Zolitūdes traģēdija - lielveikala Maxima sabrukšana
Šajā aprakstā pirmajā sadaļā notikumu apraksts ir ačgārnā secībā, jo tika nemitīgi papildināts. Katra nākamā rindkopa ir notikusi agrāk. Tātad - apraksta sākums ir beigās.
******
23.11.2013 - LTV panorāmā ir pamatoti nesaudzīgi skarba valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna, norādot uz cilvēku savstarpējo saliedētību traģēdijas notikuma vietā, kā arī aicinot veikt ātru un precīzu notikušā izmeklēšanu, uzsverot, ka jelkāda kavēšanās novedīs pie tā, ka īsti nekas netiks noskaidrots un tās augstām amatpersonām, kurām par šo "masu slepkavību" būtu jāatbild, ar dārgu un gudru advokātu palīdzību izdosies izvairīties no atbildības. Kā parādīja vēlākie notikumi, prezidenta vārdi bija vairāk nekā pravietiski. Jau 25.novembrī politiskie darboņi bija attapušies no sākotnējā \soka un tika izstrādāts smalks scenārijs, lai tā tas arī notiktu.
23.11.2013 - 17:50 LTV ziņo par vēl vienu nobrukumu. VUGD informē, ka tas nav plānots. Līdz šim 54 bojāgājušie. Diemžēl, šajā laikā no publiskās vides jau pazudis premjerministrs Valdis Dombrovskis.
23.11.2013 - 13:50 Meklēšanas darbi turpinās. Rīgas mērs Nils Ušakovs cita starpā izsaka viedokli, ka Zolitūdes traģēdijas vietā sabrukušais lielveikals "Maxima" ir jānojauc un tā vietā jāizveido memoriāls.
23.11.2013 - 11:10 VUGD @ugunsdzeseji: Šobrīd atrasti 52 bojāgājušie, 29 cietušie, arī 11 ugunsdzēsēji cietuši. Nelaimes vietā darbi turpinās ar lielāko piesardzību, jo palikušas smagākās un sarežģītākās būvkonstr., kas nav atlūzušas, ir ieplaisājušas. Vēl jāpārbauda apm.300m2. Par ugunsdzēsējiem- info medijos ir dažāda, bet - 3 gājuši bojā,13 cietuši. No 13 cietušajiem:10 tika hospitalizēti ar dažādām traumām,1 tika aizvests uz slimnīcu,vēlāk atgriezās darbā, 2 guva traumu, bet turpina strādāt
23.11.2013 - 09:40 Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska padomniece Daiga Holma informē mēdijus, ka vēl ir jāpārmeklē apmēram 300 kv.m. liela gruvešu platība. Pagaidām glābšanas darbi tiek pārtraukti,- glābēji ir nokļuvuši līdz ļoti sarežģītām sagāztām konstrukcijām un pārsegumiem, kā arī vietā ir nestabils grīdas pārsegums. Šajā vietā konstrukciju demontēšana var apdraudēt uz vietas strādājošos. Tiek lemts par tālāko rīcību. Naktī un no rīta traģēdijas vietā strādāja 130 glābēji. Nav pazīmju, ka zem drupām palikuši dzīvi cilvēki.
23.11.2013 - 08:30 VUGD: pēdējā cilvēka mirstīgās atliekas no «Maxima» drupām iznestas dažas minūtes pirms plkst.6. Bojāgājušais uzreiz atpazīts. 50 cilvēku mirstīgās atliekas ir identificētas, bet divi bojāgājušie aizvien nav atpazīti.
22.11.2013 - 22:21 LTV: Ēkā pirms laika bijis būtisks ugunsgrēks, kas varētu būt novājinājis konstrukcijas. Maximas pārstāvis apstiprina, ka signalizācija darbojusies jau 1,5 h iepriekš, taču to "apklusinājuši" kā traucējošu.
22.11.2013 - 20:29 Nils Ušakovs savā tviterkontā norāda, ka varētu būt vēl ap 5 apraktie...
