Steidzamības kārtībā Saeima 2.lasījumā pieņem Likumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu

Saeimas vairākums ceturtdien, 2025.gada 30.oktobrī pēc pulksten 23.oo apmēram 14 stundu ilga nožēlojama politiska teātra, kad bija izsmeltas visas iespējamās laika vilkšanas iespējas, nobalsoja par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb t.s. skandalozās Stambulas konvencijas. Šobrīd Latvija ir kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības valsti, kur kreisie spēki zaudē vienu no savas ideoloģijas, politiskās ietekmes un arī naudas projekta. Zināms, ka to izdarījusi vēl ir Turcija, kura nav ES dalībvalsts.

Debatēt par likumprojektu parlamentārieši sāka ceturtdien pulksten 10 no rīta. Saprotot, ka JV un Pr zālē nav vairākuma, tika iedarbināts plāns B - vilkt laiku, tāpēc Saeima tika "bombardēta" ar dīvainiem, tukšiem  priekšlikumiem, kurus pēc procedūras Saeimas Kārtības rullī katru vajdzēja izskatīt, atvērt debates un tā 17 reizes. Kā bija paredzams, neviens no tiem netika atbalstīts. 
"Par" balsoja 56 deputāti, "pret" bija 32 deputāti, bet divi parlamentārieši Šmits un Rajevs - atturējās. 

Ar šo brīdi nenormāls spiediens tiks izdarīts uz Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, par ko nekavējoties darīja zināmu Progresīvo līderis Andris Šuvajevs.

Daudzkārt tika uzsvērts, ka iepriekšējā vakarā ap 5000 cilvēku pulcējās Vecrīgā pie Saeimas nama, lai protestētu pret Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas. Nelielas ekspresinterevijas ar protestētājiem apliecināja, ka vairums ir noticiējuši, ka tagad valstī būs brīva vardarbība, klegalizēta sišana un nenotiks cietušo pasargāšana. Bet galvenais, SK nav izlasīta. Taisnības labad jāpiemin, ka arī izstāšanās iniciatīvas virzītāji arī netika lasījuši līdz galam šo juridiski vājo dokumentu nebija izlasījuši līdz galam. Tāpēc abām pusēm pietika ar pāris argumentiem, personīgiem apvainojumiem un iespēju izmantot radušos situāciju ar panākto balsu vairākumu Saeimas zālē. Par juridiskajiem strīdīgajiem jautājumiem diskusija izpalika, bet kad tie tika celti gaismā sociālos tīklos, pie varas esošie SK atbalstītāji tos vienkārši ignorēja, paliekot pie apsūdzībām par Kremļa ietekmi un citu ļauno spēku interesēm.

Brīdī, kad SK tika ratificēta, viss notika apgrieztā veidā, tikai daudz ātrāk un nedemokrātiskāk.Toreiz no spēka pozīcijām uztājās pie varas esošās partijas. Pie izstāšanās tika skaidrots, ka iestāšanās esot vienkārša, tāpēc tur nekāda procedūra neesot vajadzīga, bet tagad jau, bezmaz, jārīko referendums. Argumenti kāpēc nedrīkst izstāties, izskanēja visdažādākie, un to uzskaitījumam vien būtu jāatvēl pamatīga vieta. Šķiet, visabsurdākie no tiem bija, ka denonsēšana iespējama tikai ar Ukrainas Radas akceptu un ar Latvijas drošības iestāžu atļauju.

Izskanēja daudz saukļu, tajā skaitā "Lūdzu sargā savu valsti, izstāšanos neatbalsti!", "Nāciet pie prāta, valsts nav pasargāta!", "Meliem ZZS īsas kājas", "Rincīt, glāb mūs", "Tu sadusmoji Vairu" (eksprezidenti, kura tos deputātus, kuri balsos par denonsēšanu, nodēvēja par Putina propagandas iespaidotiem). Pie protestētājiem atnāca arī premjere Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” (JV), kura pateicās atnākušajiem, solot nepadoties, “cīnīsimies, lai vardarbība neuzvar". 

Tika iedarbināts pamatīgs resurss, lai "bombardētu" Saeimu ar virkni vēstulēm, kurās tika "paustas bažas" ...Vēstule nosūtīta Saeimas spīkerei Daigai Mieriņai no ZZS, kura aicināta to izplatīt visiem Saeimas deputātiem. Vēstuli parakstījuši diplomāti no Dānijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Islandes, Īrijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas, Zviedrijas, Šveices un Lielbritānijas vēstniecībām Rīgā. Aģitācijā, protams, tika iesaistīti valsts un JV apkalpošie mediji.

Notiekošais gan apliecina, gan valstī dēļ šī dokumenta ir radusies pamatīga politiskā krīze un izveidojušās divas koalīcijas. Viena valdībā, otra - Saeimā. Vai arī otrādi. ZZS merkantīlā laipošana vēlreiz apliecina, ka politiskajā laukumā ir nevis partijas, bet interešu grupas. Vēl vairāk, patīk vai nē, vienīgā partija ar izteiktu, bet konsekventu kreiso ideoloģiju, ir tikai viena partija - Progresīvie, kuri, kā parāda notikumi ap SK, kad skartas partijas materiālās intereses un varētu būt apgrūtināta tās apkalpojošo NVO dāsnā un nesamērīgā finansēšana.