LV Ministru kabinets sāk "glābt" Parex banku no bankrota

Latvijas valdība, kuras atsevišķu partiju pārstāvji ilgus gadus bija "tuvās attiecībās" ar "Parex bankas" īpašniekiem - Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, nolēma glābt "finanšu grūtībās" nonākušo daudzu partiju finanšējušo banku. Pēc Ministru kabineta 2008. gada 8. novembra ārkārtas sēdes I. Godmaņa vadībā, bankas kontrolpakete tika iegādāta par 2 latiem.

Ministru kabineta sastāvs, kuru derētu atcerēties Latvijas Republikas nodokļu maksātājiem vairākās paaudzēs, lēmuma par "Parex" bankas pirkumu pieņemšanas laikā:

• Ministru prezidents Ivars Godmanis
• Aizsardzības ministrs Vinets Veldre
• Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš
• Finanšu ministrs Atis Slakteris
• Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs Ainars Baštiks
• Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards
• Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš
• Izglītības un zinātnes ministrs Tatjana Koķe
• Kultūras ministrs Helēna Demakova 
• Labklājības ministrs Iveta Purne
• Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns
• Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers
• Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš
• Veselības ministrs Ivars Eglītis
• Vides ministrs Raimonds Vējonis
• Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze
• Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa
• Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns
• Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks

Protams, ne visi ministri bija ar noteicošu balsi šī pasākuma īstenošanā, vēl vairāk - palīdzības orgkomitejas faktiskais sastāvs joprpjām precīzi nav zināms, jo kabinetam tika atvēlēta lēmuma pieņemšanas un arī atbildības loma.

Katrs no ministriem ir personīgi atbildīgs par pieņemto lēmumu!

Un tā, jau nākamajā dienā pēc bankas "iegādes", valsts kredītiestādē iepludināja pirmos 200 miljonus latus, pēcāk šī summa pieauga. 

Līdz 2016. gadam Parex pārņemšanas un restrukturizācijas procesa finansējums sasniedza 2,48 miljardu eiro apmērā, no tiem noguldījumi bankās 1,54 miljardi eiro (vienlaikus izsniegto noguldījumu apmērs nepārsniedza 1,2 miljardus eiro, jo tika uzsākta līdzekļu atmaksa), valsts aizdevumi Privatizācijas aģentūrai – 511,5 miljoni eiro, ieguldījumi Privatizācijas aģentūras pamatkapitālā – 433,4 miljoni eiro (lielākoties izlietoti, lai atmaksātu valsts aizdevumus un segtu izdevumus par ārpakalpojumu iegādi).

Nepārdomātā (faktiski smalki aprēķinātā) lēmuma rezultātā, valsts bija spiesta aizņemties līdzekļus Starptautiskā valūtas fondā, paaugstināt nodokļus un samazināt ietāžu tēriņus.

2008. gada 23. decembrī  saskaņā ar Atbalsta vienošanos Starptautiskais Valūtas fonds SVF apstiprināja Latvijai aizdevumu 1,7 miljardu eiro apmērā. Starptautiskās finanšu palīdzības sniegšanā piedalījās arī Skandināvijas valstis (Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija) kopā piešķirot 1,9 miljardus eiro, Pasaules Banka - 0,4 miljardus eiro, savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehijas Republika un Polija - kopā 0,4 miljardus eiro.

2009. gada 20. janvārī Eiropas Savienības Padome pieņēma lēmumu piešķirt Latvijai vidēja termiņa finanšu palīdzību līdz  3,1 miljardu eiro apmērā. 

I. Godmaņa vadītais ministru kabinets pēc "Parex" bankas un SVF aizņēmumu lēmumu pieņemšanas, 2009. gada 12. martā atkāpās. 

Pēc iegādes, banka restrukturizēta. No Parex bankas restrukturizācijas rezultātā, nodalot kvalitatīvākos aktīvus no problemātiskajiem, AS valdība izveidoja “Citadeles banku”, savukārt, šaubīgākos aktīvus nodalīja AS "Reverta". Te laikam ciniski jāpiebilst, ka naudas apjoms šķīda tik dāsni, ka nācās vēl otreiz ar lupatu uzlaucīt, kas bija izbiris. Tā arī notika, Laimdotas Straujumas vadītais kabinets savā beidzamajā darbības dienā 2014.gada 5.novembrī "uzsita gaisā" par kapeikām līdz galam neizzagto un jau peļņu nesošo "Parex" atvasi - banku "Citadele". Te vairs nebija ko darīt, tāpēc, nu jau iemītu taku, pēc pāris gadiem varēja raudzīties pēc nākamās bankas - "ABLV", bet tas jau ir kāds cits, daudz skumjāks un personiskāks stāsts. Finanšu izrāžu producenti un aizkulišu režisori gan pavīd vieni un tie paši.

*

Ar valdības lēmumu, tāpat kā Parex bankas gadījumā, par AS “Citadele banka” kapitāldaļu turētāju kļuva Privatizācijas aģentūra, tomēr vēlāk Privatizācijas aģentūras valde attiecībā uz bankas pārdošanu faktiski nekādus lēmumus nepieņēma. Visus konceptuālos lēmumus bankas pārdošanas procesā ir pieņēmusi valdība. Privatizācijas aģentūra kalpoja par “pastkastīti” starp valdību un piesaistītajiem konsultantiem, kuri izstrādāja rīcības variantus valdības lēmumu pieņemšanai. Savukārt, nozaru ministrijas viedokļus par darījumu nesniedza, bet Latvijas Bankas viedokļi trešajai pusei neizsekojamu iemeslu dēļ vērā ņemti netika. Varbūt tā vajadzēja.

