Policija slēdz Deglava ielas tiltu Rīgā - Sardeļu pikniks

Viss sākās nedēļas sākumā. Jau vairākas dienas pirms šī, pilsētas iedzīvotājus pārsteidzošā, notikuma publiski izskanēja Latvijas Republikas iekšlietu ministra Sanda Ģirģena izteiktās "ārkārtīgās šaubas un bažas", ka kapitāli remontējamais tilts, kur 4 joslu vietā transportam bija atvēlētas divas, esot nonācis pirmssabrukšanas stadijā un tilta balstu kolonnās vairs neesot betons, jo tās esot tukšas. Ministra paziņojums tika plaši tiražēts; speciālistu, kuriem ir sajēga par būvkonstrukcijām, viedoklis medijiem nebija interesants. Arī valsts apmaksātiem medijiem tai skaitā. 

Sensācija notikusi. Acīgais ministrs "izglābis" cilvēkus! Dienesti modušies, visi domā kā glābties, aizkadra režisori ķiķina - ha, izrādās - var arī tā!
Pūļa neprāta brīdī ir svarīgi, lai kāds atrastos ar smadzenēm. Nevar teikt, ka nebija, bet šis izrādījās tests arī medijeim, kuri saprāta balsij neatļāva būt sadzirdētai.

Nepilnu nedēļu šī bija karstā ziņa, kas tika pamatīgi tiražēta, jo deva iespēju nemitīgi eksponēties visu kalibra politiķiem un dažādu nozaru "speciālistiem", sākot no kādreiz skolu apmeklējušiem klerkiem, beidzot ar vienkāršiem interneta muldoņām. Tā kā piekļūt tiltam ar savu fotoaparātu vai mobilo tālruni var ikviens, tad šausminošie stāsti par sabrukšanai atstāto tiltu tika papildinātas ar dazādu rakursu bildēm, kur ikviens "tilta konstrukciju dīvana eksperts" mēģināja parādīt to īpašo vietu, kurā atliek paurbināties ar pirkstu, tā kļūs liktenīga un tilts noteikti sabruks. Un vēlreiz, lietpratēju viedoklis vai skaidrojums no tiltu celtniecības kompānijām šajās dienās vaicāts netika.

Ministrs deva rīkojumu ceturtdien, 25.aprīlī plkst. 5.oo tiltu slēgt, kas, pirmkārt, labi iekļāvās kopējā ziņu lavīnā, ka Rīgā viss ir tikai slikti, kā arī deva skaidru signālu - tilts no mazākās slodzes vai tāpat vien pat no sevis var sabrukt. Pilnā nopietnībā. Daudzi uzreiz atcerējās Zolitūdes traģēdiju. Un par šo tēmu jokoties nedrīkst. 

Satiksmi pār Augusta Deglava ielas pārvadu slēdza ceturtdien, 25.aprīlī, plkst.5.oo, iepriekšējās dienas preses konferencē informēja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, piebilstot, ka tas būs slēgts līdz brīdim, kad RD iesniegs Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) dokumentus, lai BVKB varētu pārliecināties par šī objekta drošību. Policijas vadītājs paskaidroja, ka šobrīd tilts apdraud sabiedrību, uzsverot, ka tilts būs slēgts ne tikai automašīnām un sabiedriskajam transportam, bet pat operatīvajam transportam, gājējiem un velosipēdistiem. Tagad kolektīvā neprāta svarīga nianse: kādā brīdī un nez kāpēc šis lēmums tika transformēts tā, lai varētu rīkot "bezsvara sardeļu pikniku".  Kā var vienlaikus sajukt prātā tik daudz cilvēku, kuri ieņem amatus un lielai daļai ir piešķirtas pat pielaides valsts noslēpumiem, tā arī netapa saprotams un paliks kā nezināms gan britu zinātniekiem, gan visu pētošai Re-Baltikai vēstures mīkla. Šī dzēlība ir tikai tādēļ, ka šeit ir divas, viena otru izslēdzošas, pozīcijas. Taču, vēlākie notikumi parādīja, ka tilts nejauši atrodas Grīziņkalna apkaimē, kur neliela, ar savu ego pārņemta, aktīvistu grupa sāka testēt, kā var manipulēt ar sabiedrisko domu un turpāk noteikt toni, kā apkārtējiem būs turpmāk dzīvot. Ja šādus laikus neaptur, pēc tik nekaunīgas performances var nākotnē pat doties politikā ....

