Pastāsti par vietu
lv

Pārbaudes laikā sagāžas Ķeguma hidroelektrostacijas tilts

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
20.09.1986

1986.gada 20.septembrī sagāzās Ķeguma hidroelektrostacijas tilts, gāja bojā 11 un guva ievainojumus 13 cilvēki. Tā ir viena no gadsimta katastrofām Latvijā. Katastrofa notika tilta pārbaudes laikā. To vadīja kvalificēti, pieredzējuši speciālisti. Viņu rīcība, traģiski kļūdainais tilta pārbaudes plāns, kas paredzēja konstrukciju bīstamu pārslodzi, arī būtībā ir pats mīklainākais.

Tā kā pārbaudes vadītājs gāja bojā un viņa galvenais konsultants nomira dažus gadus vēlāk, nav iespējams uzzināt, ko abi zinātnieki domāja, pirms izšķīrās par šādu noziedzīgi riskantu tilta pārbaudi. 

Vēl jāpiebilst, ka 1988.gadā lietu izskatīja arī LPSR Augstākā tiesa. Toreiz, kaut arī LPSR prokuratūra stingri pastāvēja par apsūdzību  un ka vainīgais jānotiesā, tiesnesis Pāvils Gruziņš tam laikam drosmīgi attaisnoja profesoru Albertu Skudru, kurš kā Rīgas Politehniskā institūta Būvmehānikas katedras vadītājs bija tīri formāli atļāvis Ķeguma tilta pārbaudi. 

***

Piektdien, 19.septembrī, RPI vīri ieradās Ķegumā un uzstādīja uz tilta mērinstrumentus. Darbs bija ietilpīgs. Turklāt pārbaudāmais laidums, smagajām automašīnām bieži vien ar pārsniegtu ātrumu joņojot pāri Daugavai, ne tikai drebēja, bet pat šūpojās...

Sestdienas, 20.septembra, rītā virs ūdeņiem jau krietni juta rudens drēgnumu. No Jumpravas grantskarjera atbrauca 16 piepildītas un nosvērtas ogrēniešu smagās automašīnas. Tilta pārbaudei bija jāsākas pulksten 12.oo. Tomēr iznāca aizķeršanās, jo iepriekšējā dienā uzstādītās izlieču mērītāju stieplītes vairākās vietās bija putnu vai kā citādi norautas. Pasniedzējs A.Gailis steidzīgi ķērās pie mērinstrumentu sakārtošanas, docents Valentīns M. kopā ar Ogres autokombināta inženieri Ēriku Leimani - pie automašīnu grupēšanas. Jumpravas karjera ekskavatorists automašīnas bija pārlādējis. Docents Valentīns M. nolēma, ka divas mašīnas laiduma slogošanā nav jāizmanto.

Atlikušās 14 tika sadalītas divās grupās - septiņas pārbrauca Daugavas kreisajā krastā, septiņas palika labajā. Taču automašīnu kopējais svars sanāca ne plānotās 270, bet 336,1 tonna.

Kas tā bija - docenta Valentīna M. pārrēķināšanās aritmētikas uzdevumā vai pakļaušanās ārprātīgam eksperimentētāja azartam?

Diemžēl, to neviens vairs nevar pateikt. Kaut kādu kolektīvo atbildību prasīt nevar. Nevienam no klātesošajiem speciālistiem, izņemot pārbaudes vadītāju un galveno konsultantu, nebija informācijas, ka noslodzes programmā dotās 270 tonnas ir tuvas kritiskajai tilta sabrukšanas robežai. Aizsaulē aizgājušais konsultants Žanis S. post factum kolēģiem esot izteicies, ka ievērojis tikai to, ka slogošanā izmantotas 14 automašīnas. Tas bijis tikpat, cik viņa vadītajā Ķeguma tilta pārbaudē 1970.gadā. Vecajam vīram nemanīta palika būtiskā atšķirība. Proti, 1970.gada pārbaudē tika izmantoti vienīgi 15 tonnu MAZ, bet šoreiz maksimālās slodzes brīdī uz tilta stāvēja seši pārlādēti 23 tonnu KrAZ, viens 19 tonnu KamAZ un tikai seši mazākās celtspējas, bet arī pārlādētie MAZ. Šie tonnu un slodžu pārrēķini notika vēlāk.

20.septembra pusdienlaikā uz tilta valdīja pārliecība, ka pārbaudes vadītājs un konsultants zina, ko dara, un katram atliek tikai precīzi veikt savu uzdevumu. Pēc pusstundas, kad beidzās mērinstrumentu uzstādīšana, tilta slogošana beidzot sākās. Automašīnas pa divām, četrām, astoņām nostājās pārbaudes vadītāja norādītajās vietās. Docents Žanis S. sēdēja krēslā, kas atradās tieši virs tilta balsta, un, ja tā var teikt, diriģēja mērinstrumentu nolasītājus. Aparatūra līdz pēdējam sevišķas novirzes neuzrādīja. Jāņem vērā, ka nepieļaujamas pārslodzes momentu ne vienmēr var noteikt pēc viena vai atsevišķu mērinstrumentu rādījumiem, bet mērījumu apkopošana bija paredzēta pārbaudes beigās.