22.11.2013 - 14:30 VP ekspertu rīcībā ir nonācis videonovērošanas ieraksts no sagruvušā lielveikala «Maxima», valdības ārkārtas sēdē paziņoja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.
22.11.2013 - 14:25 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadības un visu esošo un bijušo ugunsdzēsēju glābēju vārdā izsakām visdziļāko līdzjūtību Rīgas reģiona pārvaldes 5.daļas komandiera kapteiņa Viļņa Šteinīša, Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas inspektora dežuranta (vada komandiera) virsleitnanta Edgara Reinfelda, Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas ugunsdzēsēja glābēja kaprāļa Sergeja Ižika ģimenes locekļiem, tuviniekiem, draugiem un kolēģiem sakarā ar viņu pēkšņo un traģisko zaudēšanu.
Arī šajā brīdī mūsu sauklis „Viens par visiem un visi par vienu” tik ļoti atspoguļo mūsu kopējās domas un sajūtas!
22.11.2013 - 12:35 Glābējiem pašlaik vēl jāpārbauda vairāk nekā trešdaļa sagruvuma
22.11.2013 - 10:35 LTV ziņo, ka milzīgā nelaime saliedējusi daudzus cilvēkus praktiskai palīdzībai - asinsdonori gaida rindā, lai nodotu asinis cietušajiem....
22.11.2013 10:30 Jau 26. bojāgājušais...
22.11.2013 09:10 Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šorīt Ekonomikas ministrijas operatīvās sanāksmes laikā par traģēdiju Zolitūdē, iebrūkot lielveikala jumtam, uz kura tika veikti būvdarbi, uzdevis nekavējoties nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri veicot pārbaudes ēkās, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Šādu komandu Rīgas pilsētas būvvaldei operatīvi bija devis Rīgas mērs jau iepriekšējā vakarā.
22.11.2013 08:32 LTV1 - 21 bojāgājušais ( ap šo laiku, veicot savu patstāvīgu izziņu un informācijas vākšanu, Nekropole.info (tagad - Timenote.info) rīcībā ir saraksts ar 22 personām). Lai pasargātos no kļūdainas informācijas izplatīšanas, saraksts pirms publikācijas tiek nosūtīts pārbaudei Mārtiņam Šicam, kurš ir viens no glābšanas darbu vadītājiem, kā Katastrofu medicīnas centra vadītājs, kā arī bijis saistīts citiem organizētiesm glābšanas pasākumiem. Vēlāk šī komunikācija tika izmantota, lai tiktu vaļā no Mārtiņa Šica un atbrīvotu amatu citai personai, .
22.11.2013 07:22 Traģēdija Zolitūdē, kad, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, diemžēl ir notikusi cilvēku vainas dēļ šī traģēdija, Latvijas Televīzijā atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), kurš pats atkal ieradies notikuma vietā.
22.11.2013 07:42 LTV: bojā gājušo skaits pieaudzis līdz 18.
22.11.2013 07:36 LTV: bojā gājušo skaits pieaudzis līdz 17.
22.11.2013 07:20 @RitaPanorama: Aptuveni 20 cilvēki netālu no sagruvušās Maximas joprojām gaida ziņas par saviem tuviniekiem, ar viņiem strādā psihologi.”
22.11.2013. 06:00 bojā gājušo skaits pieaudzis līdz 16 un naktī no gruvešiem izglābti 40 cilvēki. Slimnīcās līdz pulksten 6 nogādāti 28 cilvēki, vēsta Latvijas Radio
22.11.2013 00:30:00 21.novembrī, plkst. 17.46 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma izsaukumu par to, ka Priedaines ielā, Rīgā, lielveikalam Maxima iebrucis jumts. Uz plkst. 22.20 stacionēti ap 30 cilvēkiem, tajā skaitā ugunsdzēsēji glābēji. Diemžēl, veicot glābšanas darbus divi ugunsdzēsēji glābēji gājuši bojā. Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem un kolēģiem!
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta infromācija: Lai noskaidrotu, uz kuru slimnīcu aizvesti cietušie zvaniet uz tel. nr. 67337813 vai 25617442.
