Bankas CITADELE "pārdošana" valdības darba pēdējā dienā

Stāsts par kādu vērienīgu finanšu darījumu, ko daudzi sliecas vērtēt, kā pamatīgu politiski-ekonomisku afēru, kā turpinājums "Parex" sāgai, ko var īstenot tikai politisks spēks, kurš ir dominējošs un kuram ir nopietnas pozīcijas drošības struktūrās. Nozīmīgāko lomu, kā tas piedzīvots pēdējos gados, spēlēja vadošas personas no politiskās partijas Vienotība.

2014.gada novembrī tika noslēgts līgums par bankas „Citadele” pārdošanu ASV fondam "Ripplewood Holdings". Bankas pārdošanu līdz gada beigām paredzēja vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK), taču līdz pat pēdējam brīdim darījumu pavadīja ne vien koalīcijas partiju domstarpības par tā nepieciešamību, bet arī aizdomas par pārāk zemu cenu un citiem nepietiekami izdevīgiem nosacījumiem. Šā iemesla dēļ dienu pirms izziņotās līguma parakstīšanas atkāpās Privatizācijas aģentūras (PA) valde, kurai līgums būtu jāparaksta.

Nevēloties atstāt darījuma slēgšanu 12.Saeimas izveidotajai jaunajai valdībai, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Vienotība) steigā atrada jaunus PA valdes locekļus, kuri bija gatavi līgumu parakstīt. Tas tika izdarīts valdības pēdējā darba dienā 2014.gada 5.novembrī. Bankas pārdošanu aizēnoja arī fakts, ka neilgi pirms paredzētās līguma parakstīšanas vairāki politiķi devās kopīgā izklaides braucienā uz Gruziju kopā ar potenciālā pircēja pārstāvjiem. Braucienu it kā pārbaudīja KNAB, savukārt, visa darījuma izvērtēšanai izveidota pat kārtējā parlamentārās izmeklēšanas komisija. Diemžēl,  rezultāts neliek vilties un rezultāts kā allaž - nekāds. 

Banka “Citadele” tika dibināta pirms trim gadiem no bankas labajiem aktīviem, kas tika izdalīti no valsts pārņemtās “Parex bankas”. Gandrīz 75% Citadeles bankas piederēja Latvijas valstij, pārējā daļa - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB).

Banka bija jāpārdod saskaņā ar EK apstiprināto restrukturizācijas plānu, atbilstoši ES normām vienojoties, ka valsts nevar būt spēlētājs finanšu tirgū. Plāns paredzēja, ka investors jāpiesaista līdz 2014.gada beigām. Kā norādīja Finanšu ministrija (FM), pretējā gadījumā banku pārdotu pati EK, kas savukārt nozīmētu valstij zemāku cenu un neizdevīgākus nosacījumus.

Pirmos lēmumus par bankas pārdošanas procesa atsākšanu valdība pieņēma 2013.gada vasarā. Konkursa kārtībā par konsultantu pārdošanas procesā tika piesaistīta starptautiskā investīciju banka «Societe Generale». Vēlāk tā uzrunājusi gandrīz 100 investorus, kas varētu kļūt par bankas "Citadele" stratēģiskajiem ieguldītājiem.

2014.gada novembrī jau pēc pārdošanas līguma noslēgšanas PA informēja, ka "Societe Generale" par investoru piesaisti saņems atlīdzību divu miljonu eiro apmērā.

Vēl 640 000 eiro tika samaksāts starptautiskajam juridiskajam birojam "Linklaters", kura uzdevums bija sagatavot ar investoru piesaisti saistītos dokumentus, organizēt un piedalīties sarunās ar starptautiskajiem partneriem.

Koalīcijas nesaskaņas

„Saskaņas centra” frakcija jau 2013.gada vasarā neilgi pēc valdības lēmuma sākt bankas pārdošanas procesu iesniedza likuma grozījumus, prasot atlikt tās pārdošanu un pieņemt atsevišķu likumu bankas atsavināšanai. Līdzīgus projektus tā sniedza vairākkārt, taču tie, kā vienmēr, neguva atbalstu. SC uzskatīja, ka banka jāpatur valsts īpašumā, jo tā strādā ļoti sekmīgi un nes peļņu.

2014.gada 28.septembrī – dažas dienas pirms 12.Saeimas vēlēšanām – partija, aģitējot pret darījuma apturēšanu, organizēja piketu Doma laukumā. Tajā pretēji partijas solītajam piedalījās tikai pāris simtu cilvēku, no kuriem liela daļa bija Rīgas pašvaldības uzņēmumos strādājošo arodbiedrības "LABA" pārstāvji.

