Pastāsti par vietu
lv

Aldis Alliks - nedaudz par Kristīni Misāni un kņadu ap viņu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
17.02.2020

Savulaik mans iecienītais TV seriāla varonis dr. Hauss teica: “Ja emocijas būtu racionālas, tad tās
nesauktu par emocijām
”.

Bez emocijām vērtējot līdzšinējo informācijas apjomu un saturu dažādos medijos, jāsecina, ka notiekošo jau var dēvēt par valsts mēroga ažiotāžu.

Politiķiem šis K. Misānes kāzuss ir kā medusmaize. Gadu desmitiem ar savu īstenoto politiku panākuši skaitliski lielākas latviešu tautas daļas emigrēšanu no savas tēvzemes nekā abās lielajās deportācijas kopā uz Sibīriju izveda krievu okupācijas režīms, nu viņi steidz izmantot iespēju parādīt, cik gan spoži viņi spēj vārdos iedegties par vienu latvju meiču. Taču kopumā tas izskatās apmēram šādi: “Sieviete, par svešzemju princi sasapņojusies, taču reālajā dzīvē ieberzusies? Nekas, turies – mēs jau steidzam uz t-bodi pasūtīt t-kreklus ar tavu vārdu uz krūtīm!”.

Nedomāju, ka jātic uz vārda it visam, ko saka/raksta persona, kura dikti vēlas izvairīties no tiesas piespriesta brīvības atņemšanas soda izciešanas citā valstī. Ir taču skaidrs, ka tieši ar izvairīšanos no iespējamā soda K. Misāne, raustot sabiedrību aiz dažādu patriotisku un vispārcilvēcisku emociju
stīgām, nodarbojas. Visa šī ažiotāža ir vērsta uz tiesiska procesa aizkavēšanu. K. Misāne pati izvēlējās Dienvidāfrikas Republiku par savu mītnes zemi. Taču acīmredzot uzskatīja, ka stāv pāri, virs tās likumiem. Neesmu dzirdējis, ka viņa ir garīgi slima, nepieskaitāma. Tātad viņa, būdama juriste, apzināti pārkāpa tās valsts likumu, kurā dzīvoja. Izvēloties dzīvot citā valstī, arī tam, kurš nav jurists, jāsaprot, ka tās valsts likumi jāievēro un par to neievērošanu var saukt pie atbildības. Arī citās valstīs likumu nezināšana no atbildības neatbrīvo.

Ja K. Misāne tik ļoti vēlējās sēdēt dzimtās Latvijas, nevis aizjūras cietumā, viņai vajadzēja noziedzīgu nodarījumu izdarīt Latvijas teritorijā. Tad mēs būtu varējuši gavilēt un laimē diet – cik jauki gan, ka latviešus liek Latvijas cietumos! Kā juristam man nav komentējama materiāla – publiski pieejami nav nekādi procesuālie lēmumi, dokumenti. Vien saprotu, ka Ģenerālprokuratūrai nepamatoti pārmests, ka tā nopūdelējusi iespēju pārņemt kriminālvajāšanu pret K. Misāni – tiesiskas iespējas Latvijai šo lietu pārņemt savā ziņā nebija. Ģenerālprokuratūrai taisnība – Eiropas apcietinājuma lēmumu var pieņemt tikai ar nosacījumu, ka Latvijā uzsākts kriminālprocess, persona atzīta vismaz par aizdomās turēto un pieņemts lēmums par apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanu personai. Bumba nu jau vairāk nekā gadu ir futbola lielvalsts Dānijas laukumā.

Lai arī es nesaprotu, kāpēc K. Misāne tik ilgi turēta apcietinājumā Dānijā, tas ir K. Misānes tiesību uz aizstāvību jautājums, kas risināms Dānijas tiesās. Nevis Latvijas krogos un iebraucamās sētās.