00:26 apstiprinājusies ziņa par vēl vienu bojāgājušu ugunsdzēsēju. Ieraksti tiek veikti ačgārnā secībā - jaunākie ieraksti veikti online režīmā, kur jaunākie ir teksta sākumā, tādējādi nodrošinot jaunākās informācijas pasniegšanu.
***
23:30 Rīt uz plkst. 9:00 @VDombrovskis sasaucis Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes sanāksmi saistībā ar šovakar notikušo traģēdiju
23:02 VUGD: No drupām izglābta vēl viena sieviete un ugunsdzēsējs. Cietušo skaits apm. 30, precīzi šobrīd grūti pateikt.
22:39 IeM pārstāvji informē LTV1, ka turpinās nelieli nobrukumi.
22:18 @Latvijas_armija pašlaik pie Maxima kopā ar Valsts policiju notikuma vietu turpina ierobežot, bet 62 karavīri, 80 zemessargi līdz turpmākiem rīkojumiem ir atlaisti mājās.
22:10 NBS @Latvijas_armija Jau vairāk nekā 35 @Latvijas_armija karavīru un 80 zemessargu strādā notikuma vietā, palīdzot glābšanas darbos pie lielveikala Maxima.
21:47 NRA raksta, ka kādai meitenei izdevies sazvanīt savu māti, kura pagaidām vēl guļ zem drupām
21:15 VUGD ziņo par aptuveni 30 ievainotajiem
21:00 Informatīvais tālrunis Stradiņa slimnīcā 67069600.
20:55 slimnīcā nonākuši 16 ievainotie. Daži reanimācijā.
20:52 Bojā gājis ir viens no ugunsdzēsējiem.
20:45 Par veikalā notikušo sākts kriminālprocess, apstiprina policija
20:45 LTV1 aculiecinieks, sieva strādāja Narvessen - jau 16:00 veikalā brīdinājuši par briesmām - ieslēgusies signalizācija, bet pēc brīža atsākti darbi
20:26 NBS @Latvijas_armija Papildu 20 karavīriem no Ādažiem, kurus pavada MP mašīnas, uz Maxima dodas aptuveni 30 brīvprātīgie zemessargi.
20:23 Rīgas mērs Nils Ušakovs: Esmu uzdevis būvvaldei rītdien uzsākt ārpuskārtas pārbaudi visos objektos, kurus patreiz būvē Re&Re, jo tieši šī kompānija rekonstrē Maksimu
20: 22 Re&RE pārstāve LNT ziņām:visa tehn.komanda ieradusies uz vietas; būvdarbi tika veikti stingri pēc projekta. Visu noteiks izmeklēšana
20:19 Uz notikuma vietu dosies Militārās policijas kinologi, lai veiktu cilvēku meklēšanu un tiks nosūtīti vēl 40 kājnieku brigādes karavīri no Ādažiem, palīdzēt novākt gruvešus, meklēt cilvēkus.
20:15 "Kāda pārdevēja uzsver, ka jau trešdien un ceturtdien skanējusi signalizācija" http://www.lsm.lv/lv/zinas/latvija/maxima-tragjedija-divi-bojagajushie-15-cietushie-50-vel-drupas-a.a70454/ …
20:12 @900sekundes: Aculieciniece:"Maximā"-, visi iet, pēkšņi viss bruka, sākās haoss; kas notika ar kasierēm, nezinu, jo viņas nevarēja izkļūt”.
20:03 Ameriks: Veikalā "Maxima" iesprostoti aptuveni 50 cilvēku
19:52 Pēc glābēju lūguma armija uz lielveikalu jau nosūtījusi 15 karavīrus.
19:34 Nils Ušakovs @nilushakov Neizskatās, ka Zolitūdes Maksimā bijis sprādziens. Būvvaldes speciālisti, uzreiz kad beigsies glābšanas darbi, sāks pārbaudi.
19:33 Telefons, kur var saņemt informāciju par cietušajiem: 67375459
19:30 LTV ziņo par 2 bojāgājušiem, vairāk kā 10 cietušiem
19:20 TV3 ziņo, ka otrajā nobrukumā, iespējams, cietuši ugunsdzēsēji un citi glābēji.
