Dibināta partija “Sabiedrība citai politikai”

"Sabiedrība citai politikai" (SCP) bija politiska partija Latvijā, kas tika dibināta 2008. gada 6. septembrī, turpinot sabiedriskas organizācijas "Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij" darbību. Pēc tam organizācija mēģināja transformēties un mainīja nosaukumu uz "Sabiedrība Centriskai politikai".

Galīgi pazust šai ar Sorosa fondu saistītajai politiskai grupai neļāva un tā ieplūda varas partijā "Vienotība".

“Sabiedrība citai politikai” ir reģistrēta politisko partiju reģistrā. To medijiem apstiprināja partijas valdes loceklis Aldis Gobzems. Partijas struktūras kodols ir valde, vēl ir partijas dome, kā arī ģenerālsekretāra amats.

Biedri

Biedru skaits: 820 biedri (2009. gada martā).

Vadība 

Partiju vada valdes priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs un vēlēta valde: 

• Egons Liepiņš ( auditorfirmas BDO Latvia vadītājs), 
• Aleksejs Loskutovs, 
• Artis Pabriks, 
• Edvards Smiltēns, 
• Edgars Štelmahers,
• Aldis Gobzems,
• Karina Korna, 
• Gundega Rancāne
• Inese Vasiļjeva. 

Aldis Gobzems, kurš 2018.gadā izvirzīja sevi par premjera kandidātu pēc 13.Saeimas vēlēšanām, 2008. gadā bija partijas “Sabiedrība citai politikai” (SCP), kura bija viena no “Vienotību” veidojošajām partijām, Tieslietu darba grupas vadītājs un valdes loceklis. Viņš valdes locekļa amatā bija no 2008. gada oktobra līdz 2009. gada aprīlim.

Reģionālās nodaļas un darba grupas

Partija darbojas reģionos, nodibinot šādas nodaļas:

• Rīgas nodaļa Ainars Lodziņš 
• Jelgavas nodaļa Velga Sutena
• Liepājas nodaļa Edgars Krūmiņš
• Rēzeknes nodaļa Gundega Rancāne
• Valmieras nodaļa Andris Aizsilnieks
• Ogres nodaļa Viktors Margevičus
• Jūrmalas nodaļa Juris Iļjenkovs
• Garkalnes nodaļa Anna Brudne
• Saulkrastu nodaļa Baiba Meldere
• Kuldīgas nodaļa Guntis Būmeisters
• Kandavas nodaļa Edvīns Čākurs
• Daugavpils nodaļa Aldis Cimoška
• Ropažu nodaļa Ivo Skudiķis
• Alūksnes nodaļa Sanita Adlere
• Tukuma nodaļa Vilnis Pinka
• Talsu nodaļa Uldis Grantiņš
• Jēkabpils nodaļa Viktors Vilkaušs
• Limbažu nodaļa Jānis Uzulēns
• Kokneses nodaļa Maruta Lāce-Stalidzāne
• Cēsu nodaļa Raimonds Caune
• Gulbenes nodaļa Intars Liepinš

Darbība

Partija organizēja darba grupas, kurās iesaistīja nozaru profesionāļus un ekspertus. Aktīvākās ir šādas darba grupas, ietverot svarīgākās un aktuālākās nozares: ārlietu, ekonomikas un finanšu, iekšlietu, izglītības, kultūras, labas pārvaldības, labklājības un veselības aprūpes, vides, transporta un sakaru, tieslietu, lauksaimniecības, aizsardzības, Eiropas lietu. (http://www.sacipo.lv/lv/803/804/)

Partijas misija un vīzija

SCP misija ir "mainīt piecpadsmit gadus ilgušo ultralabējo un bieži vien negodīgo politiku. Mēs vēlamies Latvijā veidot sociālliberālu politiku, kuras centrā ir cilvēks un viņa vajadzības." (http://www.scp.lv/lv/par-mums/490/)

