Jaunās Vienotības nevainīgums

Šajā vasarā KNAB ilgi pētīja, pārbaudīja un citādi darbojās, līdz pabeidza pārbaudes par iespējamajām aplokšņu algām partijā “Vienotība”, par ko ziņoja tās vecbiedrs Normunds Orleāns un par neapmaksātajiem firmas “SOAAR” pakalpojumiem partijas kongresu balsu skaitīšanā un iespējams pat vēlēšanu rezultātu viltošanu vai vismaz mēģinājumu.

AirBaltic un RailBaltic projektos Latvijas justīcija nesaskata vispār nekādas problēmas. Lai tauta mierīgi gulētu, viss notiekošais ir noslepenots.

Abās pārbaudēs korupcijas uzraugi konstatēja, ka kaut kas nav kārtībā, taču ne tik daudz, lai to pierādītu un iestātos tiesiskas sekas. Analītiskās žurnālistikas komanda “Nekā personīga” iepazinās ar pārbaudes lietu materiāliem.

Kopš ikviens, kurš lieto sociālos tīklus, vienlaikus kļūst par patstāvīgi vēstošu mediju, Jaunā laika un Vienotības pēctecei Jaunajai Vienotībai pavisam nav viegli - ik pa brīdim, bet nu arvien vairāk, tiek ziņots par likuma pārkāpumiem, dažādiem neizprotamiem valsts mantas izsaimniekošanas gadījumiem, un to, kā izrādās, nepavisam nav tik viegli paslaucīt zem tepiķa. Līdz ar to arī valsts medijiem ir grūtāk.

Ja atceramies, kā tas allaž notiek šādos gadījumos, nekavējoties tika skaļi vēstīts par seksa skandāliem Mūzikas akadēmijā, kas rezultējās ar vairāku godājamu pedagogu publisku diskreditāciju, rektora nomaiņu un vēsturiskās ēkas durvju sabojāšanu, izzāgējot lūrēšanas lodziņus. Pikanti palūrēt pa atslēgas caurumu noteikti ir interesantāk, nekā pētīt varas partijas kārtējos nesmukumus. 

 Ar Vienotību, jau kopš tās pamata - Jaunā laika (JL) dibināšanas, saistās neskaitāmi skandāli, likuma pārkāpumi vai nesmukumi. Visu pat grūti atcerēties, bet šāds pētījums nudien vēsturei būtu ļoti vairāk nekā noderīgs, lai nākamās paaudzes saprastu valsts nozagšanas un arī daļēji zaudēšanas vēsturisko norisi. Jau Repšes laikā bija spēja sabiedrībai iesaistīt, ka valsti var pārvaldīt ar stingru roku (dūri), kur neiztrūkstošs elements ir vadonim kalpojoša politiskā policija, ko arī izdevās izveidot, nododot to ļoti izmanīgas, bet partijai uzticamās Jutas rokās. 

JL atbalstošie ideologi un mediji stāstīja par korupcijas graujošo ietekmi, par Honkongas modeļiem un ar nez no kurienes pagrābtiem cipariem uzzīmēja šausminošu bildi, kurā Latvija izrādījās korumpētāka un tiesiski sagrautāka nekā kaimiņu Baltkrievija vai tālumā esošā Vidusāzija. Lai stāsts būtu ticamāks, par to vajadzēja vēstīt ārvalstu autoritātei no ASV bankas. Tas nekas, ka viņa pēc tam bija viena no galvenajām atslēgas figūrām Kremļa administrācijas 400 miljonu lietā ar Prezidenta kancelejas vadītāju Borodinu. Pats JL bija vienīgā, kura dumji iekrita ar savu dubulto grāmatvedību, bet uzticamie darbinieki lietiskos pierādījumus t.s. Rēzeknes burtnīciņas lividēja ka lietā nevajadzīgu un traucējošu lietisko pierādījumu.

Lai nodrošinātu iestādes darbības nemainīgu kursu un partijai uzticamās personas pēctecīgu atrašanos savā vietā, parādījās jauns, bet ļoti vienkāršs triks - viņai jābūt ir vietniecei vienmēr, jo vadītāju dekoratīvi demokrātiski vērtē Saeima, deputāti, draudzīgā un ne tik draudzīgā prese, bet vietnieks zin, kas un kā jādara, bet, ja priekšnieks traucē darboties - to publiski norotē projām. To pakalpīgi izdara savi pietuvināti mediji. No KNABa nācās aiziet Loskutovam (kurš ātri saprata, ka galā  ar vietnieci netiks un vai viņam to vajag, tāpēc labāk un ērtāk ir atrasties Saeimā), Pumpurs, Vilnītis, Streļčonoks, Vilks, Jurča....

