Krīt Evikas Siliņas valdība

Saeimas dienas kārtībā bija paredzēts jautājums par Evikas Siliņas valdības atstādināšanu, taču premjere uz Saeimas sēdi neieradās. Sēde, kurai bija jāsākās 9.oo, tika pārcelta uz 10.oo, bet arī tad Siliņa ar savu klātbūtni nepagodināja. Līdzīgi, kā svētdien, kad grasījās atkāpties no amata aizsardzības ministrs Andris Sprūds, premjere veica "apdzīšanas manevru" un pāris minūtes pirms preses konferences sākuma paziņoja, ka atlaiž ministru. Zinot to, kas notiks Saeimā, notika vēl viens "apdzīšanas manevrs" - Siliņa atlaida arī Zemkopības ministru Armandu Krauzi.

Evika Siliņa paziņoja, ka atkāpjas, bet nepadodas un neaiziet... Un turēs savus solījumus Latvijas cilvēkiem un tiem, kuri Doma laukumā aizstāvēja Eiropas vērtības (Beates Jonītes organizētais Stambulas konvencijas atbalsta kis-kis-kauns pasākums).

Agnese Margēviča: Savādi, ka par premjeres Evikas Siliņas demisiju vietā, kura jau 18 minūtes kavējas iznākt pie medijiem, paziņo Edmunds Jurevics. Draudzīgs grūdiens? Palīdzība saņemties? Nu jau sāk runāt arī pati premjere. Kādēļ bija svarīgi par demisiju paziņot 3 minūtes pirms viņas?

Paralēlie notikumi, kā izrādās, notika ne tikai Saeimā un Ministru kabinetā. Pirmo reizi Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā savā darba kabinetā tika aizturēts zemkopības ministrs un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Armands Krauze. Aizturēts bijušais arī Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, šobrīd Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs. Interesanti, ka 2025.gada 27.novembrī politiķis Didzis Šmits ironiski rakstīja, ka ar Krauzi nevajag bildēties, jo viņam būšot "jāsēž".

Katrs varas un opozīcijas grupējums tur kompromatu par oponentiem. Ir vārga cerība, ka sāksies atklātības plūsma un, atbildot uz tik ekstremālu rīcību, sāks vilkt savas mapītes laukā arī citi.

Intereanti, vai kāds no Saeimas trībīnes aktualizēs Andra Šuvājeva pieminēto risku par vēlēšanu iespējamo viltošanu, par ko savā laikā brīdināja Renārs Kadzulis un Agneses Lāces nejauši izmesto frāzi par sarunātajiem un nesarunātajiem valsts iepirkumiem.

Mārtiņš Staķis: Šodien veiktās KNAB darbības kokrūpnieku lietas kontekstā rezultēsies ar milzīgu uzticības varai krīzi. Svarīgi ir to tagad risināt. Bet tādā situācijā vēl ar cietu seju apgalvot, ka šai valdībai vajadzēja turpināt tā mierīgi darboties it kā nekas nebūtu noticis - tur jābūt īpaši aklam pret notiekošo.

Ojārs Kehris: Paldies Siliņai par atkāpšanos.Laiks rādīs. Šobrīd šķiet ka ieies vēsturē kā visu laiku vājākā MP, kaut konkurence uz šo godu sīva. Arī ar to ,ka pati nogāza savu valdību,neprasmes dēļ. Vienotībai paveras iespēja atrast sev jaudīgàku līderi. Redzēs vai tiks izmantota šī iespēja.

Iveta Kristjansone-Mazīte: Jūtos nedroši citēt izcila cilvēka vārdus, bet neko nevaru darīt, ka domās atkal un atkal atgriežas kā lūgsna "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs".

Andris Šuvajevs: Vairākus mēnešus aicināju Eviku Siliņu rīkoties kokrūpnieku skandāla lietā. Aicināju ierosināt disciplinārlietu pret Kronbergu. Aicinājām atlaist Krauzi. Premjere Evika Siliņa izvēlējās neko nedarīt.

Aiga Aizpuriete: Kas būtu citādi, ja Saeima būtu paspējusi nobalsot par neuzticību premjerei?
Mārtiņš Jākobsons: Atlaišanas pabalsti utt. Kā variants, neorientējos, bet tur ir nianses, tāpat kā Sprūda gadījumā.