RD mēra vietnieks Vadims Baraņņiks norādīja, ka līdz šim brīdim nav saprasts, kādus vēl dokumentus BVKB tagad vēlas papildus saņemt, un kāpēc BVKB tik ļoti ignorē pirms kapitālā remonta sākšanas veiktās būvekspertīzes slēdzienu (kas bija par pamatu plānotajiem un uzsāktajiem remonta darbiem) un neņem vērā sertificēta Rīgas Tehniskās universitātes profesora slēdzienu par to, ka tilts ir lietošanai drošs. Arī Rīgas būvvalde, kas ir atbildīga par tehnisko stāvokli, pauda, ka tiltu var ekspluatēt.

“Satiksmes departaments darīja visu nepieciešamo, lai pārliecinātu Valsts policiju un BVKB par to, ka tilts ir drošs, taču mūs neviens pat negribēja sadzirdēt, nevienu neizdevās pārliecināt, tāpēc tālākais jau ir policijas atbildība, kā tiks organizēta kustība un satiksme,” norādīja Baraņņiks.

Paralēlā, politiskā telpā ministrs nāk no kādas neizprotamas partijas, kas dalās, pārdalās un nemitīgi pārveidojas no jauna, vienlaikus jau nez kuro reizi ir lemt nespējīga, jo dalīšanās procesā nesanāk kvorums. Uz  vispārējā fona, kad viss ir tikai slikti, lieti noderēja jau labi apbružātais sauklis. ka pie visa vainīga joprojām ir Saskaņa un Ušakovs personīgi. Labi uzturētā panika ap tiltu deva iespēju nedaudz atgādināt par sevi un sakasīt  papildus punktus, pazaudējot jēgu par notiekošo. Diemžēl, arī VK, pēc tam, vētījot cik liederīgi tiek apsaimniekoti galvaspilsētas budžeta līdzekļi, nenosauca skaitli, cik šīs neprāta pasākums ir izmaksājis.

Rīgas centrālo daļu, no Vidzemes priekšpilsētas atdala dzelzceļš, pār kuru pārkļut var, braucot pār 5 tiltiem un vairākām pārbrauktuvēm. Dēļ remonta centra virzienā jau uz ilgstošu remontu ir slēgts Brasas tilts. Tādējādi lielākā slodze šajā laikā gulās uz Zemitānu un VEF tiltiem. 

25.aprīlī plkst 5.oo pēc ministra Ģirģena rīkojuma Deglava ielas tilts tika slēgts, kamēr nezkas vēl došot garantiju, ka ši brauktuve ir 100% droša.

Šajā dienā tilts, pa kuru līdz šim nebija ierobežota nedz smagā transporta, ne sabiedriskā transporta kustība, pēkšņi kļuva tik nedrošs, ka pa to vairs nedrīkst braukt pat speciālo dienestu auto. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests paziņoja, ka dēļ šīs situācijas ļoti stipri vērtēs, vai pie kāda ir vērts vispār braukt, tāpēc iedzīvotājiem, kuriem palīdzība ir vajadzīga, jāmēģina aizvilkties līdz ārstam pašiem. Lai tiltu atvērtu, vajagot vēl kādu citu, vārdā nenosauktu, būvekspertu atzinumu. Līdzvaidētāju koris labprāt uzturēja gaudulīgo meldiju, diemžēl, nezinot, ka pirms remontdarbiem bija konkurss, pirms kura gan pasūtitājam, gan pretendentiem par tiltas stāvokli un veicamajiem darbiem tehniski viss bija skaidrs līdz pēdējam sīkumam. 