Sākotnēji SC nostāju atbalstīja arī vairāki Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāti, taču vēlāk īpašs iebildes vairs necēla. Pretējā pozīcijā koalīcijas partnerēm „Vienotībai” un ZZS nostājās Nacionālā apvienība (NA). Sākotnēji tā uzsvēra, ka bankai jāpaliek valsts īpašumā un iebilda pret slepenību, kādā tiek gatavota pārdošana.

NA neapmierinātību paspilgtināja fakts, ka diviem no trim tās ministriem ilgstoši netika dota pielaide slepenai informācijai, līdz ar to tikai kultūras ministre Dace Melbārde, kura, kā izrādījās, pēc tam pārbēga uz Vienotību, varēja piedalīties slēgtajās valdības sēdēs par „Citadeles” pārdošanu. Kā pēc tam pamatoti zobojās kulāros, no tā bija tāds pats labums kā no Ineses Voikas piedalīšanās Latvijas kuģniecības privatizācijas uzraudzīšanā.

Par investoru izraugās ASV fondu, Šefleram atsaka

2014.gada jūnijā Privatizācijas aģentūra informēja valdību par potenciālajiem pircējiem, kas interesējušies par iespēju pirkt "Citadeli". Tie netika atklāti, bet neoficiāli izskanēja, ka iespējamo investoru vidū ir „Rietumu banka”, divi ASV fondi, no kuriem viens ir saistīts ar Latvijas uzņēmēju kapitālu, „Norvik” banka un krievu miljardieris, AS „Latvijas Balzams” pastarpināts īpašnieks Jurijs Šeflers.

PA pārstāvji atteicās nosaukt potenciālās pirkuma summas, taču uzsvēra, ka piedāvājumi ir valstij izdevīgi. „Tie ir tiešām kvalitatīvi piedāvājumi, salīdzinot ar līdzīgām situācijām citās valstīs, un atbilst pašreizējai situācijai banku tirgū,” sacīja PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns. Vienlaikus,- jau jebkuram Latvijā dzivojošam (ne tikai politiķiem) tobrīd bija skaidrs, ka Krievijai un tās pilsoņiem uzticēties nevar.

Jūnija beigās valdība iespējamo pircēju loku sašaurināja līdz trim – mediji ziņoja, ka izskatīti tiek divu ASV finanšu fondu un J.Šeflera piedāvājums. Vēl mēnesi vēlāk tika nolemts, ka ekskluzīvas tiesības uz piedāvājumu tiek dotas ASV fondam “Ripplewood Holdings”. Kā ziņoja LTV raidījums „De Facto”, sākotnēji tā partneris Latvijā bija arī uzņēmējs Māris Martinsons, kura būvkompānija “Moduls-Rīga” esot iesaistīta vērienīgā nodokļu izkrāpšanā. Pēc Finanšu policijas publiskotās informācijas par iespējamo nodokļu krāpšanu ASV fonda piedāvājums vērtēts jau bez Latvijas partneru iesaistes.

Šaubas par cenas atbilstību bankas vērtībai

Līdz ar paziņojumu, ka valdība ekskluzīvā investora tiesības uzticējusi „Ripplewood Holdings”, sākās ilgstošas viedokļu sadursmes par to, vai investora piedāvātā cena nav pārāk zema, turklāt vairākkārt mainījās gan mediju izdibinātās ziņas par darījuma summu, gan valdības pārstāvju nosauktie skaitļi.

Brīdī, kad valdība aiz slēgtām durvīm nolēma turpināt sarunas ar "Ripplewood Holdings", oficiāli paredzamā summa saukta netika, bet neformāli izskanēja 113 miljoni eiro. LTV raidījums "Panorāma" ziņoja, ka investors vēlas maksāt uz pusi mazāku summu, nekā to piedāvā valdība. Valdības pārstāvji vēlāk to noliedza, sakot, ka cena būs augstāka par minētajiem 65-70 miljoniem.

Vēlāk valdība tomēr atklāja, ka "Ripplewood Holdings" par "Citadeles" valsts daļām piedāvā aptuveni 74 miljonu eiro. Izskanot vairāku ekonomistu bažām, ka cena ir neadekvāta un nav pietiekami augsta, finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) pauda, ka Eiropas banku sektors nav izgājis stresa testus un tās tiek pārdotas par zemāku cenu. "Patlaban Eiropā banku skaits, kas tiek pārdotas, ir daudz lielāks nekā to banku skaits, kas ir gatavas tās iegādāties. Eiropas Komisijas rīcībā ir saraksts ar bankām, kuras tiek pārdotas zem to nominālvērtības," sacīja Vilks.

Līdzīgu viedokli izteica arī vairāki ekonomisti, norādot, ka cena nav augsta, taču to diktē esošā tirgus situācija. Vienotību atbalstošais žurnāls „Ir”, atbalstot šo apšaubamo darījumu,  nodrošināja publisku fonu un piesaistīja tādus banku speciālistus, kuri norādīja, ka „no ārpuses” nav detalizēti zināms „Citadeles” stāvoklis, tāpēc argumentēti analizēt pārdošanas summu nav iespējams.