Maija Armaņeva: SILIŅA IR DEMISIONĒJUSI 
10:33 Gaidām Siliņas paziņojumu, bet JV deputāti speciāli velk laiku, vienlaicīgi ziņās paziņo, ka ir aizturēts Zemkopības ministrs Krauze (ZZS)
 10:42 EVIKA SILIŅA ATKĀPĀS (atsūtot deputātiem e-pastu)

Ralfs Eilands: Bet ceturtdienas rītā Dievs neizturēja un teica: “Evika, atkāpies!”

2.cēliens

Plkst. 13.30 publiski parādījās Armanda Krauzes paziņojums:
Šovs cik ātri sākās tik ātri beidzās - es neesmu aizturēts!
Informācija par manu aizturēšanu ir klaji meli!
Es aktīvi sadarbojos ar tiesībsargājošajām iestādēm, balstoties uz manis paša iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ( Satiksmes ministrija, ignorējot MK lemto, turpināja būvniecības procesu un iztērēja desmitiem miljonu eiro. Progresīvie tagad izliekas, ka viss kārtībā. Vērsos Ģenerālprokuratūrā, lai vērtē amatpersonu atbildību par šo nesaimniecisko rīcību!, pēc kura ir ierosināts kriminālprocess) .
Ir skumji, ka premjere izvēlas klausīties ielu baumās, nevis iedziļināties faktos.
Es turpināšu pildīt savus Saeimas deputāta pienākumus un strādāt Latvijas lauksaimnieku un mūsu tautsaimniecības labā. Paldies par atbalstu! Strādājam tālāk!
“Tās bija viltus ziņas – es nevienā brīdī neesmu bijis aizturēts. Uz KNAB telpām devos pats, lai sniegtu liecību saistībā ar manu iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par tā dēvēto kokrūpnieku lietu,” intervijā LTV pauda no amata atstādinātais zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Ralfs Nemiro: Kas tagad šis ir?! Krauzes kungs izrādās nav aizturēts, iestādes strādā pēc viņa iesnieguma, bet, nenoskaidrojot iemeslus, viņu atbrīvo no amata.. Farss kaut kāds!

"Tā dēvētajā kokrūpnieku lietā desmit personām piemērots statuss “persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess”, preses konferencē informēja ģenerālprokurors Armīns Meisters. “Vienīgā persona, kas ir aizturēta tādā izpratnē, kā to nosaka kriminālprocesa likums, ir Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs saistībā ar pretdarbību kriminālprocesā,” norādīja Meisters.
Pēc prokuratūras sniegtajām ziņām, personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess:

• • Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība);
• • ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš;
• • ZM ierēdne Ilze Silamiķele;
• • bijušais Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, šobrīd Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs;
• • "Latvijas Valsts mežu" (LVM) bijušais valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš;
• • LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe;
• • LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks;
• • Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektors, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss;
• • Mežizstrādātāju savienības izpilddirektors un kokrūpniecības uzņēmuma "PATA" amatpersona Reinis Muižnieks;
• • "PATA" valdes priekšsēdētājs Uldis Mierkalns.

3.cēliens

Pilnam komplektam -  bijušais 13.Saeimas deputāts un politiķis Aldis Gobzems (zināms arī kā Arigo Toro) no Seviļjas Spānijā paziņo, ka atgriežas Latvijas politikā, jo ne Kulbergs, ne Šlesers nespēj neko mainīt, lai mainītu cilvēku attieksmi pret programmu "Skola-30". 

Viktors Valainis: Emocionāli piesātināta diena. Paldies par man doto uzticību, ar lielu atbildību uzņemos kļūt par ZZS ministru prezidenta amata kandidātu. Uz priekšu ar vēsu prātu!

4.cēliens

Otto Ozols : Brīnumainais KNAB. Jauna politiskā cirka izrāde. Kamēr komunistu kolaboranta Lemberga kabatas partija ZZS bija valdībā un bija izdevīga Evikas Siliņas kabinetam, tikmēr KNAB viņus neaiztika. Brīdī, kad "PROgresīvie" nogāza valdību, KNAB brīnumainā kārtā "pēkšņi" pamodās un ķērās klāt ZZS.

