2009. g. Bruģa revolūcija

13. janvāra Vecrīgas nemieri - presē nodēvēta arī par Bruģa revolūciju, bija masu nekārtības un iedzīvotāju sadursmes ar policiju, kas norisinājās Vecrīgā 2009. gada 13. janvārī.

Šis notikums bija daļa no Latvijas finanšu un pārvaldes krīzes, kas izraisīja plašas sabiedriskās diskusijas un paātrināja Ivara Godmaņa vadītās valdības demisiju 2009. gada 20. februārī.

Sakarā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos pasaulē 2008. gada nogalē, pasliktinājās arī ekonomiskā situācija Latvijā. Līdz ar to Saeima pieņēma vairākus sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētus lēmumus, ietverot arī grozījumus nodokļu likumos.

Vienlaikus arī Ministru Kabinets pieņēma lēmumus, kas iekļāva izdevumu samazinājumus valsts pārvaldē un štatu samazināšanu, kā arī tika uzsāktas pārrunas ar Starptautisko Valūtas fondu par 7,5 miljardu eiro aizdevumu Latvijas Republikai. Valstī pastiprinājās bezdarbs un sociāli ekonomiskā spriedze.

2009. gada sākumā politiskā organizācija Sabiedrība citai politikai kopā ar vairākām sabiedriskajām organizācijām un arodbiedrībām (kopumā 25 organizācijas)  nāca klajā ar paziņojumu "Aicinājums Latvijas tautai", kurā valsts prezidentam Valdim Zatleram tiek pieprasīta 9. Saeimas atlaišana, kā arī jaunas Saeimas ievēlēšana un taisnīga, godīga, demokrātiska un kompetenta valsts pārvalde.

Paziņojuma beigās pausts aicinājums visiem ierasties uz tautas sapulci 13. janvārī pulksten 17:30 Doma laukumā.

Drīz pēc tam parādījās arī cits aicinājums izmantot šo sapulci, lai "vardarbīgi gāztu pastāvošo valsts varu"  un pulcētos pie Saeimas ēkas. Par šo paziņojumu Drošības policija uzsāka kriminālprocesu.

Drīz pēc nemieriem laikraksta Latvijas Avīze rīcībā nonāca militārās policijas 10. janvārī rakstīta vēstule Rīgas pilsētas izpilddirektoram Andrim Grīnbergam, kurā, sakarā ar iespējamo drošības situācijas saasināšanos, tiek lūgts 13. janvārī ierobežot gājēju un transporta kustību uz Jēkaba, Mazās Trokšņu un Trokšņu ielas pie Saeimas nama un citām parlamenta ēkām. Taču Rīgas izpilddirekcija militārās policijas lūgumu neizpildīja.

Norise

Protests Doma laukumā

Doma laukumā plkst. 17:30 sākās "Sabiedrības citai politikai" organizētais protests pret valstī realizēto politiku. Pēc aptuveniem aprēķiniem pasākumā piedalījās vairāk nekā desmit tūkstoši dažāda vecuma cilvēku, rokās turot plakātus, valsts karogus un balonus.

Pasākumā tika teiktas uzrunas, uzstājās sabiedrībā pazīstami cilvēki un dziedāja koris. Vairākkārt tika izteikts viedoklis un saukļi par Saeimas atlaišanas nepieciešamību. Pasākums noritēja bez nozīmīgiem starpgadījumiem.

Saeimas apmētāšana

Pēc sapulces Doma laukumā vairāki simti cilvēku devās Saeimas ēkas virzienā. Pie Saeimas izcēlās kautiņš starp nemierniekiem un drošības dienestu un policijas pārstāvjiem. Saeimas ēka tika apmētāta ar olām, pudelēm, bruģakmeņiem un citiem priekšmetiem. Saeimas ēkai tika izsisti stikli. Vairāki cilvēki tika ievainoti. Faktiski uzbrukumu Saeimai atvairīja dienests, kurš apsargā Saeimu, un tikai aptuveni pēc stundu ilgas pretošanās pie Saeimas ieradās policijas papildspēki un tika atbrīvota ieeja Saeimā, tika aizturēti vairāki cilvēki, bet vairāki simti protesta akcijas apmeklētāju atradās ielenkumā starp Saeimu un Doma laukumu. Policijai izdevās atspiest pūli līdz Doma laukumam un nobloķēt Jēkaba ielu.

Pēc Jēkaba ielas atbrīvošanas no protestētājiem, turpinājās sadursmes starp nemierniekiem un Valsts un Militārās policijas pārstāvjiem. Vairākas nemiernieku grupas turpināja īpašuma bojāšanu Vecrīgā. Tika bojātas vairākas ēkas, to skaitā Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Parex bankas ēkas. Stikli izsisti arī nekustamo īpašumu kompānijas un restorāna telpām. Nemiernieki arī aplaupīja alkoholisko dzērienu veikalus.

