OMON uzbrukumi Vecmīlgrāvim

Vecmīlgrāvja tilts bija viens no stratēģiski svarīgākajiem Rīgas ziemeļaustrumu piekļuves punktiemm, tādēļ, lai kavētu karaspēka iespējamu kustību uz Rīgu no šī virziena, pie tilta tika izveidotas barikādes.

Plkst. 14.50 - OMON (Speciālas Nozīmes Milicijas Vienība) uzbruka Vecmīlgrāvja tilta sargiem. Atklāja uguni uz barikāžu dalībnieku mašīnām, piekāva cilvēkus, draudēja ar ieročiem, salauza un atņēma cilvēku personīgās mantas.

Plkst. 18.45 OMON uzbrukums pie Brasas tilta, mašīnas apmētātas ar degmaisījuma pudelēm, izraisot vairākus ugunsgrēkus.

Plkst. 20.00 OMON atkārtoti uzbruka Vecmīlgrāvī.

Šīs dienas laikā tika nodedzinātas 17 mašīnas.

2 dienas vēlāk OMON noslepkavoja pirmo neatkarības aizstāvi.

14.janvāra rīts sākās trauksmaini. Jau no agra rīta LTF vadītāji Romualds Ražuks u.c. pa radio aicināja tautu mobilizēties uz barikādēm. Maskavas paziņojumi sistībā ar notikumiem Viļņā bija analīzes vērti, lai prognozētus iespējamos notikumus ar citās vietās.

Jau 11.janvārī bija informācija par iespējamu uzbrukumu Latvijas Republikas Ministru Padomes ēkai, tāpēc ieejas durvis tika īpaši nostiprinātas, lai tās nevarētu izgāzt, piemēram, ar kādu kravas auto. Neieslīgstot detaļās, šeit izšķirīgu lomu nospēlēja Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes milicija (kuras personāls noteikti bija vairāk krieviski runājošs), taču tika izteikta konsekventa gatavība sargāt valdības ēku. Te atzīmējami Viktors Bugajs, Ziedonis čevers, Vitālijs Aņiko u.c. Maskava meklēja ieganstu iesaistīt notikumu kontrolē armiju, un šāds zemteksts izskanēja no Gorbačova, Pugo, Jazova publiskajiem paziņojumiem.

Tātad, 14.janvāra rītā, Baltijas kara apgabala virspavēlnieks Fjodors Kuzmins sasauca preses konferenci Rīgas pilsētas izpildkomitejā (tagadējās Ārlietu ministrijas ēkā). Uz preses konferenci bija ieradies arī ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis ar viņu pavadošu komandu, ieskaitot padomnieku drošības un juridiskos jautājumos Aivaru Borovkovu, kā arī apsardzes dienesta vadītāju Andri Bunku u.c. Cita starpā arī Kuzmins izmeta frāzi, ka, lūk, vakar, t.i. 13,janvārī notika LTF organizēta manifestācija Daugavmalā, bet rīt, t.i, 15.janvārī  ir plānota Interfrontes organizēta manifestācija ASK stadionā (tagad tur Centra bērnu sporta laukums pie Ērgļu ielas, Daugas sporta nama rajonā), tāpēc armija, Latvijā kļūs par stabilizējošu faktoru, lai nepieļautu divu sabiedrisku organizāciju konfrontāciju ar iespējamām fiziskām sadursmēm. 

Uzreiz pēc preses konferences, kuras saturu un norisi vairs detaļās neatminos, vērsu Godmaņa uzmanību Kuzmina teiktajam, kam ir izteikti dziļš saturs - viņš faktiski paziņoja, ka viņš ir vienīgais, kurš uzstājas valsts varas vārdā, tāpēc nekavējosties ir nepieciešama Latvijas Republikas valsts varas paziņojums, kas apliecinātu, ka nekāda valsts varas deficīta šeit nav.

Pēc Preses konferences devāmies uz Augstākās Padomes ēku, lai uzrunātu deputātus, bet tur, manuprāt, bija absolūti haotiska rosība, deptāti drudžaini apapsrieda dažās taktisks un stratēģijas, ka būtu pareizi jāveido barikādes, jāorganzē Vecrīgas aisardzība, atceroties ko nu kurš bija apguvis karadienestā. No šodienas skatupunkta rakstu ar vieglu ironiju, cieņpilni vērtējot, ļaudis bija varonīgas apņēmības pillni, taču uzskatīju, ka ir jārīkojas ātri, izlēmīgi, nekavējoties. Godmanis jau bija atgriezies MP ēkā, jo rūpes par notiekoši bija pietiekami daudz. Es savukārt ne tikai ieteicu Godmanim, kā valdības vadītājam, pašam izdot īpašu rīkojumu, ka nepārprotami pavēstītu ne tikai iedzīvotājiem, bet arī visai pasaulei - valsts vadība funkcionē, tā kontrolē situāciju un jebkuri mēģinājumi no malas to ietekmēt, būs nelikumīgi. Juristu biedrības prezidija kolēģi Ģirts Lejiņš, Elgars Edžiņš, Zandis Klebais, Indulis Ludiņš tika uzaicināti uz MP ēku, kur Godmaņa atpūtas telpā kopīgi tapa vēsturiskā rīkojuma teksta projekts. Ļoti liela loma Godmaņa darba organizēšanā šajā laikā bija Ilzei Cielavai, par kuras turpmākajām gaitām nepelnīti, diemžēl, nav nekas zināms.