19:10 LTV korespondente Solvita Denisa ziņoja par, iespējams, vēl vienu nobrukumu veikalā.
18:43 @AndrisAmeriks: "..Apstiprinās informācija par sprādzienu un ir cietušie un bojagajušie.." ***
Ceturtdienas vakarā Rīgā, Zolitūdē veikalam 'Maxima', rezultātā, iebrucis jumts.
Vismaz viens cilvēks gājis bojā, vairaki ievainoti...
Vēsture
Projekta pamatakmens tika ielikts 2010. gada 15. novembrī, svinīgi piedaloties Nīderlandes vēstniekam Latvijā Juriānam Krākam, Kanādas vēstniekam Skotam Heteringtonam, Nordea bankas valdes priekšsēdētājam Valdim Siksnim, projekta īpašnieka un attīstītāja Homburg Group dibinātājam un prezidentam Ričardam Homburgam, Homburg grupas vadītājam Baltijas valstīs un Homburg management kompānijas akcionāram Džeimsam Gerijam Torpejam, SIA Re&Re valdes priekšsēdētājam Aināram Pauniņam un ģenerāldirektoram Didzim Putniņam.
Kopējās investīcijas projektā bija 14 miljoni eiro (9,8 miljoni latu), bet pirmajā kārtā – lielveikala daļā - tika investēti aptuveni 7 miljoni eiro (4,9 miljoni latu). Tā tika atklāta 2011. gadā, un to atzina par vienu no gada trim labākajiem arhitektūras darbiem Latvijā.
2011.g. 3.novembrī plkst. 11.00 Rīgā, Zolitūdē, Priedaines ielā 20 atklāts pilnīgi jauna koncepta lielveikals "Maxima XX". Pircēju vērtējumam nodoti arī jauni darbinieku apgērbi - kasieriem, pārdevējiem, zāles darbiniekiem, krāvējiem un apsargiem ir izveidotas jaunas darba formas, ko veidojušas pazīstamās Latvijas dizaineres Baiba Ripa un Agita Klauss.
Ja apmeklētājiem un darbiniekiem šāds veikals patiks un ekonomiskā situācija būs labvēlīga, plānots izskatīt iespēju jauno konceptu ieviest ne tikai Latvijā, bet arī „Maxima” veikalos Lietuvā un Igaunijā.
Jaunā koncepta ieviešanā "Maxima XX" lielveikalā Zolitūdē investēti aptuveni 1,16 miljoni eiro. Tirdzniecības zāles platība ir 2503 kvadrātmetri, bet lielveikala kopējā platība - 4549 kvadrātmetri. Veikalā pircējiem pieejams ievērojams skaits preču - teju 23 tūkstoši vienību. Vietējiem iedzīvotājiem jaunais lielveikals būtiski atvieglos ikdienas gaitas, jo tajās pašās telpās līdzās "Maxima" veikalam atrodas arī ķīmiskā tīrītava, vairāku banku norēķinu centri, skaistumkopšanas salons, valūtas maiņas punkts, zooveikals un citas tirdzniecības vietas.
"Maxima" celtniecība Zolitūdē ir daļa no plašāka investīciju projekta. Lielveikala atklāšana iezīmē starptautiskās nekustamo īpašumu investīciju, attīstības un pārvaldības grupas "Homburg" un būvniecības uzņēmuma "RE&RE" investīciju projekta pirmās kārtas noslēgumu. Projekta autors ir arhitektūras firma "KUBS". Otrajā kārtā plānota daudzstāvu dzīvojamās ēkas un pazemes autostāvvietas būvniecība. Kopējās projekta izmaksas, ieskaitot lielveikala "Maxima" izveidi, ir 14 miljoni eiro," informē "Homburg" grupas vadītājs Baltijas valstīs Džeims Gerijs Torpejs (James Gerry Torpey).