JL, pārdzimstot par Vienotību, Honkongas reģiona pieminēšana atkal līdzēja, vēlētājiem iestāstot, ka Olšteina sešinieka mazzināmais censonis Junkurs vēsturē ieies tikai un vienīgi ar to, ka nekritiskam Latvijas vēlētājam var piedāvāt tapat esošo Kuldīgu tālās zemes košā  iepakojumā, tādējādi ļaujot palikt Saeimā mūslaiku vienai no spožākajām Latvijas politikas zvaigznēm Solvitai Āboltiņai. 

Pēc tam sekoja Parex uzdāvināšana Vienotības biedres Straujumas izpildījumā, OIK, nesaprotamas manipulācijas ar Latvenergo, Ventspils ostas pazaudēšana, nododot to bezatbildīgā glabāšanā Rūdolfam Meroni, neprātīgā rīcība C-19 pandēmijas laikā, padarot par vienīgo vainīgo Ilzi Viņķeli, apbrīnojamā Zolitūdes sāga, kur gandrīz prezidentam Bērziņam izdevās kādam pavērt acis, bet pāris dienas bija pietiekošas, lai viņa pareģojums piepildītos - nekas nebūs!  

Personas, kurām bija atšķirīgs viedoklis par notikumu attīstību vai tās mēģināja pietuvoties naudīgām lietām, nekavējoties iekūlās nepatikšanās - digitālās Tv, Rīdzenes sarunu u.c.lietas. Uzskaitījums var noteikti būt krietni garāks.

2023.gada rudenī parādījās  kārtējais skandāls - bijušā ministru prezidenta un ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa lidojumi ar privātlidmašīnām, tādējādi notrallinot pieklājīgu naudas summu. Kariņš pavasarī nolika ministra portfeli, bet nu atteicies arī no Saeimas deputāta mandāta. Kariņš viennozīmīgi ir savējais, par kuru rūpējās un rūpēsies, bet ne tik ļoti, lai viņu pataupītu, kad sāksies nepatikšanas. Tagad atliek gaidīt, kādas naudas tērcītes krastā viņam ir sagatavota vieta. Bet KNAB izmeklēšana par lidojumiem joprojām turpinās.

Martā partijas “Vienotība” vecbiedrs Normunds Orleāns atklāja, ka viņš un vēl 10 partijas biroja darbinieki vismaz piecus gadus saņēmuši algu, par ko nav maksāti nodokļi. Orleāns par noziegumu ziņoja KNAB un Valsts ieņēmumu dienestam. “Vienotības” vadība visu noliedza. 

“Vienotība” valdes priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašerandes martā norādīja: “Ziniet kā, pasaule ir tāda, kur es varu atbildēt pats par sevi. Ne valdes priekšsēdētājs, ne valde darba samaksu neizmaksā, tas ir jautājums, kas jāuzdod ģenerālsekretāram, kas kārto darba samaksas jautājumus. Katrā ziņā, mēs pūlējāmies noskaidrot patiesību, mums neizdevās gūt pārliecību, ka tādi fakti būtu apstiprinājušies.”

Orleāna atklāsmes bija pamudinājums citiem, ka varbūt, beidzot var par kaut ko sākt runāt. Nedaudz vēlāk Renārs Kadžulis, kura vadītais uzņēmums “SOAAR” gadiem nodrošināja balsu skaitīšanu vēlēšanās Latvijā, pavēstīja, ka astoņus gadus balsu skaitīšanu nodrošinājis arī “Vienotības” kongresos un sapulcēs. Partija par to neesot maksājusi, un Kadžulis uzskatīja, ka pakalpojums no viņa izspiests.

Noliegt “SOAAR” pakalpojumu saņemšanu “Vienotība” nekādi nevarēja, taču neatradās (vai arī netika meklēts) neviens, kas zinātu kādi bija sadarbības nosacījumi. Neatradās arī neviens līgums vai rēķins. Uzņēmējs apgalvoja, ka par to zinājis bijušais partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars.

“Nekā personīga” saruna ar bijušo “Vienotības” ģenerālsekretāru Arti Kamparu (21.04.2024)

“Nekā personīga”: Tad Jūs varētu būt parakstījis līgumu, kuru nezināt, ka esat parakstījis?
Artis Kampars: Ja Jums prasītu atcerēties desmitgadīgus līgumus, ko Jūs esat parakstījis…pie tam viņu ir pietiekami daudz. Tiešām šobrīd neatceros.

Likumā izpratnē “SOAAR” pakalpojuma pieņemšana pielīdzināma nelikumīga finansējuma saņemšanai. Par abām lietām KNAB sāka pārbaudes un secināja, ka – aplokšņu nav bijis un, lai gan nelikumīgais finansējums ir pieņemts, partiju sodīt nevar, jo iestājies noilgums. Viss kārtībā. Izskanējušo informāciju par Vienotības prasību viltot vēlēšanu rezultātus, izskatās, neviens vispār neizmeklē, lai gan šāda rīcība būtu vērtējama kā bīstams valsts noziegums.