NE-EBRAUC!

Ap pulksten 13.40 sākās pēdējais tilta slogojuma variants, kurā bija paredzēts pielietot maksimālo svaru. Pulksten 13.47 uz septītā laiduma nostājās visas 14 pārbaudē iesaistītās automašīnas. Asfaltā starp tilta balsta un laiduma konstrukciju izpletās plaisas, iespējams, dziļākas, nekā pieļaujams. Tomēr likās, ka tilts šo slodzi iztur, kaut bija jau sākusies, kā speciālisti apzīmē, tērauda tecēšana - pēc brīža konstrukcija sagāztos, pat nepalielinot slodzi. Valentīnam M. radās šaubas, vai pēdējā automašīna - 23 tonnu KrAZ nostājusies paredzētajā vietā. Pēc viņa rīkojuma tā nobrauca no septītā laiduma, un šoferis, cenšoties precīzāk ievērot slogojuma shēmu, gatavojās braukt vēlreiz. Paredzot, ka tūlīt būs jānolasa mērījumi, speciālisti devās pie instrumentiem.

Ap pulksten 13.50, kad pēdējā KrAZ priekšējie riteņi uzripoja uz pārbaudāmā laiduma, tilta pašā augstākajā punktā (10,5 metrus virs brauktuves) ar drošības jostu pie tilta kopnes piesaistītais Uldis Čečiņš ieraudzīja, ka tenzometra rādītājs pēkšņi pārsniedz skalas galējās atzīmes. «Ne-ebrauc!» paspēja uzsaukt stāvokļa nopietnību sapratušais vīrs. Troksnī sauciens palika nesadzirdēts. Līdz tilta sabrukšanai palika varbūt pāris sekunžu.

Neviens, ieskaitot pārbaudes vadītāju un viņa konsultantu, nedomāja, ka reāli tilts var sabrukt. Katastrofas mirklī docents Valentīns M. atradās starp automašīnām aptuveni desmit metrus no laiduma gala. Nokritis, no gūtajām traumām nenācis pie samaņas, viņš nomira. Līdzīgi, nokrītot no aptuveni divdesmit metru augstuma, gāja bojā vienpadsmit cilvēki - četri Politehniskā institūta darbinieki, pieci Ogres autokombināta šoferi un divi tilta pārbaudē neiesaistīti vīri. Docents Žanis S. palika sēžam savā krēslā. Tikai invalīda kruķi, kas bija atstutēti pret margām sprīdi nostāk, iekrita Daugavā....

Kā atceras pasniedzējs A.Gailis, viņu paglāba tas, ka gadījās paslīdēt zem kādas automašīnas un tādējādi izvairīties no triecieniem, lūstot desmit metru augstajām tilta loku tērauda konstrukcijām. Piecdesmit sešus gadus vecais augstskolas pasniedzējs U.Čečiņš, zaudējot samaņu, nokļuva ūdenī no vairāk nekā trīsdesmit metru augstuma. Par pārdzīvoto pēc vairāk nekā divpadsmit gadiem viņš stāstīja:

«Zem ūdens atģidos no gaisa burbuļiem, kas cēlās no dēla aizdotā biezā karavīru vateņa. Tajā brīdī es kā tādā filmā ieraudzīju savu ģimeni. Sapratu, ka esmu piesiets pie Daugavā iegrimušā tilta loka, atrodos dzīvības briesmās un man jātiek virspusē. Rāvu vaļā drošības jostas sprādzes. Viena padevās. Otra, kas bija sagriezusies, ne. Tad atcerējos, ka virvi, kas manu jostu savienoja ar tiltu, tā kā no augstuma nebaidos, biju nevis stingri piesējis, bet tikai aptinis ap kopnes metāla konstrukciju. Sakopojot spēkus, virvi izritināju tik tālu, ka varēju iznirt, ievilkt gaisu un saukt pēc palīdzības.»

Filmas par Ķeguma HES tapšanu pirmizrāde Madonā

Atmiņu Daugava

Fragmenti: Autors: Gaitis Grūtups, Diena. 1999. gada 22. maijs

***

Ogres 10. autokombināts, bojāgājušie

Martinsons

Bedikers

Antonovičs

Labenko

***

Valērijs Bodnieks, autovadītājs, cieta tilta pārbaudes laikā, nogāžoties no tilta.

"Man bija lauzts pēdas kauls, ārā visa pēda bija. Un vispārējs ķermeņa satricinājums un skriemeļi astes kaulam... Tā arī visu dzīvi mokāmies." Ķeguma traģēdijas sekas Valērijs jūt joprojām. Bet viņš turpina stūrēt smago auto. "Man jau visi uzdeva jautājumu: "Tev nav bail pār to tiltu braukt?" Es saku – it kā ne... nekas tur traks!"

***

Harijs Jaunzems (93 gadi vecs, 20/9/2021), ilggadējs enerģētiķis, tolaik Daugavas HES kaskādes direktors, zaudēja amatu pēc traģēdijas.