Kā minēts, solītā pilnīgā sabrukšana transformējās līdz tam, ka pa tiltu var staigāt tikai gājēji un braukt velosipēdisti. Ar motociklu  - ne. Daudz par smagu.

Arī celtnieki, kuri strādāja uz tilta un kuri varētu izmantot laiku, kad valda vispārēja izraisīta panika un pa tiltu nebrauc transports, tika no tā padzīti. Visi plānotie darbi tika apturēti, ieslēdzot piespiedu dīkstāves kompensāciju mehānismu, kurus, kā ierasti, ierēdņu kļūdainas darbības rezultātā sedz no nododkļu maksātāju naudas.

Brīvdienā rīdziniekus sociālos tīklos aicināja uz tilta (kas ir jau pēdējā sabrukšanas stadijā) rīkot pikniku. Tuvākās apkaimes cilvēki atsaucās šai stihiskai akcijai un brīvdienā, apdraudot(?) sevi un citus, kā vislaimīgākie ļaudis, sarīkoja uz tilta publisku iespējama suicīda vasaras ballīti. Atsaucība bija samērā liela un cilvēku bija padaudz. Tie, kopā ņemti, svēra noteikti daudz vairāk nekā policijas, ātrās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsēju vai citu specdienestu auto, kuriem kustība pār tiltu bija liegta. Un nekas. Neviens iespējamos pašnāvniekus projām nedzina, ļaudis patusēja, apēda līdzpaņemtās uzceptās desas, padzēra limonādi vai alu. Ierasta lieta mūsdienās, kad neliela ļaužu grupa, apmierinot savu ego, spēj uzspiest vairākumam savas iegribas pat nemotivētas izklaides vārdā. Bet tests bija izturēts un izdevies - uzmācīgi klaigājošs mazākums, populisma pārņemtus ierēdņus uzrunā, bet visiem, kuri makšķerē  atbalstu un balsis sociālajos tīklos, īsta medus maize.

Piknika organizatori savā publiskajā aicinājumā sociālos tīklos norādīja, ka Deglava tilts ir slēgts autosatiksmei, tādēļ nu ir atbrīvojusies liela publiskā telpa, kas citkārt viņiem nav pieejama. Cilvēki gadiem cietuši (!) no neiespējas, uzcept kādu brīvdienu sardeli uz Deglava tilta braucamās daļas.

"Apgūsim to, spēlējot spēles, baudot līdzpaņemtos gardumus, savstarpēji iepazīstoties un runājot par to, kādu mēs gribam redzēt Rīgu un ko varam darīt, lai tā drīzāk tāda taptu," bija teikts paziņojumā.

Uz minēto pasākumu bija sanākuši vairāk nekā 100 cilvēki. Daudzi paķēruši līdz arī bērneļus, acīmredzot cerot viņiem sagādāt vēl vienu Talsu traģēdiju. Vēl bija tādi, kuri bija ieradušies ar līdzpaņemtiem krēsliem. Bija sarūpēta mūzika, kura tika atskaņota bezsvara skaļruņos, atsevišķi gardēži bija atnesuši līdz pledus un segas, kas tika izklāti uz tilta un uz tiem izvietoti piknikam paredzētie našķi. Te cilvēki ar savu īpašo EGO spēja apēst to, kas mājās garšo mazāk vai negaršo nemaz. 

Un te rodas jautājumu virkne: 

Vai tā tomēr nebija apzināti plānota akcija, lai tracinātu sabiedrības daļu, kura izmanto tiltu kā svarīgu satiksmes sistēmas sastāvdaļu braukšanai uz darbu, mājām, pa darīšanām? To daudzo cilvēku, kuri nesaņēma savlaicīgi palīdzību.

Cik maksā tilta un transporta maģistrāles slēgšana? Cik izmaksāja sabiedriskā transporta maršrutu maiņa, Rīgas iedzīvotāju personīgais laiks?  Vai kāds to ir aprēķinājis? 