KNAB atteikuma lietās par iespējamām pretlikumībām partijas “Vienotība” finansēšanā ir gandrīz 1000 lappuses. Lai gan prokuratūra pārbaudi sauc par pilnīgu un visaptverošu, starp dokumentiem nav atrodamas atbildes uz virkni būtisku jautājumu. Tikmēr pats KNAB aizbildinās ar trūkumiem likumdošanā.

Orleāns KNAB informāciju par nelikumībām partijā sniedzis 12 reizes. Iesniegumos aprakstīti gan aplokšņu algas maksāšanas gadījumi, gan nelikumības ar printeriem un kūpinātu vistu tirdzniecību. Iesniegumiem Orleāns pievienojis whatsapp sarakstes, attēlus, epastus un citus materiālus, kas, viņaprāt, pierāda pārkāpumus.

Birojs aptaujājis 17 partijas darbiniekus un amatpersonas. “Vienotības” priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvilu Ašeradens un bijušais apvienības “Jaunā Vienotība” priekšsēdētājs Kariņš paskaidrojumos teikuši, ka neko par skaidras naudas apriti birojā nezina. Ašeradens sacījis: “Ceru, ka nav skaidras naudas aprites.” Paskaidrojumus snieguši arī partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics un prezidenta kancelejas vadītāja Gunda Reire. Lietas materiālos redzams, ka KNAB politiķiem nav vispār uzdevis jautājumus, vai birojā maksātas aplokšņu algas.

Ineta Cīrule, KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos: Neviens neapstiprināja, ka šāda alga aploksnē būtu saņemta. Izņemot šo te vienu gadījumu, kur norādīja, ka tas ir samaksāts par pakalpojumu cilvēkam.   Cīrule atsaucas uz vienu no sniegtajiem paskaidrojumiem, ka reiz maksāti 100 eiro par logu mazgāšanu birojā, jo tas neietilpa tiešajos darba pienākumos. Tā kā par nelikumīgu samaksu runājis vienīgi Orleāns un minētais biroja darbinieks, izmeklētājs tos neuzskata par pietiekamiem pierādījumiem.

Vaicāta, vai KNAB kompetencē ir izmeklēt iespējamas aplokšņu algas, Cīrule norāda: “Nē, šī kompetence ir Valsts ieņēmumu dienestam, un man liekas – mūsu kolēģi Valsts ieņēmumu dienestā ir ļoti kompetenti un ar bagātu pieredzi šādu lietu izmeklēšanā. Kāpēc birojs izmeklēja tā saucamās aplokšņu algas. Mēs bijām nosūtījuši VID, kā jūs redzējāt, mums VID nosūtīja atpakaļ šo informāciju. Šeit ir šī specifika – politiskās partijas. Līdz ar to laikam VID kolēģi uzskatīja, ka mēs esam vairāk kompetenti politiskās partijas šo te finanšu plūsmu, nekā viņi.”

KNAB saviem secinājumiem izmantojis VID komentārus – piemēram, ka “Vienotības” gadījumā nav atrasti pieraksti par dubulto grāmatvedību, tāpēc iztrūkst tipisko aplokšņu algu izmaksas pazīmju. Tomēr VID pieņem, ka ar nodokļiem neapliktā summa sasniedz 39 100 eiro, un tas būtu jāizmeklē jau ārpus administratīvā procesa. Šo VID secinājumu KNAB atstājis bez uzmanības.

“Nekā personīga” saruna ar KNAB priekšnieka vietnieci izmeklēšanas darbību jautājumos

“Nekā personīga”: Vai tāpēc, ka starp dokumentiem nevar atrast pierakstus par neuzskaitīto grāmatvedību, tas nozīmē, ka tās tur nav?
Ineta Cīrule: Mēs ļoti labi saprotam, ka neuzskaitīto grāmatvedību gluži neviens neglabā skapītī, tā visdrīzāk ir slēpta. Šeit ir jautājums atkal pie kā es atgriezīšos, ka informācija tiesībsargājošajā iestādē ir nonākusi ļoti novēloti. Un arī iesniedzējs pats, iesniedzot šo iesniegumu, saka, ka šobrīd organizācijā viss ir sakārtots. Tātad kur tiesībsargājošajai iestādei šo te meklēt pēc 10 gadiem?

“Nekā personīga”: Vai tika vērtēts arī ārpus tā – kā darbinieki dzīvo, kas viņiem pieder un skatīts kopskatā ar to, vai viņi to var atļauties?
Ineta Cīrule: Jāsaka, ka laikam šajā kontekstā šāda informācija netika pārbaudīta, bet jāņem vērā: ja šis partijas biedrs ir ziedojis, ziedotāju ienākumi tiek regulāri pārbaudīti.