Liktenīgajā dienā Jaunzems pats nebija uz vietas Ķegumā, bet gan savās mājās. Par traģēdiju viņam pavēstījusi kaimiņiene, kurai zvanīts pa telefonu. Sākumā domājis, ka nelaime pašā spēkstacijā. Kaut kas ar turbīnām vai ko citu.

"Tajā rītā es diemžēl pats nebiju uz vietas. Var jau būt... man jau viens otrs pārmeta... Ja es būtu bijis... Bet tā nebija pirmā tilta pārbaude mums. Nekas sevišķs tas nav!" 

"Mūsu pienākums bija nobloķēt satiksmi, paziņot visiem, ka tilts būs slēgts, sagādāt transportu un to piegādāt būvniekiem. Viņiem bija sava programma ar noteikto mašīnu skaitu, kravnesību un svariem". 

"Tā ir lielākā tiltu traģēdija Latvijā. Gandrīz visas traģēdijas... nav objektīvas. Tās ir cilvēka kļūdas..."

Par Rīgas Politehniskā institūta speciālistiem. "Viņiem bija īpaša Tiltu katedra, tai vienīgajai dotas tiesības tiltu pārbaudēm. Noslēdzām līgumu, viņi izveidoja un apstiprināja šo programmu. Nenormālo programmu."

***

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Ugunsgrēks Merķeļa ielas hostelī. Bojā gājuši 8 cilvēki, 24 evakuētiUgunsgrēks Merķeļa ielas hostelī. Bojā gājuši 8 cilvēki, 24 evakuēti28.04.2021lv
218 bojāgājušie Bavārijā, autobusam aizdegoties pēc sadursmes ar kravas auto 18 bojāgājušie Bavārijā, autobusam aizdegoties pēc sadursmes ar kravas auto 03.07.2017en, lv, ru
3Autoavārijā uz Bauskas šosejas dzīvību zaudē divi cilvēkiAutoavārijā uz Bauskas šosejas dzīvību zaudē divi cilvēki12.01.2017lv
4Lidmašīnas avārijā Jelgavā gājis bojā tās pilotsLidmašīnas avārijā Jelgavā gājis bojā tās pilots25.06.2014lv
5Zolitūdes traģēdija - lielveikala Maxima sabrukšanaZolitūdes traģēdija - lielveikala Maxima sabrukšana21.11.2013de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
6Rīgā tiek atklāts Dienvidu tiltsRīgā tiek atklāts Dienvidu tilts17.11.2008lv
7
Dzelzceļa katastrofa Rīgā. 4 bojāgājušie02.02.2005lv
8Talsu traģēdijaTalsu traģēdija28.06.1997lv
9Latvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisijuLatvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju18.01.1991lv
10OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 815.01.1991lv
11Rīgā oficiāli atklāj Vanšu tiltuRīgā oficiāli atklāj Vanšu tiltu21.07.1981lv
12Notika jaunuzceltā Vanšu tilta pārbaude RīgāNotika jaunuzceltā Vanšu tilta pārbaude Rīgā11.07.1981lv
13Latvijas PSR 4. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. RubenisLatvijas PSR 4. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. Rubenis05.05.1970lv
14Lidmašīnas avārija pie Liepājas. 43 bojāgājušieLidmašīnas avārija pie Liepājas. 43 bojāgājušie30.12.1967lv, ru
15Atklāta satiksme pa Akmens tiltu RīgāAtklāta satiksme pa Akmens tiltu Rīgā05.11.1957en, lv, ru
16Rīgā nogrimst tvaikonis MajakovskisRīgā nogrimst tvaikonis Majakovskis13.08.1950lv
17PSRS pie Liepājas notriec ASV lidmašīnu. Padomju puse apgalvo, ka  lidmašīna bijusi B-29, ASV- ka PB4Y-2 PrivateerPSRS pie Liepājas notriec ASV lidmašīnu. Padomju puse apgalvo, ka lidmašīna bijusi B-29, ASV- ka PB4Y-2 Privateer08.04.1950en, lv, ru
18Stājās spēkā Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts “Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā”.Stājās spēkā Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts “Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā”.31.12.1949lv
19Somu līcī nogrimst pirmais Latvijas Kara flotes flagmanis- VirsaitisSomu līcī nogrimst pirmais Latvijas Kara flotes flagmanis- Virsaitis02.12.1941lv
20Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas CK Politbirojs apstiprina Latvijas PSR KonstitūcijuVissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas CK Politbirojs apstiprina Latvijas PSR Konstitūciju13.08.1940lv

Karte

Avoti: timenote.info, news.lv, nekropole.info, diena.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1
    Nikolajs Rjazanovs04.04.195920.09.1986lv
    2Dainis DzenisDainis Dzenis17.10.195820.09.1986lv
    3Uldis SuntažsUldis Suntažs11.10.195220.09.1986lv
    4Valentīns SalcevičsValentīns Salcevičs28.12.193820.09.1986lv
    5Guntis GrūtupsGuntis Grūtups20.09.193429.06.2020lv, ru
    6Eižens ZiediņšEižens Ziediņš23.09.192220.09.1986lv
    7
    Jānis Bedikers25.06.188920.09.1986lv
    Birkas
    hes