Kāda ir tilta konstrukcijas "nestspēja" un vai tāda ir? Kāpēc rūpes ir tikai par mehānisku braucamo lietotājiem, bet kāpēc uz "sabrūkoša tilta"ar tik paaugstinātu bīstamību tika pieļauta gājēju un velosipēdistu atrašanās? 

Kāpēc tika pārtraukti remontdarbi? Kas apmaksās piespiedu dīkstāves? Cik tā ir liela? Politiska ākstība noteikti nav force majeure.

Vai Rīgas Dome ir  pārsūdzējusi šo Administratīvo aktu - iekšlietu ministra rīkojumu? Kāda atbildība ir politiķim, kurš apzināti grauj valsts policijas prestižu?

Cik maksā vismaz 4 policijas ekipāžu vairāku diennakšu dežūras?

Cik cilvēku ir cietuši no nesaņemtas palīdzības?

Kādi ir zaudējumi vai papildus izdevumi uzņēmējiem?

Pēc pāris gadiem var arī jautāt, kur tagad atrodams iekšlietu ministrs - Sandis Ģirģens un ko viņš vēl paspēja paveikt kā ministrs, atrodoties tik svarīgā postenī?

"Svētku organizētāji"

Šo pasākumu iniciēja un organizēja neliela aktīvistu grupa, un proti: Riga Tactical Urbanists (Facebook, kurā ir 0 sekotāju), kas cieši sadarbojās ar Pilsēta cilvēkiem (PilsetaCilvekiem.lv / Facebook) - nelielu pilsētvides aktīvistu platformu.

Daži minējumi saistībā ar akcijām (piemēram, eglīšu stādīšana bedrēs, Barona ielas akcijas): nav tiešu “Riga Tactical Urbanists” dalībnieku vārdi, bet kontekstā ar Grīziņkalna/Avotu apkaimes biedrībām. Avotu ielas kompānijas valde:

• Miks Celmiņš — valdes priekšsēdētājs, galvenā publiskā seja biedrības aktivitātēs. Viņš ir aktīvs arī politikā un ir saistīts ar progresīvo partiju “Kustība Par!”, kandidējot vēlēšanās: Saeimas, Eiropas Parlamenta un 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās (Jaunā Vienotība sarakstā)..
• Zane Pūpola (1988)
  konsekventi pārstāv radikāli progresīvu, atvērtu migrācijas un pro-palestīniešu pozīciju. Tas ietilpst viņas plašākajā aktivitātē (NVO, “Protests”, Progresīvie, Labklājības ministrija) - minoritāšu un bēgļu iekļaušana, viņu cilvēktiesības un kritizējot “sistēmisko apspiestību” jautājumos par Izraēlu, valsts robežu aizsardzību, tradicionālo vērtību noliegšanā,
  radikāli progresīvi noskaņota pilsoniskā aktīviste, bijusī Saeimas deputāte un valsts amatpersona.
  Aktīva NVO un jauniešu organizāciju pārstāve, viena no “Protests” dibinātājām un vadītājām, strādājusi “Jaunatne pret AIDS”.
  Strādā Labklājības ministrijā. Progresīvi noskaņota feministe, kura ir par atvērtu sabiedrībua un iekļaujošu vidi, par migrāciju:-
  Viņa ir parakstījusi vairākas atklātas vēstules biedrības un tās projektu vadītājas Ievas Raubiško atbalstam (2023. un 2024. gadā).
  Viņa publiski atbalsta biedrības "Glābsim bēgļus" darbību un nosoda kriminālprocesu pret Raubiško..
  viņas viņai ir rūpes par klimata jautājumiem, feminismu un LGBTQ+.   2020.gadā kandidēja Rīgas domes vēlēšanās (netika ievēlēta).
  No 2022. gada — Rīgas domes deputāte (aizvietoja Saeimā ievēlēto biedru), darbojās Satiksmes un transporta lietu komitejā un Mājokļu un vides komitejā.
  Viņa ir viena no skaļākajām pro-palestīniešu balsīm Latvijas publiskajā telpā.
  2024. gada septembrī saplēsās ar progresīvo vadību un izstājās no “Progresīvajiem” pēc publiska strīda,  tvitterī salīdzinot Izraēlas rīcību pret Hizbollah ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, un nosaucot abas valstis par “teroristu valstīm”. Partijas vadība nekavējoties (t.sk. Andris Šuvajevs) kategoriski norobežojās no šāda salīdzinājuma.
  Šobrīd iekārtota darbā Labklājības ministrijā par Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperti. Piedalās dzimumu līdztiesības, darba un ģimenes dzīves līdzsvara, progresīvas sociālās iekļaušanas un pilsoniskās sabiedrības stratēģiju izstrādē.
  Regulāri pārstāv ministriju komitejās un domnīcās.
• Ņikita Cunskis
• IT speciālists, inženieris, fintech un mārketinga risinājumu izstrādātājs (darbojies Vuelo u.c.).
  Aktīvs pilsētvides jautājumos, saistīts ar “Pilsēta cilvēkiem”.
  Interesējas par Rīgas vēsturi. 
  Publiskajā telpā mazāk redzams nekā Celmiņš.
• Jānis Bekers Latvijas Elektroauto biedrības līdzdibinātājs.
  Aotu apkaimes aktīvists, fokusējas uz satiksmi, kurā ir velo un elektroauto.
  Bijis saistīts arī ar Latvijas Reģionu Apvienība
• Viestarts Vidiņš
  Bijis saistīts ar filmu un festivālu producēšanu (piemēram, dokumentālās filmas).
  Kopā ar ģimeni ir īpašnieks Hāmaņa muižai (Āgenskalnā).
  Biedrībā - atbalsta Avotu ielas apkaimes izmaiņas,
  vairāk “klusais” dalībnieks, maz publiskas aktivitātes salīdzinājumā ar Celmiņu un Pūpolu.

