Apstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinets

Pēc ilgstošām sarunām kuluāros, kompromatu kariem, izteiktiem apvainojumiem un tamlīdzīgām izdarībām, beidzot tiek ievēlēts Latvijas Republikas 40. ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš*, kurš gan nepiedalījās 13.Saeimas vēlēšanās, bet, kandidējot uz šo amatu, nolika Eiropas Parlamenta deputāta mandātu. Trimdas latvietis, ASV pilsonis.

Viņš Latvijas politikā ienāca ar "Jauno laiku", kurš vēsturiskajā atmiņā palicis ar nosaukumu "Ļaunais laiks". Pēc prihvatizatoru un sabiedrības materiālo vērtību sagrābēju un kampēju laika nebija grūti būvēt jaunu politisku spēku, kurš solīja atjaunot sociālo un materiālo taisnīgumu. Par tautas mesiju uzdevās politisks avantūrists Einārs Repše, kuram, kā izrādījās, lielākā politiskā autoritāte ir Pinočets ( ar savas darbības metodēm) un kurš pirmo aukstas dušas šalti sabiedrībai iedeva ar paziņojumu, ka ir nācis glābt Latviju, bet lai tas notiktu, tautai mudīgi ir jāsametās - viens miljons latu un visi būs visiem būs laime bezgalīga. Tiesa, izrādījās, ka pašpasludinātā mesijas darbības moto bijis - "kā var nesolīt", bet paliekošas pēdas Latvijas iekšpolitikā vadonis atstāja ar savu izveidoto politisko policiju KNAB, tādējādi sagandējot šīs iestādes prestižu uz ilgiem gadiem. Ar šo atkāpi var droši teikt - "Jaunais laiks", iegūstot vismazāk balsu no Saeimā ieguvušajām partijām, ir vinnējis kārtējās vēlēšanas. Šoreiz ne tikai ar jauniem solījumiem, bet arī ar nosaukumu "Jaunā vienotība" un, protams, ar citu JL atvasināto politisko grupu atbalstu.

Šķiet, 13.Saeima pinīgi atbilst šim ar māņticību saistītajam ciparam, izceļoties ar īpašu populismu un destrukciju. Lai gan tika solīts, ka kabineta skaitliskais sastāvs tiks būtiski samazināts un tiks likvidēta Koalicījas padome, varas kāro politisko indivīdu apmierināšanai pēc amatiem, nekas īpaši nemainījās. Tiesa, pirms Kariņš dabūja premjera amatu, tās nominantu vidū dabūja iejusties vēl trīs "politiskie narcisi" - Gobzems, Bordāns un Pabriks. Ikviens savas sabojātās vai bagātās iztēles robežās var iztēloties, kas notiktu ar valsti un katru no mums, ja kāds no šiem tiktu pie varas. Vējonis savas prezidentūras laikā ar izdomu neizcēlās, taču beigu posmā viņš nodrošināja pamatīgu politisko klaunādi, izvirzot kandidātus, par kuriem bija skaidrs, viņiem līdzīgie nekad neļaus viņiem saņemt varas grožus. Godīgi sakot, neticas, ka šim pasākumam nebija kāds cits aizkadra režisors, par kura esamību vai neesamību varēs uzzināt, ja kāds vecumdienās atdos sevi epistulārajam žanram, aprakstot memuāros, kā mēs visus mēģinājām vai pat reāli apčakarējām.

Kā jau esam rakstījuši, tad 13.Saeimā formāli ir iekļuvušas 7 partijas, bet faktiski tikai 4, t.i. - Saskaņa (visvairāk balsu), ZZS, NA, un JL, kurš ir sen likvidēts, bet, atdzimstot dažādos veidos, ir pārstāvēts ar "Attīstība Par!", "JKP", KPVL un "Jaunā vienotība", kura ar tikai 8% pārstāvību Saeimā vada Ministru kabinetu! JL laika rezervē palika Mozaīkas draugu "Progresīvie" un "Reģionu partija" (neiekļūstot Saeimā, ir piesūcināti pie valsts budžeta finansējuma - patīk vai ne, bet jāatzīst starptautiskā finanšu afērista Sorosa ģeniāli veidotā shēma - nevis maksāt no savas kabatas, bet savu biedru un atbalstītāju metodiska nodrošināšana no valsts budžeta līdekļiem). Faktiski Sorosa Jaunais Laiks šodienas Latvijā aptver politisko spektru no absolūtiem liberāļiem, kuri noliedz jelkādas nacionālas, ētiskas un uz vēsturiskām parašām veidotas garīgās vērtības, beidzot ar varas kāriem populistiem, Eiropā atdzimstošiem neoboļševikiem un vienkārši kreisiem marksistiem. 