Zolitūdes lielveikalā "Maxima XX" radītas 88 jaunas darba vietas, un par tā direktori kļuvusi Natālija Kudrjašova.
***
23.11.2013
Versijas
1. sākotnējā versija- iespējams, sprādzis apkures katls.
2. versija - negadījums varētu būt saistīts ar veikala ēkas projektēšanas un būvuzraudzības pārkāpumiem;
3. saistīta ar celtnes pirmās kārtas būvniecības noteikumu pārkāpumiem;
4. saistīta ar otrās kārtas darbiem, paredzot uz ēkas jumta papildu izbūvi un iespējamo svara pārslodzi ēkas konstrukcijām.
Aculiecinieki apgalvo, ka jau pusstundu pirms jumta iegrūšanas, sākušās plaisas veikalā „Drogas”.
Cilvēki aicināti pamest veikalu, taču tas noticis gausi.
***
Projekta apraksts: http://www.a4d.lv/lv/projekti/maxima-zolitude/
***
Projektētāja versijas: http://www.diena.lv/latvija/viedokli/maxima-projekta-autors-jumta-apzalumosana-nevaretu-but-iemesls-iebruksanai-14033880
Avoti:
http://news.lv/search/results?q=maxima+zolit%C5%ABd*
Ieraksts, ko izdarīja talantīgais latviešu fotogrāfs Edijs Pālens:
Esmu fotografējis visādas šausmas, pagāšnakt arī. Fotografējot man nesāpēja, bet stāvot kopā ar cietušo tuviniekiem un gaidot kad paceļot betona bloku iznesīs kārtējos bojā gājušos raudāt nācās bieži. Stāvēju kopā ar 16 gadīgu puisi kuru māte pameta pirms dažiem gadiem, viņu audzināja krustmāte, kura bija veikalā - viņš viņu gaidīja no traģēdijas sākuma līdz šim laikam (no rīta klases biedri un draugi viņam atnesa siltu tēju un sausu apģērbu). Sapīpēju ar 70 gadīgu onku, kurš nemitīgi zvanīja savai sievai, kura aizgāja uz veikalu no blakus esošās mājas pēc maizes, signāls bija, bet neviens neceļ. Redzēju vīrieti kurš 5 no rīta atnācis no darba un uzzinājis par negadījumu, saprata ka viņa sieva, kuru pirms nedēļas apprecējis ir zem drupām. Redzēju 20 gadīgu meiteni, kurai abi vecāki bija zem drupām. Redzēju kā policijas darbiniece, kam bija jāpaziņo tuviniekiem sēru vēsts gandrīz noģība un vēma. Redzēju ģenerāli Ķuzi ar asarām acīs. Redzēju kā ceļamklrāna operatori meklē savu biedru, kurš palīdzēja novākt drupas.
Redzēju kā spēļu zāles darbinieki atteica meitenei sasildīties viņu telpās, kura gaidīja aukstumā ziņas par savu vīru visu nakti (no rīta arī sagaidīja sēru vēsti). Redzēju kā puisis atžirga 2 sekundēs, pārleca pāri žogam un izlauzās caur policistiem, jo viņam likās, ka viņa māti ved dzīvu ārā no drupām (viņa nebija dzīva). Saņēmu sms no draudzenes, kuru rīt bija jāfatografē, nesanāks, jo nav kam tos foto vairs dāvināt.
Redzēju kā 1 000 cilvēki stāv rindā, lai ziedotu asisnis.
Redzēju kā kadeti nevarēja nosēdēt autobusā, bet lūdzās, lai atļauj palīdzēt nelaimē.