Politiķiem šādas ažiotāžas aizstāj elpošanu. Tās viņus uztur pie dzīvības. Noder jebkas, kas vairo pieprasījumu pēc viņiem, savukārt – jo lielāks  pieprasījums, jo lielāka viņu peļņa politiskajā biznesā. Ja situācija tomēr mainīsies par labu K. Misānei, viņi bļaus, ka tas ir viņu nopelns, viņu bārstīto
aizkustinošo vārdu rezultāts. Ja nē, tad vismaz kādu laiku mums būs jauns ārējais ienaidnieks (cik tad var tikai par vienu vienīgu Krieviju šausmināties!). Tad, piemēram, bijušais Tautas partijas ārlietu ministrs varēs apjozt savu melno jostu un pieteikt Dānijai nesaudzīgu verbālo karu. Un, kamēr
vērosim viņu Saeimas plenārsēžu zālē izpildām karatē katas un klausīsimies viņu kaut ko spalgi izkliedzam tajā debess virzienā, kur pēc viņa iekšējā kompasa atrodas Dānija, kādu laiku mums nerūpēs mediķu algas, māmiņu algas un daudzas citas ligas un likstas tepat, Latvijā, šimpus Saeimas
namdurvīm.

P.S. Pavisam nesen uzzinājām – tajā, ko K. Misānes darījusi DĀR, prokuratūra piepeši saskatījusi daudzus pēc Latvijas Krimināllikuma sodāmus nodarījumus, līdz ar to nu gan prasa viņas izdošanu Latvijai. Pagaidām gan tas izskatās pēc salūšanas no ažiotāžas sloga un pēc reveransa sabiedrībai
saistībā ar bezprecedenta fiasko t.s. Zolitūdes traģēdijas lietā...

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
Aldis Alliks: Indīgais zieds jānokož jau pumpurā25.01.2022lv
2
Agnese Irbe: Latvijā esam ieviesuši tādu būtībā aparteīda režīmu un kastu sistēmu08.01.2022lv
3Vija Beinerte: Par ceļos mešanos un mugurkauluVija Beinerte: Par ceļos mešanos un mugurkaulu02.07.2021lv
4“Naida runa” un vārda brīvība“Naida runa” un vārda brīvība24.05.2021lv
5Satversmes tiesas spriedums ir kā hibrīdkara tanksSatversmes tiesas spriedums ir kā hibrīdkara tanks29.12.2020lv
6Baiba Rudevska: Vai ģimenes jēdzienā iekļaut arī svingeru klubu?Baiba Rudevska: Vai ģimenes jēdzienā iekļaut arī svingeru klubu?24.11.2020lv
7Tiek nolasīts spriedums Zolitūdes lietāTiek nolasīts spriedums Zolitūdes lietā18.02.2020lv
8Vērienīgākā lieta Latvijas vēsturē: tiesa sāks vētīt Zolitūdes traģēdijuVērienīgākā lieta Latvijas vēsturē: tiesa sāks vētīt Zolitūdes traģēdiju08.12.2015lv
9Dainis Rūtenbergs rīkojās satversmīgiDainis Rūtenbergs rīkojās satversmīgi10.08.2015lv
10Saeima izveido Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijuSaeima izveido Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju11.11.2014lv, ru
11Zolitūdes traģēdija - lielveikala Maxima sabrukšanaZolitūdes traģēdija - lielveikala Maxima sabrukšana21.11.2013de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
12Zviedrs Bū Johansons sabrauc divas policistes un aizbēg no LatvijasZviedrs Bū Johansons sabrauc divas policistes un aizbēg no Latvijas03.07.1997lv
13Kanādas un Britu karaspēks atbrīvo Holandi un Dāniju no Vācijas okupācijas. Krievu okupētā Bornholma tiek atbrīvota gadu vēlākKanādas un Britu karaspēks atbrīvo Holandi un Dāniju no Vācijas okupācijas. Krievu okupētā Bornholma tiek atbrīvota gadu vēlāk05.05.1945en, lv, pl
    Birkas