Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits

Saeimas deputātu vairākums trešdien, 29. maijā, par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja līdzšinējo Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Par Levitu balsoja 61 deputāts.

Uz Valsts prezidenta posteni sākotnēji no koalcījas puses tika izvirzīts Egils Levits, bet vēlāk tika izvirzītas vēl divas personas - no Zaļo un zemnieku savienības puses tiesīibsargs Juris Jansons, un pēdējā brīdī daži "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputāti nosauca Saeimas deputātu Didzi Šmitu.

Esošais Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka uz otro termiņu nekandidēs.

Uz balsošanu bija ieradušies visi trīs pretendenti. 

• Par Levitu balsoja 61 deputāts, pret – 32.
• Par Jansonu balsoja 8 parlamentārieši un 85 – pret,
• Par Šmitu balsoja 24 deputāti un 69 – pret.

Saeimas deputātiem tika izsniegtas 95 vēlēšanu zīmes, Rihards Kols cītīgi apmācīja pārējos, kā pareizi aizpildīt, taču beigās par derīgām atzītas 93. Izrādījās, ka savas vēlēšanu zīmes sabojājuši Anda Čakša (ZZS) un Māris Kučinskis. 

Viņu vēlēšanu zīmes tika atzītas par nederīgām.

Jūlija Stepaņenko: Debates par Valsts prezidenta ievēlēšanu. Koalīcija līdzinās cilvēkam, kas no visas sirds centās pieklājīgi uzvesties pie pašu skaisti saklātā galda, bet beigās tomēr piedzērās un norāva galdautu, iekrītot uz mutes salātos.

Egils Levits dzimis Rīgā, 1955. gadā, bet 1972. gadā kopā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju. Tur ieguvis politologa un jurista grādus, bet, sākoties Atmodai, aktīvi iesaistījies Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībā, palīdzot definēt Latvijas valstiskuma nepārtrauktības principu un kļūstot par vienu no Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas autoriem.

Pēc neatkarības atjaunošanas Egils Levits ievēlēts 5. Saeimā no "Latvijas ceļa" saraksta, kļuvis par tieslietu ministru un ministru prezidenta biedru Valda Birkava valdībā, bet pēc tās demisijas no politikas aizgājis, kļūstot par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

1995. gadā, kad Latvija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti, Levits iecelts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi, bet no 2004. gada maija, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, viņš kļuvis par Eiropas Savienības tiesas tiesnesi. Šo amatu Levits ieņem joprojām.

Kā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Levits iesaistījies arī Satversmes preambulas izstrādē, uzsverot, ka Latvijas valsts izveidota latviešu nācijas pastāvēšanai.

Pirmoreiz kā potenciālais valsts prezidenta amata kandidāts viņš pieminēts 2007. gadā, bet tolaik no kandidēšanas atteicies.

2015. gadā Levitu Valsts prezidenta amatam oficiāli nominēja Nacionālā apvienība, bet viņš vēlēšanās zaudēja Raimondam Vējonim. 

Zīmīgi, ka kopš Atmodas laikiem pirmo reizi prezidenta amata pretendenti visās debatēs izturējas ar koleģiālu un profesionālu cieņu viens pret otru, nemēģinot aizskārt oponentus vai kaut kādā veidā parādīt, ka tie ir ar kaut ko sliktāki par viņiem. Cerams, ka šis piemērs varētu būt vismaz par atskaites punktu turpmākās politiskās diskusijās un varētu būt kļut par pakāpienu Latvijas politiskājā kultūrā.

Pēc ievēlēšanas notika preses konferencē, kurā uz jautājumu, vai viņš ies uz radio Baltcom un runās krievu valodā, jaunievēlētais prezidents deva tiešu atbildi, ka nāks un runās, bet tas notiks tikai un vienīgi valsts valodā, un tā būs ar visiem Latvijas masu medijiem.

Šajā dienā kāds cits Egils ievēlēts Latvijas operas un baleta teātra valdē. Operdziedātājs Egils Siliņš.

Un vēl, neprognozējamais Kaimiņš no Saeimas triibīnes nepalaida garām izdevību kādam klupt virsū ar pārmetumiem. Saskaņai tika pārmests, ka tā nav virzījusi savu kandidātu. Atgādinām, ka Saskaņa izvirzīja savu kandidātu pirmā - 2018 gadā nosaucot politikā nepieredzējušu mācītāju Pēteri Sproģi. Opozīcija ar sevi apkalpojošu mediju palīdzību sarīkoja īstu vircas viesuļvētru pār pretendenta galvu, kurš, dzīvodams pilnīgi citā garīgo vērtību un cilvēcisko attiecību pasaulē, to neizturēja un pats atsauca savu kandidatūru, tādējādi pasargādāms gan sevi, gan savu ģimeni no zākāšanās.