Tiesa atzīst Banka Baltija par maksātnespējīgu

"Banka Baltija" bija banka Latvijā, kura 20. gadsimta 90. gadu sākumā bija līdere Latvijas banku sistēmā. 

Bankas vadībā bija iesaistītas daudzas atpazīstamas personas, kurām nebija priekšzināšanu, lai šajā jomā darbotos, taču, veidojot sekmīgu PR kampaņu, tā kļuva par nenoliedzamu līderi finanšu sektorā. Tā piemēram, no 1993. līdz 1995. gadam LR Augstākās Padomes deputāte un žurnāliste Velta Čebotarenoka bija viena no "Bankas Baltija" viceprezidentiem un publiskā seja (otrs bija cits agrākais Augstākās Padomes deputāts Andris Puzo). Ar savu atpazīstamību viņa veicināja Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos šai bankai. Kā zināms, tieši šajā bankā ievēroijams daudzums ļaužu, neorientējoties finanšu un banku darbības jomā, noticot milzīgajiem % solījumiem par ieguldīto un uzticēto naudu, faktiski to bezcerīgi zaudēja. Vēlākā laikā šī banka kļuva arī par vienu no pirmajām jaunā biznesa jomā - maksātnespējas process un likvidācija, ļaujot nesamērīgi iedzīvoties ieceltiem darboņiem uz vienkāršo un apmuļķoto klientu rēķina.

1995. gada 27. jūnijā tiesa atzina banku par maksātnespējīgu. Saistības ar noguldījumu turētajiem un kreditoriem netika dzēstas. Tika uzsākta krimināllieta "Banka Baltija" lietā, tiesas procesu vadīja ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš.

Pirms tam Latvijas bankas prezidents Einārs Repše Latvijas sabiedrībai paziņoja, ka ar Banku Baltijas nekādu problēmu neesot. Līdzīgu paziņoumu Latvijas televīzijā izteica toreizējais ministru prezidents Māris Gailis, apgalvojot, ka personīgi garantē šīs bankas darbību.

Bankas Baltija darbību bezatbildīgi vērtēja arī starptautiskā auditorsabiedrība, maldinot Latvijas sabiedrību.

Rezuktātā Latvijas sabiedrības liela daļa zaudēja pēdējos uzkrājumus, kuri bija uzticēti šai bankai.

Vēlāk tika  ilgstoši tiesāts bankas lielākais akcionārs un padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents.

Izziņa par banku