VĻKJS XXI kongress Maskavā

VĻKJS - Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienība - turpmāk tekstā Komjaunatne, XXI Kongress notika Maskavā no 1990.gada 11. līdz 18. aprīlim. Zīmīgs šis laiks bija Latvijai- jau bija sākusies Atmoda un 2 nedēļas pēc šī kongresa Latvijas Augstākā padome pieņēma lēmumu par neatkarīgas valsts atjaunošanu.

Vēsturiski Komjaunatne tika izveidota kā Komunistiskās partijas kadru kalve un rezerve, kurā tika apvienoti sabiedriski aktīvi, uzticami režīmam jaunieši no 14 līdz 28 gadu vecumam.

Dibināšana 1918. gada 29. oktobrī bija izveidota Krievijas komunistiskās jaunatnes savienība (KKJS), bet 1924. gadā pēc vadoņa nāves, KKJS tika piešķirts Ļeņina vārds — Krievijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienība (KĻKJS).

Pēc Padomju Savienības izveidošanas, 1926. gadā komjaunatni pārsauca par Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienību (VĻKJS).

XXI Kongress vēsturē ieies kā pēdējais KĀRTĒJAIS Kongress, un arī kā pēdējais, kurā piedalījās Latvijas Komjaunatnes delegācija. Lietuvas komjaunieši jau 1989.g. bija paziņojuši, ka turpmāk sevi uzskata par no Maskavas neatkarīgu organizāciju un tajā nepiedalījās

Pievienojam šim enciklopēdijas ierakstam foto, uz kura redzama Latvijas delegācija.

Saglabājies ir delegācijas kopfoto

Delegāti izvietojušies 3 rindās, daļai vārdi zināmi. Par pārējiem lūdzam palīdzību atpazīšanā:

Pirmā rinda ( no kreisās uz labo pusi)

1.  Artūrs Graudiņš - dzimis 1961. gada, PSKP biedrs, LĻKJS rajona komitejas pirmais sekretārs
2.
3. Mārīte Rukmane (Teivāne) plašākai sabiedrībai pazīstama kā padomju laika Augstākās padomes deputāte, bijusi vadošos amatos komjaunatnē (pēdējā LJKS vadītāja) un kompartijā, vēlāk kļuva pazīstama kā kafejnīcas Zem ābeles īpašniece. 2002. gadā dibinājusi Sociāldemokrātu savienību.
4.
5.
6.
7.

Otrā rinda ( no kreisās uz labo pusi)

8.
9. Jānis Reirs ( vēlāk uzņēmējs - finanšu konsultantu uzņēmumā Prudentia līdfzīpašnieks un direktors, pēc tam arī politķis - Jaunais laiks, Vienotība, Jaunā Vienotība, Saeimas deputāts, īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās, labklājības, finanšu ministrs. Latvijas valsts vārdā parakstījis pretrunīgi vērtēto Stambulas Konvenciju); 
10.
11.
12.
13. Jānis Urbanovičs ( Rēzeknes rajona komjaunatnes komitejas 1. sekretārs, augstākais amats - Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās komitejas (CK) sekretārs,  vēlāk LR politiķis - Saeimas deputāts, partijas Saskaņas Centrs ilggadīgs līderis )
14. Ziedonis Čevers ( no konjaunatnes darba pārgājis darbā iekšlietu sistēmā, veicinot virkni reformu, stiprinot iekšlietu struktūru lojalitāti Latvijas valstij Atmodas laikā, vēlāk politiķis - politiskās partijas Saimnieks līderis, bijis vicepremjers, Iekšlietu ministrs), vēlākos gados - no aktīvās politiķis aizgājis.

Trešā rinda ( no kreisās uz labo pusi )

15. 
16.
17. Aivars Markots  augstākais amats - Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās komitejas (CK) ideoloģijas sekretārs; neatkarīgajā Latvijā darbojies gan diplomātiskajā dienestā, gan Valsts prezidenta kancelejā, gan Jaunajā partijā, asi kritizējot laikabiedrus par kolaboracionismu. Jau ilgāku laiku Markots piesārņo sociālos tīklus ar minhauzeniskiem stāstiem par saviem panākumiem, kā arī aplejot ar vārdiskām samazgām Atmodas laika cilvēkus un savus laikabiedrus.

Interesanti atzīmēt, ka 1990. gada 4. maijā 134 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Daudzi no bijušajiem komjauniešiem un PSKP biedriem kļuva atjaunotās Latvijas Republikas aktīviem politķiem. Daudzi nogaidīja un politikā iekļāvās tikai pēc 1991.gada augusta puča, tiomēr daudzi iesaistījās Atmodā jau 80.g. beigās, kad vēl nebija drošu ziņu par PSRS pastāvēšanas beigām un darboties pretēji padomju varai bija ar augstu riska pakāpi.

Ar šo publikāciju gan vajadzētu izslēgt spekulācijas, ka šie vēlīnie komjaunieši kaut kādā veidā tika īpaši vervēti Maskavā. Bija nopietns juku laiks visur. VĻKJS CK, kura sasauca Kongresu, joprojām dzīvoja ilūzijās, ka Padomju Savienībā ir iespējama demokrātijas piepildīta reforma, un valsts spēj ieiet jaunā attīstības fāzē. Kompartijas un vecā režīma piekritēji nespēja saskatīt pārmaiņas, nespēja atdot varas grožus. To parādīja arī asiņainie notikumi Viļņā, Tbilisi un Rīgā, kā arī citviet PSRS reģionos. Izpratne par valsts turpmāko iekārtu, Gorbačova pārbūves īstenošanu, par tālāku attīstību, kā izrādījās, bija tik atšķirīga, ka nebija vairs nekas, izņemot veco nomenklatūru, kas vienotu PSRS. Kā mākslīgam veidojumam, tam objektīvi pienāca gals. 

***

Uz kongresu nosūtītie delegāti:

Jānis Urbanovlčs, LĻKJS CK pirmais sekretārs, 
Valērijs Parfjonovs, LĻKJS CK otrais sekretārs
Aivars Markots, LĻKJS CK sekretārs,
Dace Roze, komjaunatnes Daugavpils rajona komitejas pirmā sekretāre, 
Artūrs Graudiņā, komjaunatnes Ogres rajona komitejas jaunatnes firmas «Laura» direktors,
Andrejs Rudenko, komjauntnes Bauskas rajona komitejas sekretārs
Artis Lillals (?), Dobeles rajona padomju saimniecības «Bukaiši» elektriķis,
Jānis Reirs komjaunatnes Rigas pilsētas Centra rajona komitejas pirmais sekretārs,
Ziedonis Čevers, Rīgas pilsētas lekšlietu pārvaldes priekšnieka vietnieks,
Pāvels Strazdiņš, Rīgas pilsētas Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona izpildkomitejas iekšlietu daļas inspektors,
Ivars Priedītls, bijušais LĻKJS CX pirmais sekretārs  
Jevgeņijs Sustovs (?), Rigas 21. vidusskolas skolnieks

Avots: 1990.03.20 Latvijas Jaunatne