Patriotiski latviešu jaunieši novāc kokus, kuri aizsedz Latvijas Prezidenta J. Čakstes pieminekli

1988. gada 7. un 8. maijā Meža kapos bija paredzēta to sakopšanas talka. Izmantojot iespēju, patriotisku jauniešu grupa, kurā darbojās Arnis Andersons, Vilnis Links, Andris Pauls- Pāvuls un Raimonds Šalts, izcirta kokus un krūmus, kurus PSRS okupācijas varas iestādes bija aizstādījusi priekšā J. Čakstes piemineklim.

Rezultātā tika ierosināta krimināllieta par "par koku nelikumīgu izciršanu pilsētas teritorijā", nosakot izcirstajām papelēm un vilkābelēm vērtību desmitkāršā apjomā, jab vairāk kā 40,000 rubļu vērtībā. Pret jauniešu darbību publiski izteicās daudzas tobrīd aktīvi kolaborējošas personas, kuras vēlāk kļuva arī par aktīviem "Atmodas" darboņiem.

***

Pēc Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes nāves 1927.g. tika nodibināts J.Čakstes piemiņas fonds, kas izvērsa aktīvu līdzekļu vākšanu topošajam piemineklim (tika izdotas pastmarkas, albums, veidotas ziedojuma listes).

Pieminekļu metu konkurss nedeva panākumus, un tāpēc fonds nodibina sakarus ar vienu no labākajiem projekta autoriem tēlnieku Kārli Jansonu. Pēc vairākkārtējām projekta izmaiņām tika nolemts veidot pieminekli un iekārtot arī apkārtējo teritoriju.

Kapa piemineklis datēts ar 1935.gadu, autors tēlnieks Kārlis Jansons (1896.g.) 1925.g. beidzis LMA, izstādēs piedalās no 1928.gada. Ilgus gadus strādājis LMA Tēlniecības nodaļā.

Arhitektonisko daļu izveidojis arhitekts Dambekalns.

Plastiskajām figūrām granīts tika vests no Somijas, no tām pašām akmens lauztuvēm, no kurienes ņēma granītu Brīvības piemineklim. Arhitektoniskajām izbūvēm izmantots granīts no vecā cietokšņa Daugavas grīvā.

Zaļumus ierīko pilsētas virsdārznieka A.Zeidaka vadībā.

Piemineklis veidots kā ansamblis. Lokveida kāpnītes ved uz ieapaļu laukumu. Tā centrā kapa vietu ietver granīta sienas aploce, veidota no taisnstūra granīta bluķiem. Aploces vidū neliels izvirzījums, kas turpinās augstu pāri sienai. Tā vidusdaļā iestrādāts portreta cilnis - vīrieša portrets profilā. Zem ciļņa bronzas burti - JĀNIS ČAKSTE 1859-1927

Virs ciļņa - bronzas krusts.

Aploces abus galus noslēdz figurāli ciļņi. Labajā pusē profilā, ar seju pret aploces centru novietota stāvoša vīrieša figūra ar noliektu galvu, kas abām rokām izdzēš simbolisku lāpu, pie kājas vairogs. Tēlots simbolisks senlatviešu karavīra tēls. Aploces otrā galā tādā pat pozā - profilā ar skatu pret centru, stāvošas sievietes figūra garā tērpā, noliektu, plaukstās ietvertu galvu - sērojoša tautu meita.

Padomju varas gados mirušo piemiņas dienas tradīcija bija saglabājusies. Tā parasti notika novembrī. Šajā laikā vakaros jau agri bija satumsis. Daudzi kapu apmeklētāji pie pieminekļa lika svecītes, bet milicijas darbinieki tika norīkoti šādu rīcību nepieļaut. Protams, ap pieminekli bija arī daudzi drošības komitejas darbinieki. Lai aizsegtu pieminekļa redzamību, piemineklis tika aizaudzēts ar krūmiem un kokiem, gar to esošā taisnais ceļš tika izveidots ar lokveida līkumu, lai tā priekšā varētu sastādīt krūmus un kokus. Esošo plašo aleju pārvērta par par padomju un partijas funkcionāru aktīva elitāru apbedījumu vietu. Plašos apbedījumus alejā, kas bija Čakstes pieminekļa priekšā, nosauca par "Komunāru aleju".