Te jāatceras agrākās dīvainības KNAB un JV ciešajā tuvībā.

Pirms pāris gadiem KNAB ar lielu pompu sarīkoja priekšvēlēšanu šovu vēlētāju apkrāpšanas recidīvistam Artusam Kaimiņam. Viņu padarīja teju vai par mocekli, kuru "ļaunā elite" un tās karakalpi velk pa Saeimas kāpnēm uz saplosīšanu. Tiesa, beigās Kaimiņš netika saplosīts - pēc nakts cietuma kamerā ar slapjām biksēm un noraudātu seju viņš TV kameru tiešraidē tika palaists brīvībā. Bet cietēja un opozicionāra tēls bija gatavs, un oligarha Meroni mauka atkal tika Saeimā.

Te man šausmīgi jāatvainojas, jo esmu jums samelojies - Artuss Kaimiņš izrādījās pilnīgi nevainīgs, jo nebija pārdevis ne savu godu, ne sirdsapziņu, ne arī kādu citu ķermeņa daļu starptautiskajam naudas atmazgātājam Rūdolfam Meroni. Ja vēlētāju apkrāpšanas recidīvists Artuss Kaimiņš par šo tekstu jūtas apvainots - tad pazemīga un personīga atvainošanās!

Viņš nav un nekad nav bijis politiskā prostitūta! Kā cīnītājs par taisnību un toreiz KNAB organizētā mediju cirka izrādes galvenais varonis A. Kaimiņš iekļuva Saeimā. Tā nu sagadījās, ka "Vienotībai" toreiz pietrūka dažas balsis, lai apstiprinātu privātlidmašīnu cienītāja Krišjāņa Kariņa (ne)vadīto valdību. Un te lieti noderēja Artusa Kaimiņa balss - lielais opozicionārs brīnumainā kārtā pēkšņi kļuva par varas atbalstītāju.

Viņš nobalsoja par Kariņa valdības apstiprināšanu un "pēkšņi" tika pie dāsni apmaksātām komisiju vietām Saeimā.
Bet brīnumi ar to nebeidzās - KNAB apsūdzība drīz vien izčākstēja. Tā lūk - JēVienotības valdībai bija nepieciešams, lai Artuss sēž Saeimā, nevis cietumā. Un KNAB padevīgi un saprotoši nostājās miera stājā!

Kaimiņš izrādījās nevainīgs kā zīdaina jēriņa asara! Nekādu šaubu, ko Jūs... ?! Tiesiskums, atbildība, skaļi sludinātie antioligarhu pricipi un vērtības - visi lepni karogi ar ko vienmēr dižojās JēVienotība izrādījās iemesti podā.

Pavisam neliela, bet svarīga atkāpe - Pirms kāda laika Ukrainā izvērsās pamatīgs skandāls, kad valdība centās pārņemt kontroli pār pretkorupcijas biroju. Pēc asiem sabiedrības un starptautisko partneru iebildumiem Ukrainas valdība atteicās no mēģinājumiem pakļaut savai kontrolei viņu KNAB analogu. Kam Latvijā kalpo un kā tiek izmantots KNAB? Vai viņi nodarbojās ar patiesu korupcijas apkarošanu vai apkalpo varas partijas JēVienotības intereses - uzbrūk konkurentiem tikai tad kad viņi vairs nav vajadzīgi un saudzē, tad vajadzīgi.

Vakarā jau pārējie salikušies kopā un taisīs jaunu valdību zem nosaukuma - "те же яйца, только вид с боку" (tās pašas olas, tikai - skats no citas puses).