Ilgstošas zākāšanās un tirgošanās rezultātā, ir izveidota Valdība no pilnīgi "jauniem politiķiem":

Artura Krišjāņa Kariņa Ministru kabineta sastāvs

Jaunajā Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa valdībā strādā 13 ministri, lai gan tika solīts kabineta sastāvu samazināt.

• Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš 2019. gada 23. janvāris — pašlaik Jaunā Vienotība
• Aizsardzības ministrs Artis Pabriks 2019. gada 23. janvāris — pašlaik Attīstībai/Par! 
• Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 2019. gada 23. janvāris — pašlaik Jaunā Vienotība
• Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro 2019. gada 23. janvāris — pašlaik KPV LV 
• Finanšu ministrs Jānis Reirs 2019. gada 23. janvāris — pašlaik Jaunā Vienotība
• Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens 2019. gada 23. janvāris — pašlaik KPV LV
• Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska 2019. gada 23. janvāris — pašlaik JKP
• Kultūras ministre Dace Melbārde 2019. gada 23. janvāris — pašlaik Nacionālā apvienība
• Labklājības ministre Ramona Petraviča 2019. gada 23. janvāris — pašlaik KPV
• Satiksmes ministrs Tālis Linkaits 2019. gada 23. janvāris — pašlaik JKP
• Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 2019. gada 23. janvāris  — pašlaik JKP 
• Veselības ministre Ilze Viņķele 2019. gada 23. janvāris — pašlaik Attīstībai/Par!
• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce 2019. gada 23. janvāris — pašlaik Attīstībai/Par!
• Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards 2019. gada 23. janvāris — pašlaik Nacionālā apvienība 

Mazliet par to, kādi ir jaunie censoņas, lai vēsta video pielikumi, kuros nepiedalās aktieri, bet gan katrs varonis atveido pats sevi.

Jāpiebilst, ka pirms vairākiem mēnešiem Pabriks publiski solījās būt ar tajā laikā grimt sākušo Vienotību līdz galam. Tas netraucēja tpmēr pie labāka piedāvājuma nodot. Šī, šķiet ir ceturtā partija, politiskās sērfošanas ceļā. Aizsardzības ministrs.

Par katru no ministriem un viņu varētu rakstīt daudz, jo paveicamo solījumu klāsts ir milzīgs. Varētu rakstīt par iepriekšējo darbību - šī koalīcija konsekventi paģēr, lai viņus uzskatītu par jaunpienācējiem politikā, lai gan lielākai daļai politiskais rūdījums ir pamatīgs. Kaut vai Pabrikam, kurš vēl pusgadu pirms vēlēšanām zvērēja mūža mīlestību gan Vienotības programmai, gan tās gaišajiem ideāliem, paspēja pārbēgt uz citu partiju, kura solīja lielākus personīgos labumus un par ko pirmsvēlēšanu debašu laikā Kariņš runāja ar vāji slēptu riebumu. Vai arī Bordāns, kurš kopš komjaunatnes un Latvijas ceļa laikiem meklē ceļu uz politiskām virsotnēm, vai arī citi kabineta ministri, kuri vismaz nav regulāri mainījuši savus maizes tēvus, jo par politiskiem uzskatiem būtu runāt grūti. 

Laiks rādīs, ko katrs spēj. Vai spēs izpildīt savus solījumus valsts pārvaldes uzlabošanā, algu pacelšanā, OIK atcelšanu vai prioritāri būs atsevišķu stratēģiski svarīgu un arī dārgu objektu pārņemšana, pozīciju nostiprināšana spēka un drošības struktūrās, atlaižot no amatiem politiski nepakļāvīgus un "pareizā politiskā kursa" nesaprotošos.