Valdības sastāvs, kurš izlēma  "Citadeles bankas" "privatizācijas" veidu: 

• Ministru prezidente Laimdota Straujuma
• Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis
• Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
• Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis
• Finanšu ministrs Andris Vilks
• Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
• Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
• Kultūras ministre Dace Melbārde
• Labklājības ministrs Uldis Augulis
• Satiksmes ministrs Anrijs Matīss
• Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš
• Veselības ministre Laimdota Straujuma (p.i.)
• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš
• Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

AS “Citadele banka” tika pārdota, nevērtējot maksimālo izdevīguma principu. AS “Citadele banka” pārdošanas rezultātā Privatizācijas aģentūra saņēma 74,7 miljonus eiro, no Ripplewoods Advisors LLC, bet valsts budžetam no tā nekas pāri nepalika, jo 76,97 miljoni eiro, tātad summa, kas pārsniedz pārdošanas rezultātā saņemtos 74,7 miljonus eiro, tika samaksāta ERAB, lai norēķinātos par valsts saistībām.

35,2 miljonus eiro Privatizācijas aģentūra norakstīja, ieguldījumu bankas kapitālā pielīdzinot tās pārdošanas cenai. Privatizācijas aģentūras īstenotā Parex bankas restrukturizācijas pārvaldība, kas ietver AS “Citadele banka” izveidi un pārdošanu, valstij ir izmaksājusi vismaz 6,5 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro samaksāti konsultantiem, bet attiecībā uz 1 miljona eiro izlietojumu tieši šim mērķim Privatizācijas aģentūra atskaitīties ar dokumentāriem pierādījumiem nespēja.

Vai banku bija iespējams pārdot dārgāk?

Pirmkārt, tās ir vairāku neatkarīgu vērtētāju aplēses bankas vērtībai, saskaņā ar kurām bankas vērtība bija par 25 līdz 75 miljoniem eiro lielāka, nekā bija tās pārdošanas cena.

Otrkārt, pārdodot banku pēdējā brīdī, valdība nostādīja sevi situācijā, kad nopietni iestāties par Latvijas interesēm praktiski vairs nebija iespējams. Lai darījumu noslēgtu ar EK saskaņotā termiņā un izpildītu sadarbības līgumos ar ERAB ietvertās saistības, bez ierunām bija jāpieņem partneru nosacījumi. Valsts kontrolei bija iespēja pārliecināties, ka pretendentu vidū bija investori, kuri piedāvāja augstāku cenu. 

Treškārt, veidojot bankas cenu, netika ņemts vērā tas, ka banka ir pelnoša un faktiski ieguldīto pirkuma cenu iespējams atgūt pāris gadu laikā.

*

Atgriežoties pie stāstā par "Parex" banku, notika vairākas acīmredzami neizskaidrojamas lietas. Abus līdz šim zināmos politisko aizkulišu striķu raustītājus neviens i nedomāja saukt pie atbildības. Vēl vairāk. Notika kāda neizpausta vienošanās, kuras rezultātā, nopērkot  bankrotējušās bankas kontrolpaketi par 2 latiem, valdība abiem "baņķieriem" saglabāja tiem iepriekš ar savu banku (ar sevi) pirmskrīzes gados slēgtos depozītu līgumus, kuri garantēja šīm personām ne tikai šo "aizdevumu" saglabāšanu savā īpašumā, bet arī ievērojamus (vairākkārt pārsniedza valstī vidējos) procentu maksājumus. Kopš 2008.gada, līdz 2013. gada sākumam, valsts viņiem pārskaitīja ap 12 miljoniem latu kā % maksājumus. Aptuveni 50 000 latu ik mēnesi saņēma ne vien Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, bet arī divi viņu radinieki. Vēlāk uzsāktās tiesvedības dokumenti ļauj secināt, ka tie bija Kargina dēls Rems Kargins un Krasovicka bijusī sieva Ņina Kondratjeva. Zīmīgi, ka, apzogot faktiski Latvijas iedzīvotājus, abiem VK nenācās staigāt bruņumēteļos daudzskaitlīgas apsardzes pavadībā kā 90.gados - šoreiz viņus sargāja Latvijas valsts.

*

Kā rīkojās citas Latvijas bankas? Sabrūkot pārvērtētajam nekustamā īpašuma tirgum Latvijā, līdzīgas problēmas, radās arī citām bankām, tai skaitā, Latvijā strādājošajām lielajām Skandināvijas bankām. Atšķirībā no Parex, šīs bankas nesaņēma valsts palīdzību, bet kapitalizēja debitoru radītos parādus, pašas iepludinot savā kapitālā vairākus miljardus eiro. Nevar apgalvot, ka šīs bankas palika tukšā. Tiesa, nebija galvu reibinošās ikgadējās peļņas, taču pārstrukturējot savu darbību, bankas dažādiem paņēmieniem sagrāba kredītportfeļus nodrošinošos nekustāmos īpašumus, vienpusēji, izmantojot savu dominējošo stāvokli, mainot kredītlīgumu nosacījumus un izdarot spiedienu uz saviem klientiem.

***

No augstāk tekstā visiem minētajiem ieguldītajiem līdzekļiem līdz 31.12.2015. bija atgūti 1,59 miljardi eiro. Maz ticams, ka izdosies atgūt ap 800 miljoniem eiro. Puse no šīs summas būs līdzekļi, kurus neizdosies atgūt Revertai – restrukturizācijas ietvaros izveidotajam slikto aktīvu pārvaldītājam, otra puse – ieguldījums Privatizācijas aģentūras pamatkapitālā.

Izziņa par AS Reverta

Izziņa par AS Citadele banka

***

Izmantoti Lursoft.lv, Valsts Kontroles u.c. materiāli.