Rīgā tiek atklāts Gaisa tilts

Gaisa tilts (toreiz tas saucās Aleksandra viadukts) tika uzbūvēts toreizējā Aleksandra (tagad Brīvības) ielā netālu no tagadējās Zemitānu dzelzceļa stacijas. Tā bija pirmā šāda veida būve Rīgā. Tilta projektu izstrādāja Rīgas-Orlas dzelzceļa satiksmes ceļu inženieris R. Vozņesenskis. Būvēšanu veica uzņēmējs M. Zaicevs. Pārvada būvniecībai traucēja Aleksandra vārti (Rīgas triumfa arka, veltīta Krievijas uzvarai pār Napoleonu 1812. gadā), tādēļ tos nācās pārvietot ārpilsētas virzienā, uz Šmerļa ielas rajonu, kur tie atradās līdz 1936. gadam. 1904. gada 5. maijā svinīgi atklāja balstu būvēšanu, bet pats tilts atklāts 1906. gada 18. maijā. 42 metrus garais pārvada laidums, kuram no abām pusēm pieslēdzās uzbērumā izbūvēta uzbrauktuve, pārsedza četrus sliežu ceļus. Toreiz tiltu pārsedza režģota metāla kopne (izgatavota Rudzka firmā, Varšavā). Tās ietvēra 11 metrus platu brauktuvi, kas nodrošināja divu joslu satiksmi. Lai mazinātu troksni, kopnes brauktuvi klāja 12,7 cm biezs koka kluču bruģis. Ārpus kopnēm bija novietotas 1,53 metrus platas gājēju ietves. Abās pārvada pusēs speciālās nišās tika ierīkotas gājēju kāpnes. Visi būvniecības darbi izmaksāja 320 000 cara rubļu. Līdz Pirmajam pasaules karam uz tilta bija arī tramvaja pietura.

Otrā pasaules kara beigās Gaisa tilts tika uzspridzināts.