Rīgā tiek atklāts Dienvidu tilts

2008.gada 17.novembrī satiksmei svinīgi tika atklāts Dienvidu tilts un trīs līmeņu estakādes pāri Krasta un Maskavas ielai ar pievadceļiem. Celtnieku apvienība AS "Dienvidu tilts" pieņēma lēmumu darbu plānošanu pabeigt uz 90. dzimšanas dienu, Objekts tika pabeigts pusotru mēnesi pirms paredzētā nodošanas termiņa. 

Pēc neatkarības atgūšanas Dienvidu tilts ir vērienīgākā un komplicētākā būve Latvijas vēsturē.

Dienvidu tilta atklāšanas ceremonijā 17.novembrī paredzēts, ka tiltu iesvētīja trīs Latvijas lielāko reliģisko konfesiju pārstāvji: Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Visaugsti svētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs un Latvijas Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats.

***

Pēc tilta iesvētīšanas Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks un AS "Dienvidu tilts" padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis svinīgi atklāja jauno tiltu, pārgriežot lenti. Ceremonija notika tilta galā Daugavas kreisajā krastā. Uz tilta atklāšanu aicinātas Latvijas augstākās amatpersonas, Rīgas domes deputāti, vēstnieki, celtniecības procesā iesaistītie sadarbības partneri, lielāko uzņēmumu pārstāvji, viedokļu līderi, mediju pārstāvji, kā arī citi lūgtie viesi.

Par godu Dienvidu tilta atklāšanai un Latvijas valsts neatkarības 90. gadadienai 17.novembrī un 18.novembrī, iestājoties tumsai, tiltam tiks iedegts svētku apgaismojums. Dienvidu šķērsojuma pirmā kārta – tilts pāri Daugavai un estakādes pāri Krasta un Maskavas ielai – satiksmei tiks atklāta līdz 17.novembra pusnaktij, savukārt gājējiem tilts bija atvērts jau ātrāk – no plkst. 18.00. 

***

2001. gada 2. jūlijā Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Aivars Kreituss nāca klajā ar paziņojumu, ka jauno Daugavas šķērsojuma vietu — Dienvidu tiltu — varētu pabeigt jau 2003. gada beigās. Tolaik Kreituss norādīja, ka Dienvidu tilta celtniecība varētu izmaksāt aptuveni 20 miljonus latu. Saskaņā ar socioloģisko aptauju rezultātiem gan vairāk rīdzinieku uzskatīja, ka vispirms būtu jābūvē Ziemeļu tunelis.

2002. gada 29. janvārī Rīgas domē tika pieņemts lēmums par tilta būvniecību. 2002. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sāka darbu pie Dienvidu tilta projekta īstenošanas, izstrādājot projektēšanas uzdevumu Dienvidu tilta trasei no Vienības gatves Daugavas kreisajā krastā līdz Slāvu rotācijas aplim Daugavas labajā krastā. 

Neizdevīgi noslēgta finansēšanas modeļa dēļ, paredzēto 20 miljonu latu vietā, līdz 2024. gada septembrim šai būvei iztērēti 847 miljoni

Dienvidu tilta pirmo trīs kārtu būvniecībai bija nepieciešami deviņi gadi.

Rīgas pilsētas pašvaldības neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ būvdarbu izmaksas no plānotajiem 109 miljoniem latu (pirmajai kārtai 64,79 miljoni latu, otrajai kārtai 44,05 miljoni latu) kopumā pieaugušas vairāk nekā piecas reizes, sasniedzot 570 miljonus latu, – secināja Valsts kontrole (VK), revidējot tilta tapšanas pirmās divas kārtas.

Ja minētajām izmaksām pieskaita vēlāk izbūvētās trešās kārtas 28 miljonus latu, visam kompleksam līdz šim iztērēti 595 miljoni latu jeb 847 miljoni eiro. Vēl ceturtās kārtas 123 miljoni eiro, un summa jau pietuvojas miljardam.

Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība paredz projekta realizāciju divos posmos: Jāņa Čakstes gatves izbūvi no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (par 78 miljoniem eiro realizēs pilnsabiedrība "DTTB") un Jāņa Čakstes gatves izbūvi no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (par 42 miljoniem eiro realizēs SIA "ACBR"). Konkursā uz viena posma būvniecību bija divi, uz otru posmu – četri pretendenti.

"Dienvidu tilta iepriekšējo kārtu būvniecības izmaksas bija būtiski mazākas, nekā beigās par to visu tika samaksāts," uzskata Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (2024.g.) ("JV").

"Normālā gadījumā tu aizņemies naudu, uzreiz sāc maksāt procentus, pēc tam atmaksā pamatsummu. Bet šeit sākumā viņi vispār neko nemaksāja, kamēr notika būvniecība, līdz ar to tie procenti krājās, un beigu beigās arī tie kļuva par pamatsummu."

Rīgas mērs uzsver, ka noslēdzošās ceturtās kārtas būvniecību paredzēts finansēt citādi:

"71 miljonu no izmaksām izmantosim ES Kohēzijas fonda līdzekļus, bet atlikušo daļu aizņemsimies Valsts kasē."

Ķirsis arī piebilst, ka būvniecības gaitā nekādiem sadārdzinājumiem nevajadzētu rasties, jo līgumā viss ir nofiksēts.

https://news.lv/Latvijas_Avize/2024/09/27/atdzimst-rosiba-pie-dienvidu-tilta