Savukārt ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka par aptuveni septiņiem miljoniem eiro cenu samazinājusi informācijas nopludināšana par pārdošanas procesu mazināja potenciālo investoru skaitu un konkurenci.

Vēlāk gan šis pats politiķis Vjačeslavs Dombrovskis pauda viedokli, ka līgums varēja būt izdevīgāks. Viņš norādīja, ka iebildumiem „kājas aug” no diviem faktoriem, kuru dēļ valstij bijis grūti iegūt izdevīgu līgumu. Pirmais bijusi pārdošanas procesa atlikšana uz pēdējo brīdi, otrs – fakts, ka valdība nolēma sākt ekskluzīvas sarunas ar vienu investoru, tādējādi nenodrošināt investoru konkurenci. ”EM nekad nav piedāvājusi sākt ekskluzīvas sarunas ar vienu investoru," sacīja Vj.Dombrovskis.

Bažas izraisīja arī līgumā paredzētais termiņš, kura laikā pircējs nedrīkst banku pārdot tālāk. Sākotnēji tika runāts, ka tie varētu būt vismaz trīs gadi, taču līgumā izdevās panākt divus.

Politiķu atpūtas brauciens kopā ar bankas Citadeles pircējiem

Dažas dienas pēc valdības lēmuma turpināt sarunas ar vienu potenciālo investoru - fondu “Ripplewood Holdings” -  mediji ziņoja par aizdomas raisošu izklaides braucienu uz Gruziju. un prioti, 2014.gada augusta sākumā, kad tika vērtēti pretendentu piedāvājumi, „Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, viņa partijas biedrs ekspremjers un Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) bija devušies atpūtas braucienā uz Gruziju kopā ar Ripplewood Holdings oficiālo pārstāvi Latvijā Valdi Siksni. Kaukāzs izsenis ir bagāts ar tradīcijām, kā pareizi jāved sarunas un jānokārto dažādu procesu aizkulišu delikātas sarunas.

Uz Gruziju lidojušie politiķi interešu konfliktu, protams, noliedza. Dzintars Zaķis portālam Pietiek.com, kas pirmais par to ziņoja, sacīja, ka tas bijis privāts brauciens un viņam kā politiķim neesot pienākuma vispār par to runāt. Tāpat kā pārējie viņš norādīja, ka ceļojuma izdevumus sedzis pats, bet uz lūgumu to apliecināt ar maksājumu dokumentiem, pauda, ka to darīs tad, kad būs nepieciešams. Kā allaž, tas pēc tam nebija nepieciešams. Zaķis savu meistarību ar mediju starpniecību pasūtīt sabiedrību uz vienu attiecīgu vietu bija demonstrējis arī agrāk, kad sabiedrībā plaši tika apsriests skandāls ar t.s. "košera gaļas" ražotnes lobēšanu Saeimā. Ņemot vērā to Latvijas mediju, kas ir tādā vai citādā veidā saistīti ar Vienotību un nosaka toni publiskā telpā, kā arī ar redakcionālo neatkarību piesegto politisko angažētību, jautājumi par šo braucienu izpalika un jautājums, kā valdošajai partijai netīkams, tika slēgts.

Premjere Laimdota Straujuma, veikli lavierējot ar frāzēm, atzina, ka politiķu un pircēja pārstāvja atrašanās vienā lidmašīnā esot aizdomīga, taču„ tas nekādā gadījumā nav atstājis ietekmi uz darījumu”. Braucienu vērtēja arī partijas Ētikas komisija un secināja, ka Dzintars Zaķis un Valdis Dombrovskis nekādas ētikas normas nav pārkāpuši, tikai lidojuši. Viņi esot braukuši par savu naudu, turklāt ne viens, ne otrs nevarot ietekmēt bankas pārdošanas procesu, jo lēmumu taču pieņem valdība. 

Ar lūgumu pārbaudīt „Citadeles” pārdošanas procesu Ģenerālprokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) vērsās Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (Saskaņa). KNAB norādīja, ka deputāta iesniegumā minētā informācija tiks pārbaudīta, taču, kā parasti, gadījumos, kad korupcijas gadījumi ir saistīti ar Vienotību, pārbaude beidzās ne ar ko. Vēl jo vairāk, ja par to interesi izrāda deputāts no nepareizas partijas. Savukārt, mediji nodrošināja Elksniņa padarīšanu par nelgu, kurš ceļ traci. Pie kam, noteikti Kremļa un citu ļauno spēku uzdevumā. Tādi cilvēki nedrīkst bāzt degunu vadošu un pareizu politiķu darbos dzimtenes labā.

