Siliņa atklāj, ka Dieva balss viņai pavēstījusi to, ka viņa kļūs par premjerministri

"Vienā no “Awakening Europe” [kristīga kustība un pasākumu sērija, kas notiek dažādās Eiropas valstīs] pasākumiem lūgšanās laikā Rīgā es sadzirdēju Dieva balsi, kas man sacīja, ka es nedrīkstu sacīt "nē", ja tikšu uzaicināta uz valdību," konferencē pauda premjerministre.

"Es tolaik nesapratu, ko šis vēstījums nozīmē – man šķita, ka varbūt es būvēšu baznīcas, jo esmu palīdzējusi Latvijā izveidot trīs jaunas baznīcas. [...] Bet notika tā, ka Dievs mani aicināja pievienoties politikai."

"Es viņam sacīju, ka, iespējams, neesmu šim darbam pareizais cilvēks. Tu esi kļūdījies. Nodevis vēstījumu nepareizajam cilvēkam," smejot noteica Siliņa.  

Premjerministre piebilda, ka tad Dievs viņai esot vaicājis: 'Evika, kas tu vēlies kļūt?' Uz ko viņa atbildējusi: "Ja tev kāds ir nepieciešams, esmu šeit. Izmanto mani!" "Un šie vārdi kļuva ļoti izšķiroši," norādīja Siliņa. "Atminos, ka man tika dots 24 stundas, lai es izlemtu – vai vēlos kļūt par premjerministri vai nē. Tas nebija viegls laiks. Es Dievam sacīju: 'Man ir ģimene. Un ko es vispār varu sniegt?' Bet kādā brīdī tu saproti, ka tev jāpārvar sevi. Ka tas ir tavs aicinājums. Un tu nevari atteikties no sava aicinājuma."  

Avots: Kas Jauns?  

Nils S. Konstantinovs : Kā cilvēkam gan ar teoloģijas, gan psiholoģijas izglītību, man par šo divējādas pārdomas. Psiholoģiski - balsu dzirdēšana ir relatīvi bieža parādība. Lai arī stereotipiski to saista ar smagiem traucējumiem, realitātē balsis dažreiz vai reizēm dzird liela daļa sabiedrības (starp pusaudžiem tas pat ir ap 30-50%, pieaugušiem ievērojami mazāk, bet arī izplatīti). Vairumam tas neizraisa nekādas funkcionālas vai citas problēmas, kā to var redzēt premjeres gadījumā. Balsu izcelsmi parasti piedēvē atkarībā no kultūras konteksta - sākot no dažādām dievībām līdz valdības specdienestiem. Svarīga atšķirība, kas bieži ļauj nošķirt normālu balsu dzirdēšanu no "patoloģiskas" - vai cilvēks spēj pieļaut domu, ka šīs balsis patiesībā pieder viņam pašam. Vai arī viņam ir nelokāma ticība, ka tās pārraida enģelis vai KGB aģents. (Tāpat arī svarīgi, vai tās izraisa bailes un citas ciešanas un kas vēl nāk komplektā.)

"Patoloģiskas" pēdiņās, jo arī to lielā mērā nosaka kultūras konteksts: vienā kultūrā Dieva balss dzirdēšana var padarīt Tevi par pravieti vai šamani, citā - par šizofrēniķi un slimnieku. Teoloģiski - balsu dzirdēšana arī ir bieži sastopama. Dievs un enģeļi runā uz cilvēkiem gan Bībeles tradīcijā, gan, piem., Islāmā. Zālamans dzird balsi un nesaprot, no kurienes tā nāk. Muhameds vispirms dzird balsi, kas viņam saka "Lasi!".

Taču šeit uzsvars ir nevis uz normu/patoloģiju, bet uz balsu izšķiršanu. "Dieva balss" var piederēt kā Dievam vai enģelim, tā dēmonam un paša izdomājumiem. Izšķiršana var būt ļoti pinķerīgs process. Īpaši ar to nodarbojas, piem., Jezuītu teoloģija, kur garīgo vingrinājumu atslēgas punkts ir "Garu atpazīšana" jeb saprast, kurā brīdī "Dieva balss" ved uz labu, un kad - uz sliktu. Turklāt, tas nav nekāds īpašais notikums - jezuītu izpratnē šīs balsis dienas laikā uz mums runā nemitīgi, tādēļ arī izšķiršana ir principā nemitīgs, ikdienišķs process. Bet kā tad pateikt, vai izšķirts pareizi? Teoloģiskā skatījumā to nevar izdarīt ne mācītājs, ne cits zinātājs - pateikt var tikai pēc augļiem. Ja balss rekomendētais lēmums vedis pie labiem augļiem - tātad tiešām no labā. Ja pie sliktiem - diemžēl no dēmona.

Vai paša izdomāts, lai uzturētu savu uzpūsto narcisismu ("es esmu tik īpašs, ka pats Dievs tas Kungs runā ar mani personiski un izvēlas mani par ķēniņu/-ņieni"). Līdzīgi arī psiholoģijā - ja balsis netraucē vai pat iedvesmo augstiem sasniegumiem, piemēram, kļūt par premjeru: tās ir normālas. Ja traucē sev vai citiem - patoloģiskas. Līdz ar to - kas īsti runājis uz mūsu premjeri un cik tas labi vai slikti, ir atkarīgs no tā, kā vērtējat viņas darba augļus.
Principā tik vienkārši.  

Linda Mūrniece: “Premjerministre piebilda, ka tad Dievs viņai esot vaicājis: "Evika, kas tu vēlies kļūt?"
Uz ko viņa atbildējusi: "Ja tev kāds ir nepieciešams, esmu šeit. Izmanto mani!"

Līdz šim publiskā telpā par savām sarunām ar balsīm, kas skan galvā, bija dalījusies Latvijas galvenā faktu pārbaudītāja Inga Spriņģe: „Man visu laiku galvā runājas balsis. Es pamostos un jau runājās… Bet tagad es jau mēģinu meditēt… Un es cenšos viņas nomierināt. Un es mācos piefiksēt tās balsis…Es pamostos: O, ok sākās. Aiziet, ritenis griežas..." 

Māris Sprūds : Tikai dēļ Raivja Dzintara varēja veiksmīgi attīstīties Vienotības vēzis ar tās metastāzēm - Kariņu, Siliņu, Āboltiņu u.c. Pretēji daudzu NA biedru neapmierinātībai tieši Raivis Dzintars bija tas, kas NA kongresos aizstāvēja sadarbību ar Vienotību iedomātu ilgtermiņa mērķu vārdā.

Aivars Borovkovs: Jāprecizē. Šīm metastāzēm fundaments tika iebetonēts Jaunajā laikā, kurš materializēja Sorosa fonda gatavināšanas procesu, pirms aktīvas ienākšanas Latvijas politikā.
Tālāk sekojošie atvasinātie veidojumi - Vienotības, delnas, Providusi, Pilsoniskās ailanses, Latvijas attīstībai, Par, Reģionu apvienības, ZRP, Progresīvie utt. ir šīs metastāzes Latvijas valsts organismā.