“Nekā personīga”: Tad sanāk, ka cilvēks, sniedzot paskaidrojumu, pasaka, ka viņš nav saņēmis aplokšņu algu un birojs tam tic uz vārda?Ineta Cīrule: Tā gluži nav. Jebkurā gadījumā mums ir šī te ziedotāju datubāze un, ieskatoties tajā, ir redzams, cik cilvēks un ko viņš var atļauties.

“Nekā personīga”: Bet ne visi biroja darbinieki ir ziedojuši partijai?
Ineta Cīrule: Pieļauju, ka jā.

“Nekā personīga”:Tad tos darbiniekus atsevišķi nepārbaudījāt?
Ineta Cīrule: Atsevišķi nē.

Birojs atzīst, ka “SOAAR” pakalpojumi “Vienotībai” ir uzskatāmi par nelikumīgu finansējumu, taču nav sācis kriminālprocesu, jo nav sasniegts likumā noteiktais lielais apmērs un nav pierādāms vienots nodoms nelikumīgi iedzīvoties. Cik “SOAAR” pakalpojumi maksājuši, KNAB nav noskaidrojis. Kadžuļa aprēķinus birojs uzskata par pretrunīgiem, jo vienīgais sastādītais, bet tā arī neparakstītais līgums bijis par simboliskiem 50 latiem, bet pašizmaksas aprēķinos par to pašu kongresu “SOAAR” sarēķinājis 2500 eiro.   

Vaicāta, kāpēc vienā gadījumā viņa aprēķini ir derīgi, bet citā nav derīgi, Cīrule komentēja: “Jums ir jāsaprot, ka mēs pieprasījām informāciju no kriminālprocesa, tika apskatīti arī kriminālprocesā izņemtie personas datu nesēji un arī šī informācija tika salīdzināta ar to, ko viņš iesniedza un ko viņš mutiski pēc tam paskaidroja.”

Ārpus Vienotības un Kadžuļa sniegtajām ziņām birojs nav mēģinājis noskaidrot, cik vēlēšanu rīkošana varētu maksāt. Nav jautājuši citām partijām vai Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas bija ilglaicīgs “SOAAR” klients.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte norāda: “Nē. Par tām izmaksām bija ļoti, ļoti sen, tas nebija saistībā ar šo jautājumu.”

“Nekā Personīga” noskaidroja, ka Covid-19 pandēmijas laikā partiju vidū populārs kļuvis portāls “lemejs.lv”, jo tas piedāvā arī attālinātas balsošanas iespēju. To administrē nodibinājums “Sabiedrības līdzdalības fonds”, kas uztur arī portālu manabalss.lv. Šo platformu arī sāka izmantot “Vienotība” pēc tam, kad pārtrūka sadarbība ar “SOAAR”.

Imants Breidaks Manabalss.lv vadītājs: Politiskajām partijām, tā kā tie kongresi ir diezgan līdzīgi, tā amplitūda ir šaurāka no diviem līdz pieciem tūkstošiem eiro.

Cik “Vienotība” tagad maksā par vēlēšanām kongresos, Breidaks atteicās nosaukt, taču norādīja, ka neviena partija nav maksājusi mazāk par 2000 eiro. Kadžuļa aprēķinos dārgākais ir partijas kongress 2011.gada novembrī – tas maksājis 2695 eiro bez PVN. Citus gadus summa svārstās. Zemākā ir 428 eiro.

“Nekā personīga” saruna ar KNAB priekšnieka vietnieci izmeklēšanas darbību jautājumos

“Nekā personīga”: Tad es precizēšu, tā kā nav bijis rēķinu, tad nav bijis veida, kā pierādīt apjomu?
Ineta Cīrule: Ne tikai rēķinu. Nav rēķinu, nav citas informācijas. Ja jūs rūpīgi izpētījāt, tad tur pat šie uzņēmuma darbinieki nebija reģistrēti šajā uzņēmumā. Ir pat problemātiski noskaidrot, kas piedalījās un sniedza šos pakalpojumus.

“Nekā personīga”: Varbūt tie bija ārpakalpojuma piesaistīti darbinieki, to mēģināja noskaidrot?
Ineta Cīrule: Tad būtu jābūt kādam līgumam.

“Nekā personīga”: Bet vai viņam kāds prasīja? Ja ārpakalpojumu piesaista pakalpojuma sniedzējs, viņam pajautāja līgumu par šiem darbiniekiem?
Ineta Cīrule: Protams, mēs jautājām, kas ir sniedzis, kas ko ir darījis, atbildi mēs neesam saņēmuši.

