Limbažos uz komunistiskās partijas ēkas divi jaunieši Jānis Paucītis un Ojārs Vītiņš uzvelk Latvijas karogu

No sākuma jaunieši karogu plānoja uzvilkt ezermalā, taču saprata, ka to neviens tur neredzēs:

"Mans 15 gadus vecais brālēns, jokojot, ieteica, lai uzvelkam uz valdības ēkas jumta. Mēs domājām, ka vajag pamēģināt. Kamēr bija gaišs, aizgājām apskatīties, ieraudzījām kāpnes, un ideja bija skaidra."

Piesējuši karogu pie kāta un uzrāpušies uz jumta, jaunieši vilka nost PSRS karogu, taču nonāca tikai puse no tā. Tas bijis saplīsis. Noņēmis karoga otro daļu, Jānis, aizlicis jauno karogu aiz jostas, rāpās augšā, lai to piesietu.  

"Kā šodien atceros – karogu plīvojam vējainā, lietainā naktī. Tā bija skaista sajūta,"

savās atmiņās dalās stāsta varonis.

Karogs plīvojis līdz nākamās dienas plkst.9.30. Tad sākusies vainīgā meklēšana.

"Limbaži ir maza pilsēta, tāpēc runas klīda ātri. Sākumā cilvēki runāja, ka kāds rīdzinieks atbraucis un pielicis. Es piebalsoju, ka jā - varētu būt,"

stāsta Jānis.

"Mani aizturēja uz ielas. Piebrauca klāt melna "Volga", jautāja vārdu, uzvārdu un iesēdināja mašīnā. Aizveda uz KKB biroju Limbažos un pratināja. Teicu, ka kompānijā biju, bet ātri aizgāju mājās, tāpēc nezinu, kur karogs palicis. Pēc pāris dienām tā pati "Volga" atkal piebrauca pie manas mājas. Šoreiz mani aizveda uz "Stūra māju". Viņi jau bija uzzinājuši, ka bijām palikuši mēs divi ar Ojāru. Ojārs vēl nebija noķerts, tāpēc teicu, ka nezinu, kur viņš palicis, es aizgāju mājās. Atkal mani palaid vaļā."

Jāni noķēra trešo reizi un atkal aizveda uz "Stūra māju". Pateica, ka Ojārs arī ir notverts. Jānis saprata, ka vairs nav vērts liegties un atzinās.

Novembrī Paucītim bija augstākā tiesa, kas ilga vienu dienu. Otrajā dienā paziņoja spriedumu par vienu gadu un sešiem mēnešiem cietumā.

Ojāram bija piespriesti divi gadi. Sākumā Paucīti ieslodzīja Rīgas centrālcietumā, bet vēlāk aizveda uz Cēsīm.

"Viņu mērķis bija mani "salauzt" un pieskaitīt pie zagļiem un laupītājiem, taču kad iznācu ārā, viņiem par spīti iestājos augstskolā,"

ar smaidu stāsta Jānis.

Bērnībā Jānis bija audzināts kā patriots, tāpēc esot domājis:

"Tas, kā bija dzīvojuši mani vecāki un vecvecāki man likās dīvaini un uzdevu retoriskus jautājumus: kāpēc viņi bijuši sliktie un kāpēc ir tieši tā, nevis savādāk? Tas manī bija uzkrājis emocijas, ko izlaidu, kad izvilkām karogu."

Vaicājot, vai pēc visa pārciestā, viņš būtu gatavs to darīt vēlreiz, Jānis negaidot atbild:

"Jā, cik vien reizes tas būtu vajadzīgs".

Fragmentu avots/autors: pilseta24