Nemieros bija vairāk nekā 50 cietušo, no tiem, kāds pusaudzis zaudēja aci. Cietušo skaitā bija 13 policistu. 106 nemiernieki tika aizturēti. Aprēķinātie Rīgas pašvaldības zaudējumi bija ap 50 000 LVL, Saeimas ēkai nodarītie zaudējumi ap 19 000 LVL).

Pēc nemieriem norisinājās spraigas diskusijas publiskajā telpā. Premjerministrs Ivars Godmanis sasauca valdības ārkārtas sēdi. Valsts prezidents Valdis Zatlers nāca klajā ar paziņojumu, kurā ietverti 3 uzdevumi, kas jāizpilda valdībai un 3 — Saeimai.

Savu viedokli par notikumiem pauda gan Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, gan pasākuma organizatori no "Sabiedrības citai politikai" Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks. Kā viens no pasākuma organizētājiem tika minēts arī Aldis Gobzems. Savukārt, parlamentā nepārstāvētā partija "Visu Latvijai" pieprasīja Iekšlietu ministra demisiju. Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš norādīja, ka šie nemieri nav nodarījuši kaitējumu Latvijas starptautiskajam tēlam.

15. janvārī internetā izvietots jauns aicinājums atkārtot nemierus 18. janvārī. Sakarā ar šo nekārtību rīkošanu aizturēta personu grupa pēc kādas personas iesnieguma.

16. janvārī, līdzīgi notikumi risinās Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kur sākotnēji miermīlīgais protests pret valsts taupības plānu pārauga nemieros un sadursmēs ar policiju. Jau iepriekš, drošības iestādes pauda bažas, ka protesti varētu pāraugt Rīgā pieredzētos grautiņos. Domājams, ka Viļņas nemieri notika, ietekmējoties tieši no Rīgas nemieriem.

Vairāki Krievijas masu mediji pauda viedokli, ka šie nemieri pierāda Baltijas valstu neveiksmīgo izvēli iet neatkarības ceļu, jo tagad tās piedzīvo ekonomikas sagruvumu un ir kļuvušas par «ES vājo posmu».

Viļņas grautiņu iespaidā tika paustas bažas, ka nemieri Rīgā un Viļņā, kā arī nākotnē Tallinā varētu būt organizēti no ārienes.

Šādu nostāju, minot Krievijas ieinteresētību destabilizēt situāciju Baltijas valstīs, paudis arī ASV ģeopolitiskās analīzes un izlūkinformācijas uzņēmums Stratfor.

Tiesvedība pret nemieru dalībniekiem.

Drīz pēc nemieriem tika ierosināta krimināllieta pret to dalībniekiem, kas ieilga līdz 2011. gada vidum. Viņu aizstāvībai tika izveidota biedrība "13. janvāris". Rīgas apgabaltiesa izziņoja pirmo atklāto tiesas sēdi 13. janvāra Vecrīgas grautiņu krimināllietā 2011. gada 15. novembrī. Uz tiesu tika uzaicināti kopumā 123 cilvēki, no kuriem 68 bija apsūdzēti grautiņu veikšanā.

Taču, atsevišķi lietas dalībnieki vēl 2014.gadā nav beiguši tiesvedības.

Pagaidām neviens publiski nav atbildējis uz virkni jautājumu:

1. ar kādu mērķi diennakts tumšajā laikā Vecrīgā tika organizēts iedzīvotāju mītiņš. 

2. vai pasākuma organizētājiem bija kāds tālejošāks mērķis, vai tā bija vienkārši poltiska bezatbildība.

3. kas ir faktiskie nemiernieki un vardarbības uzsācēji. Vai ir analizēts personu sastāvs, kas piedalījās grautiņos un veikalu laupīšanā?

4. kas kopīgs Rīgas un pirms tam notikušajiem Tallinnas grautiņiem.

Var tikai izteikt pieņēmumu, ka politiskās aprindas izmēģināja gan Rīgā, gan pirms Tallinā iespējamus nemieru scenārijus un varas struktūru gatavību tikt ar tiem galā.

Rīga parādīja:

1. kas notiek, ja pusstundu policija (apzināti) neiejaucas.

2. cik prasmīgi Rīgas specvienība savalda pūli. Rīga izrādās ir daudz labāk organizēta šādiem gadījumiem nekā Tallinna.

Un tai pašā laikā aktuālās tēmas, kuras tika izmantotas, lai cilvēkus izvestu ielās, ātri vien aizmirsa. Vēl 10 gadus pēc šīs krīzes sabiedrība jūt tās sekas, taču varas pārstāvjus šī krīze faktiski neskāra - visi taupības pasākumi bija jāiznes uz sabiedrības pleciem.