Ar KNAB pārbaudes rezultātiem nebija mierā ne Orleāns, ne Kadžulis. Abi vērsās prokuratūrā, lai tur vērtē biroja darba kvalitāti. Prokuratūra atstāja spēkā KNAB lēmumu nesākt kriminālprocesu.

Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Māris Leja norāda: “Atbilstoši atbildei, ko sniedzis rajona prokurors, izriet: jā, tiešām ir konstatēts, ka nelikumīgs finansējums ir pieņemts pakalpojuma formā. Sekas tajā gadā vismaz attiecībā uz to iesniedzēju, par ko mēs runājām, par šo pakalpojumu, kuru jūs acīmredzot domājat, ka seku nav, problēma ir tajā, ka šī administratīvā atbildība tai ir iestājies noilgums.”

Birojā uzskata, ka darījuši visu iespējamo, lai noskaidrotu patiesību. Tur atbildību noveļ uz trūkumiem likumos. Pierādīt vienotu nodomu pakalpojumu pieņemšanā vēlēšanām 8 gadu garumā esot ļoti grūti, un likumā noteiktais lielais apjoms – 50 minimālās mēnešalgas – ir stipri par augstu, un slieksnim vajadzētu būt 10.   

“Jāsaka, ka mēs bargi vēršamies pret nelikumīga finansējuma pieņemšanu. [“Nekā personīga: Bet “Vienotībai” seku nekādu nav?] Šajā gadījumā, jā, jo šī informācija ir nonākusi novēloti, bet, ja tas tiktu atklāts ātrāk, tad vai nu tas būtu kriminālprocess vai viena, vai otra politiskā organizācija varētu palikt bez valsts finansējuma, kas ir ļoti sāpīgi politiskajām organizācijām.”

Orleāns pret partiju vērsies arī tiesā. Augusta sākumā notika pirmā sēde. Redzot sēdē žurnālistus, partija procesu prasīja noteikt kā slēgtu. Pamatojums – ir jāsaragā komercnoslēpums un savstarpējā korespondence. Tiesa lēmumu apmierināja.

Ieraksts tiks papildināts.
Šim ierakstam izmantoti Tv3 raidījuma "Nekā personīga" materiāli. 