Vīzija: "Mēs redzam Latviju kā labklājības valsti ar augstu iedzīvotāju apmierinātības līmeni, uzticību valsts pārvaldei un izcilu ekonomikas konkurētspēju, kas ir sasniegta caur tiesiskumu, izglītību kā prioritāti, elastīgu ekonomisko politiku un taisnīgu nodokļu sistēmu. Latvija ir valsts, kur liela sabiedrības daļa ir iesaistīta politikā, valsts pārvaldē un tautsaimniecībā. Latvija ir valsts ar mazu sabiedrības noslāņošanos un spēcīgu vidusšķiru." (http://www.scp.lv/lv/par-mums/490/)

Partijas reģionu un Eiropas programmas

SCP uzskata, ka "reģioni ir atbalstāmi un attīstāmi, nododot vairāk funkciju pašvaldībām un paredzot lielākus nodokļu ieņēmumus. Tas dos lielāku pašvaldību neatkarību un patiesu iespēju stimulēt reģionu attīstību. Tas neļaus centrālajai valdībai manipulēt ar reģionu lojalitāti valdošajai koalīcijai, tādejādi nodrošinot vairāk demokrātijas". (http://www.scp.lv/lv/par-mums/490/)

2009. gada pašvaldību vēlēšanās SCP saraksti iesniegti 35 novados un 9 pilsētās. SCP kandidēs Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. SCP kandidēs Alūksnes, Amatas, Auces, Burtnieku, Cēsu, Dagdas, Daugavpils, Dobeles, Durbes, Engures, Garkalnes, Grobiņas, Gulbenes, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Jelgavas, Kandavas, Kokneses, Krustpils, Kuldīgas, Ķekavas, Limbažu, Madonas, Ogres, Olaines, Ozolnieku, Pārgaujas, Pļaviņu, Rēzeknes, Ropažu, Saldus, Saulkrastu, Talsu un Tukuma novados.

SCP iestājas par "demokrātiskāku un caurskatāmāku Eiropu, kurā Latvijas vēlētāja balss tiks sadzirdēta. Tāpēc viens no partijas stratēģiskajiem mērķiem ir nodrošināt SCP Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu pārstāvniecību Latvijā, kas būs atvērta ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzklausīs viņa rūpes un priekšlikumus. SCP deputāti sadarbosies ar Latvijas nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem un sociālajiem partneriem, arī pašvaldību līmenī. Spēcīga saikne ar Latvijas iedzīvotājiem ir atslēga citai — labākai — Eiropas politikai, tādai politikai, kas aktīvi aizstāv cilvēku intereses un tiesības". (http://www.ep2009.lv/lat/programma/)

Pēdas vēsturē - Bruģa un Lietussargu revolūcijas

2009.gada 13.janvārī SCP izdevās organizēt masu pasākumu Doma laukumā. Vēlāk tas pārvērtās masu nekārtībās vai, kā paši aizkadra režisori to lepni nodēvēja - bruģa revolūcija.
Sorosa organizācijām bija vēl viens pasākums, kurš tika nodēvēts par "Lietussargu revolūciju". 

2007. gada novembrī Doma laukumā notikušās Tautas sapulces nodrošināšanai Aldis Gobzems iepriekš ziedoja 1500 latus.

Pēc pasākuma Partija "Sabiedrība citai politikai" (SCP) nekavējās paziņot, ka tā ir nodrošinājusi kārtību protesta pasākuma pieteiktajā laikā un vietā, bet par grautiņiem pēc pasākuma pilna atbildība jāuzņemas valsts drošības struktūru vadībai un iekšlietu ministram Marekam Segliņam (TP). Taisnības labad, jāatzīmē, ka valsts policija šajos notikumos arī izspēlēja kādu taktisku kārti un proti, izturēja aktiermeistarības dziļu pauzi - kādu laiku neiejaucās notiekošajā, ļaujot politiķiem un sabiedrībai pavērot, kas notiek, ja valstī nav policijas un jāsāk nopietni bažīties par savu iekšējo drošību. Var tikai just līdz Saeimas iekšējās drošības dienesta vīriem, kuri vieni izrādījās pret satracināto pūli, kas pamazām sāka ārdīt bruģi un apmētāt gan Saeimas ēku, gan drošībniekus. 