____________________

*)  Arturs Krišjānis Kariņš (dzimis 1964. gada 13. decembr īDelavēras štatā, ASV) ir politiķis un uzņēmējs,  Latvijas Republikas 40. Ministru prezidents. Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts (kopš 2009. gada). Bijis ekonomikas ministrs (2004—2006), Saeimas deputāts (2002—2009), partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētājs (2007—2008).

Izglītība

Bakalaura studiju pirmajos divos gados (1984—1986) specializējies matemātikā, filozofijā un literatūrā Sv. Jāņa Koledžā, Anapolisā, ASV. No 1987. līdz 1988. gadam studēja Pensilvānijas Universitātē, Filadelfijā, ASV, iegūstot bakalaura grādu ar specialitāti valodniecībā. Saņēmis Goda diplomu Summa Cum Laude, uzņemts Phi Beta Kappa asociācijā. No 1990. līdz 1996. gadam K. Kariņš turpināja studijas Pensilvānijas Universitātē, iegūstot doktora (Ph.D.) grādu valodniecībā.

Paralēli studijām darbojies kā asistents un mācībspēks, pasniedzot dažādus valodniecības kursus un izstrādājot elektronisku izrunas vārdnīcu angļu, vācu un arābu valodā. 1995. un 1998. gadā K. Kariņš bija vieslektors Latvijas Universitātē, pasniedzot kursus sociolingvistikā bakalaura un maģistratūras studentiem.

Uzņēmēja karjera

1994. gadā K. Kariņš pārcēlās dzīvot uz Latviju un dibināja SIA "Lāču ledus" (līdz ievēlēšanai Saeimā 2002. gadā uzņēmuma prezidents). No 1999. gada līdz 2000. gadam bija SIA "Formula" prezidents. No 1996. gada līdz 1997. gadam kā Linguistic Data Consortium (Filadelfija, ASV) vecākais pētniecības koordinators (Senior Research Coordinator) K. Kariņš vadīja pētniecības grupu, kura attīstīja elektroniskas izrunu vārdnīcas un valodu datu bāzes vācu, angļu, arābu un ķīniešu valodā.

Politiskā darbība

K. Kariņš ir viens no partijas "Jaunais laiks" dibinātājiem 2002. gadā. Tai pašā gadā ievēlēts par 8. Saeimas deputātu, no 2002. gada novembra līdz 2004. gada decembrim frakcijas "Jaunais laiks" priekšsēdētājs. Bijis Eiropas Konventa dalībnieks un Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks.2003. gada 1. februārī ievēlēts partijas "Jaunais laiks" valdē. 2004. gada pilnsapulcē, 2005. un 2006. gada partijas kongresos ievēlēts atkārtoti.

No 2004. gada 2. decembra līdz 2006. gada 7. aprīlim K. Kariņš bija ekonomikas ministrs Aigara Kalvīša valdībā. 2006. gadā atkāpies no ministra amata, partijai pametot valdību. Ievēlēts 9. Saeimā, kur atkal vadījis "Jaunā laika" frakciju. 2007. gada 31. marta "Jaunā laika" kongresā ievēlēts valdes priekšsēdētāja amatā, ieņemot Einara Repšes vietu. 2008. gadā partijas vadību pārņēma Solvita Āboltiņa, savukārt Saeimas frakciju tobrīd jau vadīja Dzintars Zaķis.

2009. gadā kā vienīgais no "Jaunā Laika" saraksta ievēlēts Eiropas Parlamentā.[3] Tāpat vēlētāju atbalstu saņēmis arī nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā jau kā "Jaunā laika" pēcteces partijas "Vienotība" pārstāvis.[4]

Pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām kļuva par partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāju un Ministru Prezidenta amata kandidātu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2019. gada 7. janvārī A. Krišjāni Kariņu nominēja Ministru prezidenta amatam, dodot divas nedēļas valdības sastāva priekšlikuma izveidei. 2019. gada 23. janvārī kļuvis par Latvijas Republikas Ministru prezidentu

Personīgā dzīve

Krišjānis Kariņš ir precējies, viņam ir četri bērni.