Saeima skata likumprojektu Par izstāšanos no Stambulas Konvencijas
Saeima izskata "Likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" jeb t.s. "Stambulas konvenciju".
Jau ilgāku laiku virmo kaislības ar šo starptautisko dokumentu, kas nav garš, bet izskatās, ka to lasījis un analizējis īsti nav liela daļa no publiskās aktivitātes iesaistītajiem. Emociju vilnis ir sitis tik augstu, ka teju šķiet - tūlīt tiks atcelts krimināllikums, bet valsts policijas vietā būs izklaides centri vai lēto preču veikali.
Arvien vairāk liela sabiedrības daļa saprot, ka denonsējot šo dokumentu, atsevišķas margināļu organizācijas, kuras tiek sātīgi barotas no valsts budžeta, zaudēs pamatīgu naudas plūsmu, tāpēc no saimnieciskā aprēķina pozīcijām valdošā histērija ir labi saprotama. Aģitējošie "argumenti", kāpēc Konvencija ir tik svarīga Latvijai un cilvēces nākotnei, ir modernās publiskās komunikācijas un demagoģijas vissliktākie piemēri.
No Saeimas augstās tribīnes un, neizbēgami protams, arī valsts medijos dzirdamas bažas, kā tagad mēs atskaitīsimies Ukrainas Radai. Ir atrasta pat Ārvalstu investoru padome (par kuras esamību pēdējo 5-7 gadu laikā vispār nekas nebija dzirdams), kas esot pret šādu soli. Kāda ministre sūta trauksmes un izmisuma pilnu vēstuli Venēcijas komisijai, kāda cita ministre - vēstniecībām, vaicājot vai NATO spēki netiks aizvākti no Latvijas.
JV jaunievēlētais vadonis Jurēvics nāk klajā ar paziņojumu, ka denonsēt drīkst tikai ar valsts drošības iestāžu atļauju, bet cienījamā JV biedre Irma Kalniņa ar steigu sniedz Saeimā likumprojektu, ka denonsēšana ir pieļaujama tikai pēc tam, kad to būs izdarījusi Ukrainas Rada (Parlaments). Savas valsts suverenitātes nolieguma piemēri birst kā no pārpilnības raga, kurus mēģināsim saglabāt kā milzīgu sveškaunu un rūgtu mācību par valsts nodevību nākamām paaudzēm.
Protams, neviena runa vai publiska uzstāšanās neizpaliek ar Kremļa, Krievijas, Putina. FSB, VDK un citu ļaunvārdu pieminēšanas. Izskatās, ka nevienai Krievijas vai citai PR struktūrai nav izdevies uztaisīt lielāku pieminēto struktūru varenības slavināšanas kampaņu.
Ziņa: Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) lūgusi Venēcijas komisijai paātrinātā kārtībā sniegt atzinumu par Latvijas iespējamo izstāšanos no Stambulas konvencijas, lai neatkarīgi izvērtētu šāda soļa tiesiskās sekas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, tostarp to, kā lēmums ietekmētu Latvijas starptautiskās saistības un tās vietu Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību aizsardzības sistēmā, aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijā (TM). Venēcijas komisijai cita starpā lūgts sniegt viedokli par to, vai šāds solis, lai gan formāli pieļaujams un pamatots ar valsts suverenitāti, tomēr nebūtu pretrunā ar demokrātijas un tiesiskuma principiem.
Twitterī (X) ārlietu ministre Baiba Braže nopublicē emocionālu ierakstu: Stambulētāji osļikovi, LPV, AS, NA, ZZS - tie, kuri mēģina Latviju atgriezt no Eiropas.
Latvijas politikas veterāne Sandra Kalniete: Kalniete: NA “brauc vienā laivā” ar Šleseru un Rosļikovu - Stambulas konvencija ir tikai iegansts.
Protams, JV un Progresīvie mēģināja publiski piesaistīt sev Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, ievelkot viņu diskusijā par skandalozo Konvenciju, taču saņemta atbilde: Pēc lēmuma pieņemšanas par iespējamo izstāšanos no Stambulas konvencijas tas nonāks “uz galda”. Tad desmit dienu laikā tiks izvērtēti visi aspekti un paziņots lēmums, bet līdz tam komentāru nebūs, kā arī nenotiks iesaistīšanās diskusijā ne vienā, ne otrā pusē. Rinkēvičs skatījumā, ar šādu pozīciju viņš mazinot sašķeltību sabiedrībā, kas radīta ar šī jautājuma virzīšanu.
Filips Rajevskis: Izstāšanās no Stambulas konvencijas un parlamenta vairākuma nobalsošana par alternatīvo deklarāciju liecina, – ja tu kaut ko politizē, tev jārēķinās ar to, ka tā politizācija var ne tikai palīdzēt sasniegt tevis nospraustos mērķus, bet arī nostrādāt pretējā virzienā.