Pēcvārds

Uldis Osis: 

• Latvijas valdība nekrita pēkšņi. Tā sabruka lēni, publiski un pelnīti – kā konstrukcija, kas gadiem ilgi stutēta ar tukšiem solījumiem, bezmērķīgu improvizāciju un politisku pašsaglabāšanos.
• Formālais iegansts var būt viens vai otrs konflikts, viena vai otra koalīcijas plaisa. Taču patiesais iemesls ir daudz vienkāršāks un daudz nepatīkamāks: šī valdība bija izsmēlusi ne tikai sabiedrības uzticību, bet arī savu elementāro spēju valdīt.
• Visspilgtāk valdības krišanu izskaidro tās hroniskā rīcībnespēja. Tā gadiem ilgi uzvedās kā administratīvs starpnieks starp problēmām un to atlikšanu. Tā vietā, lai pieņemtu skaidrus, savlaicīgus un politiski atbildīgus lēmumus, valdība ražoja darba grupas, pārrunas, “restartus”, prioritāšu sarakstus un komunikācijas miglu. Jo ilgāk tā runāja par izrāvienu, jo skaidrāk kļuva redzams, ka nekāda izrāviena nav un nebūs – ir tikai nespēja uzņemties atbildību (kur nu vēl risku), bailes aizskart kādu interešu grupu un intelektuāls kūtrums, kas uzdots par piesardzību.
• Visdrūmākā šīs valdības bilance ir ekonomikas jomā. Kamēr kaimiņi meklēja izaugsmes dzinējus, Latvijā tika tiražēta retorika par konkurētspēju, inovācijām un birokrātijas mazināšanu, bet reālajā dzīvē uzņēmēji turpināja brist cauri tai pašai smagnējai, dārgai un neefektīvai pārvaldei.
• Latvijas Darba devēju konfederācija un citas pārstāvības institūcijas neskaitāmas reizes publiski norādīja, ka problēmas ekonomikā ir īstas, bet risinājumi – neskaidri, savukārt izvirzītie mērķi bieži izklausījās pēc politiskas fantāzijas, nevis datos balstītas pārvaldības.
• Koalīcija turējās kopā nevis tāpēc, ka to vienoja kopīgs attīstības redzējums, bet tāpēc, ka partnerus vienoja bailes no alternatīvas. Jau agrāk publiski izskanēja vērtējumi, ka valdībai trūkst pozitīvas līderības un ka tā pastāv vairāk inerces, nevis spējas dēļ. Ar laiku tas kļuva acīmredzams ikvienam.
• Taču vēl postošāka par vājumu bija šīs valdības šaurā domāšana. Tās horizonts reti sniedzās tālāk par nākamo budžetu, nākamo krīzes epizodi vai nākamo reitingu svārstību. Demogrāfija tika apspriesta kā preses relīžu tēma, nevis nacionāla katastrofa. Birokrātijas mazināšana tika piesaukta kā lozungs, kamēr pati valsts pārvalde turpināja ražot procedūras procesa pēc.
• Ekonomikas izrāviens tika izsludināts laikā, kad Latvijas izaugsme arvien vairāk atpalika un pašu prioritāšu īstenošana buksēja. Patiesībā valdība tā arī turpināja dzīvot savā politiskajā tukšmuldēšanā, kamēr valsts dzīvoja pavisam citā realitātē.
• Tāpēc, kad tas viss beidzot nonācis līdz valdības krišanai, nav pamata domāt, ka tā kāda traģiska nejaušība. Tas ir pavisam loģisks fināls – uzkrāts spriedums par nekompetenci, par nespēju pārvaldīt konfliktus un par premjeres autoritātes iziršanu (ja tāda vispār bijusi).
• Tāpēc jautājums ir, nevis kādēļ šī valdība kritusi. Īstajam jautājumam vajadzētu būt – kādēļ tā nekrita jau sen? Vajadzētu būt gan, bet atbilde diemžēl arī sen bija zināma - kāda tad būtu alternatīva?
• Un tomēr, vai arī vēlētājiem nav pienācis laiks aizdomāties - cik ilgi vēl Latvijā politisku mazspēju drīkstēs saukt par stabilitāti? Cik ilgi koalīcijas pašsaglabāšanās instinktu drīkstēs uzdot par valstisku atbildību? Un cik ilgi vēl sabiedrība samierināsies ar varu, kas nespēj ne domāt plaši, ne rīkoties izlēmīgi, ne atbildēt par savu neizdarību? Šīs valdības krišana nav nekāda demokrātijas nelaime. Daudz lielāka nelaime bija tas, ka tās rīcībnespēja tik ilgi tika uzdota un arī pieņemta sabiedrībā, vismaz lielā tās daļā, par normālu pārvaldību.

(Ieraksts tiks turpināts)