Politiķi un viedokļu līderi par notiekošo

Vjačeslavs Dombrovskis: Brīnišķīgs NP sižets. KNABu grūti nosaukt par uz rezultātu orientēto iestādi. Un tāda perfekti ierakstās ‘Vienotības’ politiskajā kultūrā.
Droši vien pie visa vainīgas iepriekšējās valdības, kuras no ‘Vienotības’ premjeriem un finanšu ministriem noslēpa notiekošo ‘AirBaltic” kompānijā, vai nē?
Piektdien(!) pieņemot lēmumu par pusMILJARDA nodokļu maksātāju ieguldījumu AB norakstīšanu, Briškenam, finanšu ministram, premjerei taču vajadzēja sagatavoties jau pirmdien publiski skaidrot savus lēmumus. Valdība taču nevar tik atklāti sabiedrību uzskatīt par pilniem muļķiem?
JānisC: Gan RailBaltica, gan AirBaltic ir vismaz 10 gadu veca problēmu jūra. LDz ir tikai 3 gadus veca. Bet visi draudzīgi spēlē muzikālos krēslus un ‘kick the can down the road’, līdz mūzika apstājas un Briškenam nav kur sēdēt
Vilis Krištopāns: Tās pat nav šausmas. Ja valdība nesaņems kaut vai eiro no ieguldītajiem simtiem miljonu, būtu jāarestē Gausu un visus tos konsultantus, kuri saņēmuši miljonus par neko. Dažus būs drīzumā jānosauc. Tāpat valde un Padome.
Jānis Sārts: Neesmu IPO speciālists, bet šobrīd 500 milj. stāsts izskatās pavisam nelāgi. Vai tiešām nebija skaidrs, ka tam nepieciešams būs ļoti pamatīgs un saprotams skaidrojums?
Aigars Freimanis: Te spridzinoša ziņa no air Baltic! Uzņēmums samazina pamatkapitālu par 571 mio! Nauda netiks izmaksāta akcionāram, tātad Latvijas nodokļu maksātājs redzēs Gausa pigu un 'vairāk neko. Ar šo naudu tiks kompensēti kompānijas zaudējumi. Tātad kompānija būs sviestmaizes vērtībā.
Jānis Vitenbergs: Gribētu dzirdēt Briškena un Progresivo partijas komentāru. Vai Jūsu virzītais piedāvājums, kuru slepenībā pieņēma valdība, nozīmē, ka Valsts ieguldītā nauda airBaltic tiek norakstīta? Rodas sajūta, ka tiek gatavots plāns, lai AB pārdotu "par sviestmaizi".
Jānis Goldbergs: Nedomāju, ka tur ir vajadzīgs viņu komentārs. Ieguldījumu par šādu vērtību bilancē nav un viss. Pārdot var to, kas ir un tā, kā nav - vienkārši nav. Bija un nav vairāk. Izmeklēšanu varat uzsākt, kur palika. Kāpēc noraksta ir skaidrs, bet kur piķis palika gan var pajautāt.
Georgs Kronbergs: Tas,taču,tika izlemts jau slavenajā 10.05.2023.slepenajā sanāksmē,kurā tika pielikts punkts sarunām par jaunās “dinamiskās” valdības izveidi. Dīvaini,ka to nezinājāt.
Marģers Eglinskis: No mana juridiskajā izpratnē profāni piezemētā viedokļa un lenķa izskatās tieši tā pat. Es vēl atceros parex zagļu lietu. Un man sāk veidoties deja vu sajūta. Var saukt arī par priekšnojautām. Ir kāds, kas var izskaidrot vienkāršos vārdos atšķirību?
Krispijs: Neviens oligarhs nenozaga tik, cik nozaga oligarhu kapusvētku organizētāji.
Oskaronkulis: It kā tikai grāmatvediska darbības - mīnusu no vienas ailītes aizstiepj uz citu. IPO kā iemeslu minot, vienādo visas akcijas. Pēc fakta, īpašnieka līdzšinējo zaudējumu fiksēšana. Bet īpašnieki lielākajā pārsvarā esam mēs paši - Latvijas iedzīvotāji, katrs gribot/negribot tur ir līdz šim ieguldījis ap 5000 EUR.
Jau vairāk kā 10 gadu garumā bilancē palika lielāki un lielāki. Izgājušo gadu, esmu pārliecināts, ka uztaisīja ar plusu, lai tiktu pie obligācijām.
Andrejs Lapiņš: Vai ir publiskoti zaudējumi? Izskatās pēc naudas un/vai aktīvu izvešanas no sabiedrības. Kādā virzienā (kabatā)?
angry by default: un interesanti, ka airBaltic relīzē summas vispār nav minētas. tikai par akciju konsolidāciju un vienkāršošanu runāts.
Mārtiņš Zibarts: Air Baltic it kā pieder 48 AirBus lidmašīnas, katra ir 91 mlj. vērta. Tā ir 4,39 miljardus vērta manta. Varbūt valstij jāpārdod tik daudz lidmašīnas, lai kompensētu savus ieguldījumus un tad mierīgi var pārdot kaut visas savas akcijas “investoram”.
Mārtiņš Žvīgurs: Pārsteidzoši ir tas, ka neviens nerunā par uzņēmuma vadības atbildību, kas saņemot astronomiskas algas uzņēmumu ir noveduši tur kur esam tagad. AB ieguldītā nauda ir visu mūsu, nevis valdības! Kāpēc vispār kaut kas tiem slepenots?
Latvian Beckham: Visas darbības saistībā ar AB ir steidzamas un slepenas. Kompānijas darbība ir reāls apdraudējums LV, jo tauta jūt, ka kaut kas nav pareizi un valsts interesēs.