PA valdes atkāpšanās un jaunas meklēšana

Bankas pārdošanas līgumu bija paredzēts parakstīt 2014.gada 31.oktobrī, taču divas dienas pirms tam atkāpās PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lausks.

A.Spridzāns lēmumu pamatoja, sakot, ka valdība būtu varējusi turpināt runāt par izdevīgākiem pārdošanas noteikumiem, jo līgumu varēja noslēgt līdz gada beigām. Tā kā nosacījumi bija slepeni, viņš atteicās runāt detalizēti, taču sacītais, ka līguma noteikumi būtu vēl jāuzlabo, bija netieša norāde, ka darījums ne velti noslepenots, bet dažiem ministriem, kuri spētu saprast notiekošo - nav pielaides valsts noslēpumam.

Ekonomikas ministrs pauda gatavību nekavējoties atrast jaunus PA valdes locekļus, kuri varētu parakstīt līgumu. Jau divas dienas pēc iepriekšējās valdes atkāpšanās tika izraudzīts viens valdes loceklis - līdzšinējais PA Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs, bet dažas dienas vēlāk arī otrs - kādreizējais bankas "Citadele" padomes (!) loceklis Ģirts Freibergs. Abi tika iecelti amatos jau 2014.gada 3.novembrī.

Lielu neapmierinātību par A.Spridzāna un G.Lauska lēmumu neparakstīt šo apšaubāmo līgumu pauda premjere Laimdota Straujuma (Vienotība). Viņai neesot saprotams, par ko A.Spridzāns baidoties, un pat piedraudēja, norādot, ka viņam būs jāuzņemas atbildība, ja banka netiks pārdota.

Kad tika atrasti paklusīgāki līguma parakstītāji, Straujuma, nesakarīgi stostoties, Latvijas TV kanālos taisnojās, ka ikvienam taču jāsaprot, ka zemāka cena ir tāpēc, ka banka pārdoda mūsu stratēģiskajiem partneriem un draugiem. Kas ir stratēģiskie partneri, bija skaidrs un jautājumi neradās, bet īpašo draugu vārdus, kas tiek slēpti aiz šī politiski aktuālā apzīmējuma, tā arī neviens neatklāja un arī vēlāk nejautāja. Viņasprāt, tas ikvienam vienkārši ir jāsaprot un jāpieņem, tāpēc šī tēma vairs nav aiztiekama.

Līgums par „Citadeles” pārdošanu tika parakstīts 5.novembrī – valdības pēdējā darba dienā. No Latvijas puses to darīja jaunieceltie PA valdes locekļi, no investora - Tims Kolinss, "Ripplewood Advisors LLC" izpilddirektors un dibinātājs. Tā kā parakstītājs bija īpašais draugs, tad nevienam neradās jautājumi par naudas izcelsmi un citiem formāliem sīkumiem.

Pāris dienas vēlāk tika publiskoti pārējie investīciju fonda dalībnieki. Par „Citadeles” jaunajiem īpašniekiem bija kļuvuši 12 investori, starp kuriem līdzās investīciju fonda „Ripplewood” īpašniekam T.Kolinsam zināmākie ir bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Pols Volkers un Ēģiptes miljardieris Nasevs Saviris.

Dienu pēc līguma parakstīšanas Vjačeslavs Dombrovskis atklāja, ka gada nogalē varētu notikt cenas korekcija, un tā varētu būt negatīva. "Bankai nav tik labs kredītportfelis, kā pati banka", teica Vj.Dombrovskis. Viņš stāstīja, ka gan "Citadelei", gan jaunajiem akcionāriem katram ir savs auditors un abu ekspertu domas par bankas kapitālu atšķiras. Visticamāk, gada beigās tikšot pieaicināts trešais auditors, lai noteiktu bankas akciju gala cenu. Nav noteikti maksimālie ""griesti", par cik var mainīties "Citadeles" akciju gala cena.

Vēlāk Vjačeslavs Dombrovskis mainīja gan partiju, gan savu attieksmi pret šo darījumu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija

12.Saeima jau otrajā darba nedēļā izveidoja kārtējo parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kuras uzdevums bija izvērtēt „Citadeles” bankas pārdošanas procesu, bankas cenas un tālāk pārdošanas aizlieguma kritēriju noteikšanu, izdevumus pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā. Veidot izmeklēšanas komisiju rosināja partiju „Saskaņa” un „No sirds Latvijas” deputāti, un par to nobalsoja 94 parlamentārieši.

Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja „No sirds Latvijai” pārstāvi, bijušo Satversmes tiesas tiesnesi Gunāru Kūtri, kurš, veiksmīgi un visiem par lielu atvieglojumu, laipni novadīja komisijas darbu bez jebkādiem starpgadījumiem līdz prognozētiem rezultātiem.