Tiek atklāts tilts pār Daugavu Jēkabpilī

Tilta atklāšana

Daugavas tilta svinīga atklāšana notika 1936. gada 16. novembrī.

 Uz svinībām ar speciālu vilcienu Krustpils stacijā ieradās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis ar ministru un deputātu plejādi, kuru vidū ir minami satiksmes ministrs Bernhards Einbergs, finanšu ministrs Ludvigs Ēķis, tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubulis, valsts kontrolieris Jānis Kaminskis, Lielbritānijas sūtnis Latvijā, Latvijas dzelzceļa galvenais direktors Kārlis Bļodnieks, ka arī citi augstākie valsts ierēdņi, tilta būvfirmu un preses pārstāvji.

 Vilcienu no Krustpils stacijas pa jauno savienojuma līniju padeva līdz tiltam, kas bija greznots ar valsts karogiem un zaļumu vītnēm. Abos tilta galos tika uzcelti grezni goda vārti.

Svinības ievadīja satiksmes ministrs, sniedzot pārskatu par tilta būves darbiem. Vēlāk sekoja tilta iesvētīšana, ko veica Krustpils luterāņu baznīcas mācītājs Kārlis Skujiņš. Tad uzrunu teica Valsts prezidents, pārgrieza zaļo lenti un, goda viesu pavadīts, devās pāri tiltam uz Jēkabpili, kur sagaidīja Jēkabpils pilsētas galva Teodors Ermansons un Jēkabpils apriņķa lauku pašvaldību vecākais Prikulis, kā arī daudz apsveicēju — jēkabpiliešu. Vēlāk oficiālās svinības turpinājās pulka virsnieku klubā Krustpils pilī.

Tiltu atklājot, Krustpils pusē uz atbalsta staba tika novietota plāksne ar uzrakstu:

Atjaunotās Latvijas Valsts prezidenta un tautas vadoņa Kārļa Ulmaņa un satiksmes ministra, inženiera Berharda Einberga laikā tilta būves darbus veica dzelzceļu virsvaldes uzdevumā latviešu kredītsabiedrība "L. Neiburgs un Ko" Rīgā un angļu firma "Braithwalta and Co" Londonā 1933.—1936.

Tilta sagraušana

Otrā pasaules kara sākumā, 1941. gada 28. jūnijā sarkanarmieši tiltu uzspridzina, taču neveiksmīgi, jo Daugavā iegāzās tikai vidējā dzelzs ferma, ko vācieši drīz vien atjaunoja.

Liktenīgs tiltam kļūst 1944. gada 7. un 8. augusts, kad, atkāpjoties uz Jēkabpili, vācu sapieri uzspridzina tiltu.

 Neskarts palika vienlaicīgi ar tiltu būvētais tunelis-caurbrauktuve, kas ir saglabājies līdz mūsdienām.

Vāciešu uzspridzināts 1944. g. 8 augustā, kad vācu okupācijas spēkus cenšas nomainīt krievu okupācijas spēki