Latvijas Republikas 7. prezidents. Pirmo reizi LR vēsturē par valsts Prezidenti iecelta sieviete

Vaira Vīķe-Freiberga (dzimusi Vīķe 1937. gada 1. decembrī Rīgā) ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore. Kopā ar Jāni Čaksti uzskatāma par izcilākajiem Latvijas Republikas prezidentiem.

Ģimene bija Otrā pasaules kara bēgļi — Vaira kopā ar vecākiem, sešgadīgo brāli un deviņpadsmitgadīgo māsu atstāja Latviju 1945. gadā, nonāca bēgļu nometnē Vācijā, pēc tamKasablankā, Marokā, līdz 1954. gadā apmetās uz pastāvīgu dzīvi Kanādā.

1998. gadā Vaira Vīķe-Freiberga atgriezās Latvijā un vadīja Latvijas Institūtu (1998—1999), kas nodarbojās ar Latvijas popularizēšanu ārvalstīs.

Gadu vēlāk, 1999. gada jūnijā, kad Saeimai neizdevās vienoties par prezidenta kandidātu, bija skaidrs, ka varēs ievēlēt tikai prezidentu, kurš nav saistīts ne ar vienu no partijām, un Vairu Vīķi-Freibergu 1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās izvirzīja un ievēlēja par Valsts prezidenti.

Savu divu prezidentūras termiņu laikā Vīķe-Freiberga ir bijusi ļoti populāra Latvijas iedzīvotāju vidū — viņas popularitātes reitings svārstījās no 70% līdz 85%. Viņa galvenokārt bija aktīva ārpolitikā. Vairai Vīķei-Freibergai bija liela loma Latvijas uzņemšanā Eiropas Savienībā un NATO 2004. gadā.

Viņa bija arī stingra ASV politikas Irākā atbalstītāja. Vairākās no savām uzrunām viņa ir aicinājusi Krieviju atzīt Baltijas valstu okupācijas faktu. Viena no svarīgākajām viņas uzrunām bija 2006. gadā ASV Kongresā.

Vaira Vīķe-Freiberga dažkārt tikusi kritizēta par viņas relatīvo pasivitāti Latvijas iekšpolitikā, lai arī Satversme paredz ierobežotu prezidenta varu valstī. Tomēr vairākas reizes viņa ir iebildusi pret Saeimas lēmumiem, piemēram, 2006. gadā divas reizes atdodot atpakaļ izskatīšanai Saeimā jautājumu par "čekas maisu" publiskošanu, pret ko prezidente strikti iebilda.

2007. gada sākumā prezidente atbalstīja Ministru prezidenta Aigara Kalvīša valdības lēmumu parakstīt robežlīgumu ar Krieviju.

2005. gadā ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans nosauca Vīķi-Freibergu par vienu no pasaules līderiem un minēja viņu kā vienu no iespējamajām kandidatūrām ANO ģenerālsekretāra amatam pēc viņa vadīšanas termiņa beigām.

2006. gada 16. septembrī Latvija, Lietuva un Igaunija izvirzīja Vīķes-Freibergas kandidatūru ANO ģenerālsekretāra amatam. Viņas kandidatūru neatbalstīja ANO Drošības padomes valstis Krievija un Ķīna, savukārt to atbalstīja Rietumeiropas un ASV pārstāvji.

Vaira Vīķe-Freiberga ieguva trešo vietu divos no provizoriskajiem ANO dalībvalstu balsojumiem, taču 5. oktobrī atsauca savu kandidatūru.

2006. gada novembra beigās Rīgā notika NATO samits, kura rīkošanas tiesības Latvijai tika piešķirtas lielā mērā pateicoties Vīķes-Freibergas aktivitātei. Arī pēc prezidentūras beigām, VVF ir palikusi kā atpazīstamākā Latvijas politiķe pasaulē.