Edijs Pālens, www.edijsfoto.lv,
Varas atžirgšanas un pašsaglabāšanās process
Visbeidzot, kā ir pieminēts šeit pievienotās atmiņās, varas pārstāvji ātri noorientējās, ka atbildība varētu skārt arī viņus vai ar viņiem saistītas iestādes, partijas vai uzņēmumus. Ja kādu pasākumu vajag sagandēt, jāveido komisija vai jālasa priekšraksti. Tai pašā laikā iezīmējas virkne zīmīgu notikumu, kuri ir jāatceras kā fakti (arī paliekošu nozīmi vēsturē) un kuriem savu skaidrojumu vai tulkojumu var sniegt katrs personīgi:
1. nākamā rītā pēc traģēdijas valdīja milzīga neziņa par notikušā apmēriem un kopējo upuru skaitu, arī par dzīvajiem, kuri varētu atrasties zem gruvešiem un kuriem varētu būt nepieciešama staidzama palīdzība. Enciklopēdija Nekropole.info, pēc pavadītas nakts notikuma vietā, nopublicēja savu sarakstu, kurā bija minēti 22 upuri. Notikušais izraisīja apjukumu varas cilvēkos un situācija tika veiksmīgi izmantota, lai tiktu vaļā no ātrās medicīniskās palīdzības dienesta izveidotāja un tā laika priekšnieka vietnieka Mārtiņa Šica. Vēlāk šis profesionālis kļuva par Saeimas deputātu.
Nekropole.info vadītājs, jurists un persona ar pieredzi rīcībai ārkārtas situācijās un glābšanas darbu organizēšanā un veikšanā, Aivars Borovkovs, protams, pirms publicēšanas, par kuras likumību nebija ne mazāko šaubu, ņemot vērā rīcības delikāto pusi, nolēma salīdzināt sarakstu ar Šicu, ar kuru kopā bija piedalījies jau iepriekš personu glābšanas pasākumos. Rezultātā kāds bija sabiedrības ieguvums - tā rezultātā zaudēja izcilu profesionālu katastrofas mediķi un ieguva viduvēju politiķi.Tiesa, neviens nemēģināja pat noskaidrot, vai sūtījis Šics vai sūtīts viņam šis sastādītais upuru saraksts, taču varas apjukums rezultējās ar voluntāru lēmumu - viss jānoslepeno.
2. Tika pieņemts lēmums ziņas par notikumu noslepenot.
Pēc tam arī cilvēkiem varā tika skaidrots, ka Likums par valsts noslēpumu (5.pants) tieši nosaka, ka šādi notikumi nedrīkst tikt slēpti no sabiedrības. Taisnības labad jāpiebilst, ka jau pieminētā Holma, vēlāk publiski atzina savu kļūdu, publiski paziņojot par slepenību. Portālā "Pietiek.com" operatīvi tika organizēta iespēja skaidrot gan likumu, gan atbildēt uz lasītāju jautājumiem.
3. Sestdien, 23.novembrī, valsts prezidents Andris Bērziņš TV Panorāmas laikā beidzot uzrunāja Latvijas sabiedrību, skaidri un gaiši pasakot - ir noticis noziegums, kura rezultātā ir noslepkavoti 54 cilvēki, un par to ir jānotiek ātrai un efektīvai izmeklēšanai, bet aizdomās turamajiem jābūt izolatorā. Prezidetns īpaši uzsvēra, ka atbildība gulstas uz augstām valsts amatpersonām un jebkura vilcināšanās tikai veicinās procesa apaugšanu ar dārgiem advokātiem, kas traucēs lietas izmeklēšanu. Kā vēlāk izrādījās, vairāk nekā pravietiski vārdi.