Didzis Dejus: Tātad 5dien tiek sasaukta ārkārtas valdības sēde. Tur tike pieņemts lēmums samazināt AirBaltic pamatkapitālu par 570 mEUR. https://delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120040884/gatavojoties-ipo-airbaltic-par-571-miljonu-eiro-samazinas-pamatkapitalu… Cik ļoti katrs valdības ministrs, kurš šo lēmumu pieņēma, saprata, kādu lēmumu pieņēma? Aicinu LV mediju žurnālistus uzdot ļoti vienkāršu jautājumu katram no ministriem "Vai jūs saprotiet, kādu lēmumu pieņēmiet?". Tas ļoti noderēs neizbēgamajā kriminālprocesā.
P.S. likās, ka 2024.gada maijā notikusī sēde, kurā steigā mainīja normatīvos aktus, lai valsts var ātri iegādāties AB obligācijas, bija nelāgs izņēmums. Izrādās, ka tā ir sistēma. Vēl būs dažas ārkārtas sēdes. Kā Valsts Kontrole patīk AB uzraudzības mehānisms, ko tā aicināja pilnveidot 2021, kad valsts ieguldīja 250 m EUR pamatkapitālā?
Neatrodu ziņu, vai Evika Silina jau pieprasīja Briškena demisiju? Neredzu arī vai Satiksmes Ministrijas valsts sekretārs ar vai bez Briškena rīkojuma jau ir atsaucis AirBaltic padomi? Pagaidu padome, kas varētu atlaist valdi, arī vēl nav iecelta.
Airbaltic stāsts šobrīd notiek bez Šķēles un Lemberga iesaistes. Tikai ar JV, kurai ir balsu vairākums MK sēdē. Ja JV ir pret, neviens lēmums MK nevar tikt pieņemts. Neviens.
Georgs Kronbergs: Tā jau nu gan tas nav,jo iepriekšējā dienā, pirms pēkšņās valdības ārkārtas sēdes ar Gausu tikās tieši ZZS zicvadonis olšteinists Valainis. Šī afēra,visticamāk,tika norunāt jau slavenajā 10.05.2023.slepenajā sanāksmē,kur tika galēji norunāts par jaunās “dinamiskās” valdības izveidi.
Agnese Margēviča: Valdība piektdien aiz slēgtām durvīm ir politiski nolēmusi faktiski norakstīt airBaltic’ā no valsts budžeta ieguldītos simtus miljonus € , lai samazinātu kompānijas pārdošanas cenu, un šo lēmumu nogrūž nokomunicēt airBaltic komunikācijas nodaļai, lai to iepako kā veiksmes stāstu.
Es neesmu aviācijas biznesa eksperts, bet tas, ko es varu vērtēt, ir veids, kā tiek pieņemts šāda mēroga lēmums un, kā tas tiek komunicēts, valdības atbildību par politiska lēmuma godīgu (!) skaidrošanu uzliekot airB piarščikiem, kas cenšas uzcept pīrādziņu no paši zināt kā.
Jurģis Liepnieks: Tad te nu tas ir - "Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem" Tātad - 571 miljons nodokļu maksātāju naudas tiek vienkārši norakstīti. Un atkal bez nekādiem paskaidrojumiem - kapēc, kapēc tagad, ko tas dos, kādi apsvērumi , kapēc tagad jānoraksta vairāk nekā pusmiljards eiro?
Heinrihs: Briškens. Trīs termiņi AirBaltic padomē. Destination 2025. RailBaltica un AirBaltic desmigades līderis.
Kaspars Meļķis : Pavisam nesen AirBaltic aizņēmās naudu junk bonds tirgos par ļoti augstiem procentiem. Nevajadzētu būt pārsteigtam, ka tagad finanšu rezultāti nav pietiekami labi, lai nosegtu parādu maksājumus. Acīmredzot, šis ir pēdējais izmisuma solis, lai glābtu uzņēmumu no bankrota.
Inga Allas Spriņķe: Es tā saprotu, ka ziedojam nieri, lai uzpucētu un izprecinātu AirBaltic. Pareizāk laikam teikt, ka nieri jau bijām ziedojuši, tagad grāmatvediski norakstām, lai līgavas pūrā mazāk balasta.
Mārtiņš Matisons: Vienīgais, ko Briškens māk, ir izdomāt visādus debīlvārdus kā tvērums, piedāvājuma aploksne un citi diršamvārdi, lai novērstu uzmanību no savas nekompetences un lielu projektu sačakarēšanas prasmēm.
Mirdza Dublinska: Kad viņi atceras tautu,pareizi vēlēšanās ,debess mannu solīs.A pārējās valsts lietas jums nav jāzina ko gribam to daram .Tas nekad nemainīsies.
Dawis: Ja vajag valdiba pasniedz Air Baltic ka veiksmes stastu, ja ne ka spragstosu zirgu. Un galvenais, ka ar to pietiek un neviens neka nedara. Kur zurnalisti, kas peta kas pirka originalas obligacijas, kas piedalijas sarunas? Tie ir 500m toreiz un 500m sodien. Zurnalisti tiesam?
Siliv Sinebur: Viss tikai sākas. Viss interesamtākais būs pēc pāris tris gadiem, kad zēni pašeptēs un valsts glābs AB izpērkot .Ja ir aitas ir cirpēji.
