Latvijas Republikas prezidenta amatā stājas Valdis Zatlers

2007. gada 22. maijā Saeimas valdošā koalīcija (Tautas partija, ZZS, LPP/LC un TB/LNNK), nespējot vienoties par viena partejiska Valsts prezidenta amata kandidāta atbalstīšanu, amatam izvirzīja politikā maz pazīstamo, toties ar lieliska speciālista reputāciju eso\so dakteri Valdi Zatleru. Partiju pārstāvju tikšanās uz kuluārsarunām, kurā tika izlemts par vienotu prezidenta amata kandidātu pēc ZZS pārstāvja Viestura Silenieka iniciatīvas notika neparastā vietā — Rīgas Zooloģiskajā dārzā.  Veiksmīgi manipulējot ar informācijas pasniegšanu, tieši šī vieta ir kļuvusi par īpašas apspriešanas un sabiedrības sašutumu izraisošu faktoru, nevis sarunu saturs, dalībnieki vai citi būtiski faktori. 2017. gadā Latvijas sabiedrību uztrauc Rīdzenes sarunas un to laikā lietoties lamu vārdi, bet pēc tam tikai saturs - valsts nozagšanas un biznesa "bīdīšanas" apspriešana. 

Jau pirms ievēlēšanas par prezidentu plašu rezonansi izpelnījās V. Zatlera izteikumi par to, ka viņš kā ārsts ir pieņēmis nedeklarētas pateicības dāvanas. Viņa oponenti izteica arī bažas par to, ka V. Zatlers nebūs pietiekami neatkarīgs prezidents, jo viņam esot pārāk ciešas attiecības ar valdošo koalīciju, īpaši Tautas partiju.

31. maijā norisinājās prezidenta vēlēšanas. Tajās V. Zatlers tika ievēlēts par 7. Latvijas Valsts prezidentu, iegūstot 58 balsis un apsteidzot savu konkurentu, Saeimas opozīcijas izvirzīto Aivaru Endziņu, kurš ieguva 39 balsis. 8. jūlijā V. Zatlers nodeva zvērestu Saeimai, oficiāli kļūstot par Latvijas Valsts prezidentu.

Prezidentūras sākumā Valdis Zatlers, nebūdams spožs orators, protams, neradīja pārliecinošu iespaidu, pieļaujot būtiskas kļūdas izteikumos, formulējumos.  Pie varas esošie par pašu izvirzīto un ievēlēto prezidentu uzreiz aizmirsa, atstājot viņu saplosīšanai jau pirmajā preses konferencē, kuru pašam prezidentam nemākulīgi nācās vadīt. Viņam uzsūtītās žurnālistes šo iepazīšanās pasākumu pārverta par aboslūtu izgāšanos ne tikai jaunajam politiķim, bet arī Latvijas valstij. Pamazām, pulcējot ap sevi uzticamus cilvēkus, veidojot savu komandu un iegūstot pieredzi, viņš pierādīja sevi kā nopietnu valstsvīru, kam ir savs viedoklis būtiskos jautājumos un kurš nerespektē partiju viedokļus, ja tie ir pretrunā valsts interesēm.

2011. gada 28. maijā, dažas dienas pirms prezidenta vēlēšanām, V. Zatlers tiešraides uzrunā tautai Latvijas Televīzijā un Radio paziņoja, ka 10. Saeima (pēc balsojuma, ar kuru liedza veikt kriminālprocesā plānoto kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā) ir zaudējusi uzticību, un ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu. Runā Valsts prezidents brīdināja par demokrātiskās pārvaldes nopietnu apdraudējumu valstī un oligarhu pieaugošo ietekmi uz lēmumu pieņemšanu Saeimā, netieši norādot uz trīs tā dēvēto "oligarhu" (Aivara Lemberga, Andra Šķēles un A. Šlesera) nozīmīgo ietekmi uz politikas un ekonomikas norisēm valstī. V. Zatlers ir pirmais Latvijas Valsts prezidents, kurš izmantojis iespēju ierosināt Saeimas atlaišanu.

2. jūnijā notika Valsts prezidenta vēlēšanas. Saeimas balsojumā V. Zatlers netika pārvēlēts amatā, kļūstot par pirmo prezidentu atjaunotās Latvijas vēsturē, kas nesaņem atbalstu atkārtotam termiņam. Pēc uzvaras vēlēšanu otrajā kārtā par Valsts prezidentu kļuva Saeimas deputāts no Zaļo un Zemnieku savienības Andris Bērziņš, kurš amatā stājās 8. jūlijā — nākamajā dienā pēc V. Zatlera termiņa beigām.