4. Jau pirmajās dienās parādījās kādas sociāli aktīvas darbones Voika un Kažoka, kuras uzstāja, ka paralēli valsts policijas veicamajai izmeklēšanai, jāveido sabiedriskā izmeklēšanas komisija(?), kuras sastāvā iekļaujama pati Inese Voika (savu nekompetenci parādījusi jau kā novērotāja un procesa dalībniece Latvijas kuģniecīas privatizācijas gaitā un kopā ar Robertu Putni vadot pretkorupcijas biedrību Delna, kura tieši šajā laikā tika pamatīgi izšiverēta), dažādās valsts sabiedrību padomēs bieži vien bez jelkāda pamata iekļautā Baiba Rubese, kā arī personas ar tiešām labu reputāciju - bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš un bijusī AT tiesnese Ināra Šteinerte. Tomēr, iznāca divi misēkļi - tika iesniegta kāda rutīnas tāme (kas radīja pamatotu interesi, vai kādreiz beidzot tiks veikts audits, lai noskaidrotu vai vismaz apjaustu, cik šādā veidā ir "izpumpēta" nauda vajadzīgo cilvēku uzturēšanai?) un tas, ka sabiedriski aktīvā žurnāliste Regīna Ločmele-Luņova, esot no pirmajām stundām tiešā un ciešā kontaktā ar cietušajiem, izveidoja atbalsta organizāciju Zolitūde2013, kura darbojās uz brīvprātības principa un no valsts prasot nevis sev, bet cietušajiem. Savukārt, Voikas un Kažokas inspirētais veidojums, kura tāmē tika pieprasītas katram komisijas dalībniekam ievērojamas algas, portatīvie datori, viedtālruņis utml. labumus ,vēlāk tā arī ieguva nosaukumu "Marodieru komisija".
Kā jau minēts, cilvēki varā pirmie atjēdzās, ka kopīgas bēdas un sēras kādreiz beigsies, un tam noteikti un neizbēgami sekos vainīgo meklēšana. Pēc mūsu ieskata, valošās partijas cilvēki saprata, ka pie atbildības saucamā valsts amatpersona varētu būt kūrējošās nozares ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, kura sieva vadīja it kā labdarības fondu "Ascendum" ( ar visai cinisku tulkojumu no latīņu valodas - piekļūšana), kā arī politiska atbildība varētu gulties uz ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Acīmredzot, gudri polittehnologi izskaitļoja, ka sabiedrībai ir jādod satricinājums par kādu vēl augstāku amatpersonu, kura ēnā Pūce varētu klusi aizslīdēt malā un īslaicīgi pazust no skatuves, bet viņa vietā "par sitamo" varētu pasniegt premjeru Valdi Dombrovski. Upurējot premjeru, kuram valdošā partija veidoja apzinātu nācijas glābēja tēlu pret ļaunajiem oligarhiem un "gāzi grīdā treknajiem gadiem", ar mīļu iesauku "Lāčuks", varētu būt pat vinnētājs - uzturēta laba reputācija, pirms vēlēšanām atkāpies (tātad labajam ir nodarīts pāri, jo spiests aiziet), plus troksnis liels, kas varētu būt izdevīgs vajadzīgā paglābjamā cilvēka klusai aizslīdēšanai no atbildības).
Trešdien, 27.novembrī tā arī notika - prezidents izsauca premjeru uz Melngalvju namu, un mēs varam tikai minēt un iztēloties, kādos toņos un kā ritēja saruna, bet pēc tās Dombrovskis iznāca "drebošu lūpu" un paziņoja, ka ir patriekts, t.i. demisionē. Negaidīti šo pasākumu vēl vairāk izkrāšņoja politikā ienākošā Ingūna Sudraba, kura šajā dienā dibināja savu sirdsšķīsto "No sirds Latvijai", Uzzinot vēsti par premjeru, politiskā līdere TV kameru priekšā noģība. Kur vēl labāka perfomance?! Triks bija izdevies ar uzviju - Juris Pūce klusi nozuda, bet Vienotība varēja mierīgi atkopties pēc pārbīļa nogdauna.
Vēlāk runāt par atbildību palika arvien grūtāk. It īpaši pēc skandāliem apvītā KNAB nespējas saskatīt saistību starp Pūču ģimeni, pieminēto "piekļūšanas fondu" un pēkšņo lielāko būvniecības valsts pasūtījumu saņēmēju nesavtīgās tieksmes atbalstīt "visu daiļo" un maksāt desmitiem tūkstošu lielus ziedojumus Pūču fonda kontā. Politiskais kartelis arī uzelpoja un līdz nākamām vēlēšanām rūpīgi pārgrupēja savas rindas, radot šķietamību, ka politikā ir ienākuši svaigi spēki un kaut kas būtiski mainīsies.