Miks Celmiņš - publiskajos avotos (2023.–2026. gados) joprojām parādās kā biedrības pārstāvis un galvenais runātājs par dažādām tēmām. Politiskās saiknes ar: 

• Kustība “Par!” - ir valdes loceklis un izpilddirektors (kopš ~2021. gada). Partijas kodola cilvēks.
• Jaunā Vienotība (JV) — 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja JV sarakstā (kopā ar “Par!” apvienību).
  JV uzvarēja un veido koalīciju ar Progresīvajiem (mērs — Viesturs Kleinbergs no Progresīvajiem).
• Progresīvie — tiešas biedra saiknes nav, bet cieša sadarbība koalīcijā un ideoloģiski ļoti tuvas liberāli progresīvas pozīcijas par iekļaušanu, "zaļā politika", wokisms, Stambulas konvencija un kreisi sociālā politika.
• Aktīvs NVO sektorā - 
  • Nodibinājums “Make Room Europe” iekļaujošai sabiedrībai — dibinātājs un projektu vadītājs (fokusējas uz migrantu, ārvalstnieku un mazāk aizsargāto grupu integrāciju).
  • Starptautiski projekti Erasmus+, lauku attīstība, sociālā uzņēmējdarbība, izglītība un nevienlīdzības mazināšana.
  • Bijis Saeimas deputāta palīgs, piedalījies diskusijās par pilsonisko sabiedrību un iekļaušanu.
• Ļoti aktīvs sociālajos tīklos: Instagram ( @mikscelmins ), X (@miks_eu ), Facebook. Regulāri publicējas par politiku, iekļaujošu migrāciju, apkaimes dzīvi un partijas aktivitātēm, ar dažiiem ierakstiem izraisot diskusijas par naida kurināšanu vai migrācijas politiku.

Kopumā Miks Celmiņš ir tipisks progresīvo urbānisma pārstāvis, kurš ir publiski aktīvs, zin un meklē ceļus kā piekļut politikai un budžeta līdzekļiem, lai īstenotu savas intereses - iekļaujoša pilsēta, zaļās iniciatīvas, progresīvi sociālie jautājumi un apkaimes “sakārtošana” atbilstoši savai un domu biedru izpratnei par lietu kārtību.