SCP līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs atrunājās, ka internetā izplatītie aicinājumi uz nekārtībām taču bija zināmi drošības struktūrām, bet no tām netika saņemta informācija par nepieciešamību mainīt pasākuma vietu vai laiku. Advokāts, SCP pārstāvis un pasākuma līdzorganizātors Aldis Gobzems klāstīja, ka viņam esot labi privāti kontakti ar Drošības policiju, kas viņam esot aoliecinājusi gatavību vajadzības gadījumā pieslēgties un palīdzēt. Gobzems akcentēja savu svarīgumu, uzsverot, ka vienmēr ir ļoti svarīgi, ka šādus pasākumus organizē cilvēks ar sakariem.

Štokenbergs norādīja, ka saskaņā ar šo rīkojumu par kārtību bijusi atbildīga Rīgas Pašvaldības policija, savas darbības saskaņojot ar VP, līdz ar to SCP nevar uzņemties atbildību par nekārtībām pilsētā pēc protesta akcijas, tāpēc  arī rēķins par radītajiem zaudējumiem jāiesniedz esošajai valdībai un iekšlietu ministram Segliņam.

Publiski paspēja izteikties vēl kāds apšaubāmas reputācijas tips, kuru varbūt kāds atceras no uztāšanās Krievijas TV ar žēlabām par PSRS izjukšanu, un proti, Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) prezidents Agris Sūna, kurš informēja, ka LAPA biedri civilās drēbēs pasākuma laikā nodrošinājuši kārtību Doma laukumā, t.i. , pieteica ar viņu saistītus policijas darbiniekus kā pasākuma līdzdalībniekus, jo no VP pēc tam nebija apliecinājuma par šādu it kā organizētu policijas rīcību. 

Agris Sūna, kurš kādu laiku arī mēģināja atrast sev kādu vietu politikā, paziņoja, ka izpilda vadības rīkojumu, jo VP priekšnieks Aldis Lieljuksis un VP Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Valdis Voins aizlieguši LAPA pārstāvjiem ierasties protesta akcijā formas tērpos. "Varbūt kāds gribēja, lai pasākumam sekojošās nekārtībās būtu aizturēts kāds no policistiem civilā apģērbā, tad varētu teikt, ka policisti rīko grautiņu".

Brīdī, kad pieslēdzās policijas spēki, ātri un profesionāli viss nostājās savās vietās.

Starp aizturētajiem bija arī vairāki no Igaunijas iebraukuši provokatori, kuri bija piedalījušies līdzīgā grautiņā Tallinnas centrā ar ielaušanos alkohola veikalā ar tā izlaupīšanu un izdemolēšanu, kas netieši norāda par kādiem kopīgiem aizkadra scenārija autoriem. Paliek atklāts jautājums - cik ar tiem bija un ir SCP vadoņi?

Nedaudz nožēlojami skanēja arī valsts TV galvenā ziņu dienesta reportāža, kur diktore studijā nemitīgi tincināja uz vietas esošo Jāni Gesti - nu, vai beidzot tur kaut kas notiek, sprāgst vai kā? Šo nožēlojamo reportāžu varētu atcerēties ar episko jautājumu - vai tad tam Gestem beidzot trāpīja ar akmeni vai ne? (Atvainojamies Jānim par šo vairāk nekā 10 gadus veco joku).

Pēc grautiņiem izrādījās, ka Saeimas galvenai ēkai ir izdauzīti vairāku logu rūtis. Kā toreiz jokdari lēsa, steidzama šo logu iestiklošana izmaksāja vidēji 1000.ls par vienu logu, kas deva pamatu jojam, ka ar steigu jāpārpērk vairākas stiklinieku darbnīcas, kuras turpmāk varētu klusi un nemanāmi finansēt jaunas logu sišanas, un pēc tam labi pelnīt.