Jāpiebilst, ka notika vēl kāda aizkadra lieta, par ko nemēdz skaļi runāt. Pēc katastrofas Latvijai savu palīdzību piedāvāja Krievijas ārkārtas ministrija (МЧС). Ņemot vērā, kas, kā un cik bieži notiek kaimiņvalstī, šis ir patiesi profesionāli sagatavots un darbam gatavs dienests, jo savu profesionālu meistarību pilnveidot viņiem ir iespēja regulāri - katru dienu un gadiem ilgi. Politisku motīvu dēļ - Latvijas valdība no šīs palīdzības atteicās. Būtu vai nebūt tas ko līdzējis, šobrīd var tikai minēt un spekulēt ar pozīciju par neizmantoto iespēju, taču bojāgājušiem vienmēr būs pamats pārmest, ka palīdzīga roka tika atraidīta.
Noderīgu cilvēku nezūdamības likums
Nedaudz par notikuma dalībniekiem. Pēc traģēdijas pazudušais premjers kļuva par Junkera vietnieku Eiropas Padomē. Tā laika ekonomikas miinistrs Pavļuts kopā ar Juris Pūci nodibināja partiju un jau 2018.gadā iekļuva Saeimā, ievelkot līdz arī negrimstošo Voiku. Korupcijas sardzē bijusī Juta Strīķe izrādījās Saeimā. Lietas ir sakārtotas un nekas nestāv uz vietas - "Ascendum" veiksmīgais projekts pierādīja, ka augšanas procesu apturēt nevajag - Pūču ģimene tagad vadīs ar Sabiedrības integrācijas fondu (lasi - kasi), kas dalīs naudu noderīgiem un lojāliem atbalstītājiem. Baiba Rubese tika iebīdīta starptautiskajā dzelzceļa projektā "Rail Baltica" vadībā, gan "Latvenergo" Padomē, pēc tam vēl mēģinājums - Stradiņu slimnīcas padomē.
Uzreiz pēc traģēdijas parādījās arī cietušo glābējs advokāts Aldis Gobzems. Neapspriežot detaļās viņa profesionālo darbību, tā izrādījās gluds ieskriešanās tepiķis, lai skandalozi ienāktu politikā ar izbijušu aktieri Artusu Kaimiņu. Pirmais sadomājās kļūt par premjeru, bet, skrienot uz pjedestālu, paklupa. Pēc 13.Saeimas viņš it kā emigrēja uz Spāniju, nemitīgi atgādinot par sevi sociālos tīklos un gaidot, ka kāds viņu varētu aicināt atpakaļ. Otrais arī mēģināja izmantot šo traģēdiju savas popularitātes vairošanai, izrādīja dažādas aktivitātes, apgalvojot, ka cīnās par vainīgo sodīšanu, taču bija vairāk tomēr aizņemts ar sevi. Dažādu skandālu rezultātā, šis personāžs 2022.gada vēlēšanās tika aizslaucīts no politiskās skatuves.
Justīcija, diemžēl, palika ar nesmuku seju, iestigstot procesa bīdītāju kaprizēs, veicot pilnīgi idiotisku izmeklēšanas eksperimentu, izmēģinot sagāzt to, kas notikuma vietā nebija sagāzies un iegūstot nulles vērtu rezultātu. To varētu salīdzināt tikai ar līķa atkārtotu sašaušanu slepkavības izmeklēšanas gaitā. Process ir samuļļāts, ievilkts un, ja arī kādreiz kāds tiks notiesāts, noteikti tas neatnesīs taisnīguma un gandarījuma sajūtas nedz cietuišajiem, nedz sabiedrībai kopumā.
Vēl viena laikmeta zīme uzskatāmi ir palikusi - būvniecības politiskās korupcijas kases turētājs ir ar tiesībām uzlikt Jaungada eglīti ļeninekļa vietā. Iespējams, tikai ļauna ziemas joku sakritība. Šobrīd, tā izskatās, ir LNK grupa, kuras laiks, acīmredzot arī ir beidzies, tāpēc tā masīvi tiek pasviesta zem būvniecības karteļu apkarošanas buldozera, bet 2019.gada nogalē pie MK eglītes vienkārši nebija.