Nellija Ločmele: Oho, airbaltic pamatkapitālu samazinās par pusmiljardu eiro, bet tas esot “tehnisks” grāmatvedības jautājums !? Var jau saprast, ka valdībai pakaļa svilst, bet šitāda komunikācija ar sabiedrību ir nekaunības un/vai politiskā gļēvuma bezpriģels.
Andrejs Lapiņš: Cits jautājums ir - kurš atļāva/lika Nellijai atvērt muti?
Kaija Skujiņa: Kad jūs beidzot kritizēsiet Briškenu, nevis rakstīsiet viņam komplimentārus rakstus ?
Jurģis: Tie ir tie 571 milj. ko teicās, ka atgriezīs nodokļu maksātājiem, bet nu legalizēja to norakstīšanu uz neatgriešanos. Citās ziņās, nodokļu maksātājiem palielinās ienākumu nodokli, jo budžetā nav naudas un mums jākļūst progresīviem kā Zviedrijā, tāpēc būs "bagāto nodoklis" no 4 tūkstošiem eiro.
Gatis Galviņš: Diezgan vienkārši, jāveic "grāmatvediska" operācija, lai varētu iepludināt vēl tik pat. Ņemot vērā sabiedrības un zelta zivtiņas atmiņas ilgumu, nostrādās.
Jānis Bērziņš: AirBriskens - final destination. Tā kā būtu laiks.
Māris Rīmenis: Nu ja jaunākā afēra ar “air baltic ” izies cauri, tad nu es nezinu … Vai mūs ( pārsvarā visus) par muļķiem tur?
Kārlis Seržants: Nu, bet Māri! Sabiedriskie mediji taču pēdējos gadus sabiedrībai taču visu laiku mēģina iestāstīt, cik mums burvīga un profesionāla valdība.
Inese F: Izies cauri mierīgi. Bērtule uzaicinās dažus studijā, izjautās, uztaisīs dusmīgu seju. Domburs varbūt arī mēģinās sašust, ja kāds pie viņa uz studiju vispār atnāks. LTV vadībai lielās algas sildīs sirdi pret valdību.
Ruta Ločmele: Nē, par tādiem, kas nevēlas iesaistīties politikā. Bet jau sengrieķu filozofi pauda domu, ka vissmagākais sods par nevēlēšanos iesaistīties politikā ir tas, ka tev nākas dzīvot zem muļķāku cilvēku varas.
Akmentiņš: Kuš kuš. Valstī viss ir kārtībā. Turpiniet balsot par vienotību.
Nepareizais: 20 gadus varā ir varas tehnologu pulciņš JL/V/JV, kam augšgals vienmēr bijis piesātināts tikai ar tādiem, kam visi citi ir muļķi/izmantojamie/slaucamie/dīrājamie. Valsts stāvoklis = atbilstošs.
Ģirts Kalniņš: Par Airbaltic - es tikai atgādināšu - Briškena/Gausa mīlasstāsts BEIDZOT izskatās būs sasniedzis izdevīgu laiku un vietu. Atgādinu, ka tas viss sākās jau ar Sukhoi Superdžetiem! Toreiz neizdevās. Tagad? Būs izdevies norakstīt abu ģēniju kopā sarūpētos zaudējumus Latvijas valstij! https://zinas.tv3.lv/ekonomika/bizness/analitika-vai-kadam-jauznemas-atbildiba-ka-airbaltic-gandriz-nopirka-sukhoi-lidmasinas/
Krišjānis Kļaviņš: “AirBaltic” izvarošana ir tikai maza lieta. Šī valdība ir gatava uz jebko - par 300 miljoniem pārdot “Latvijas Valsts mežus” vai “Latvenergo”. Paskataties uz Siliņas, Valaiņa, Ašeradena sejām - viņi gatavi ar smaidu pārdot jebko. Kaut savu māti.
Mareks Matisons: "aviokompānijas pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro" TAS IR PUS MILJARDS 1/2 MILJARDS!!! Latvija (Tu, es, mūsu bērni) investēja 250 miljonus 2020. Tā - pa tukšo.. Tā nav sīka blēdīšanās - tas ir bezgala progresīvs laupīšanas gadījums..
Andris Bite: Tā ir gadījies, ka Jums tur Brivibas ielā 36 ir uzticēta visa musu kopīgā nauda un mēs, valsts pilsoņi, esam šī kopējā uzņēmuma Latvija akcionāri. Vai uzņēmuma vadībai nebūtu pēdējis brīdis saprotami skaidrot akcionāriem ko vadība dara, zaudē, iegūst ar mūsu naudu AirBaltic sakarā??
Uldis Osis Pūst pīlītes acīs ir jāprot un Latvijā to prot izcili. Frāze "vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru" patiesībā nozīmē beidzot parādīt uzņēmuma patieso vērtību, kas zaudējumu rezultātā vairāku gadu laikā bija nokritusies gandrīz 24 reizes. Pirms IPO tas, protams, pareizi - bilance jāsakārto. Tikai paliek jautājums - kurš atbildēs par šiem vairāk nekā pusmiljardu lielajiem zaudējumiem? Bet, jautājums jau laikam retorisks un vispār nevietā.
Normunds Bergs: Manas 3 kapeikas par šībrīža valžu un padomju atlases kārtību. Tas ir farss. Ilgs, mokošs farss, kurš korporatīvi labbūtīgi uzdizainēts, lai beigās nebūtu atbildīgā neviena par rezultātu. Taisi lielu komisiju, dali pretendentiem punktus 20+ kategorijās, tad nodod "atlases profesionāļiem" . Tie vērtē "kompetences". You know the shit. Birokrātiski un nejēdzīgi. Kurš to izdomāja? Biznesā tā nedara.