Kad Stambulas konvencija parādījās dienaskārtībā kā ratificējams dokuments, tā vietā, lai viņa tiktu klusi un mierīgi ratificēta, to pārvērta par ideoloģisku karogu zināmām politiskām aprindām. Šajā gadījumā tie bija “Progresīvie”, daļa no “Jaunās Vienotības” politiķiem, kuri ir “Progresīvo” pusē, un toreiz parlamentā esošie kreisi progresīvie spēki.
Viņiem likās, ka pārvēršot šo konvenciju par savu ideoloģisko karogu, to lieliski varēs izmantot priekšvēlēšanu cīņā, lai tādējādi atšķirtos no pārējiem, kā arī izmantot kā tādu ideoloģisku stūrakmeni, ap kuru var uzbūvēt politiku.
Viņiem tas izdevās, tikai viņi aizmirsa to, ka vienā brīdī arī cīņu pret šo viņu ideoloģisko karogu var izmantot kā politisku stūrakmeni.
GREVIO un Johanna Nelles
- GREVIO (Group of Experts on Action against Violence against Women and Domestic Violence) ir neatkarīga ekspertu grupa, kas uzrauga Stambulas konvencijas īstenošanu ratificējušajās valstīs. Tā novērtē valstu likumus, politikas un pasākumus, lai aizsargātu upurus, un sniedz ieteikumus uzlabojumiem.
GREVIO darbojas kopš 2015. gada, un tajā ir 15 eksperti no dažādām valstīm, kuri tiek ievēlēti uz 4 gadiem, balstoties uz kompetenci vardarbības un cilvēktiesību jomās. - Johanna Nelles ir Eiropas Padomes (Council of Europe) amatpersona, kas ieņem Izpildsekretāra (Executive Secretary) amatu Stambulas konvencijas (Istanbul Convention) uzraudzības mehānismā.
Feministe Johanna Nelles ir vācu izcelsme, vada sekretariātu, kas atbalsta GREVIO darbību: tā koordinē ziņojumu sagatavošanu, valstu novērtēšanu un konvencijas īstenošanas uzraudzību. Viņas karjera ir cieši saistīta ar Eiropas Padomi (Council of Europe, CoE), kur viņa strādā kopš vismaz 2009. gada.
CoE ikgadējais parastais budžets 2023.–2025. gadā ir aptuveni 500 miljoni eiro (no dalībvalstu iemaksām)
2011.–2014. gadi: Bijusi aktīvi iesaistīta Stambulas konvencijas (Istanbul Convention) izstrādē – tas ir starptautisks līgums par vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu. Viņa bija viena no dokumenta autoriem.
Viņa dzīvo Francijā (Strasbūrā, kur atrodas CoE galvenais birojs) un ir atzīta eksperte vardarbības cēloņu analīzē, tostarp dzimumu stereotipos.
Johanna Nelles vada GREVIO sekretariātu (Secretariat of the monitoring mechanism of the Istanbul Convention), kas ir daļa no CoE Cilvēka cieņas un dzimumu līdztiesības departamenta (Human Dignity and Gender Equality Department, Violence against Women Division). Birojs atrodas Strasbūrā, Francijā (Avenue de l'Europe, F-67075 Strasbourg Cedex). - Precīza Johanna Nelles individuālā alga nav publiski pieejama, jo CoE darbinieku algas ir konfidenciālas(!) un balstītas uz iekšējiem noteikumiem (Staff Regulations). Tomēr, kā Executive Secretary (senior līmeņa amatpersona, kas pielīdzināma A6–A7 grādam CoE skalā), viņas gada pamatalga varētu būt aptuveni 80 000–120 000 eiro (bruto), ieskaitot pabalstus.
CoE algas ir līdzīgas ES iestāžu (piemēram, Eiropas Komisijas) skalām, kur senior administratoriem (AD12–AD14) pamatalga ir 7000–10 000 eiro mēnesī. Taču, bez algas papildus ir:- Ģimenes pabalsti: Atkarībā no ģimenes situācijas (bērni, laulātais).
- Ekspatriācijas pabalsts: ~16% no algas, ja dzīvo ārpus dzimtenes (viņai kā Vācijai – jā).
- Nodokļu atvieglojumi: Algas ir bez ienākuma nodokļa.
- Sekretariāts ir neliels un specializēts – tas sastāv no 3–4 cilvēkiem (balstoties uz 2025. gada datiem no CoE oficiālās lapas). Galvenie locekļi:
- Johanna Nelles (Executive Secretary).
- Françoise Kempf (Administrator).
- Francesca Montagna (Administrator).
- GREVIO galvenā grupa sastāv no 10–15 neatkarīgiem ekspertiem (ne štata darbiniekiem), kuri tiek ievēlēti uz 4 gadiem.
- Sekretariāts atbalsta GREVIO darbību: koordinē valstu ziņojumus, organizē vizītes (5 dienu novērtējumi ar valdības, NGO un upuru intervijām) un sagatavo ieteikumus. Tas ir daļa no plašākā CoE sekretariāta (kopā ~2200–2500 darbinieki)
