Guntis Grūtups
- Dzimšanas datums:
- 20.09.1934
- Miršanas datums:
- 29.06.2020
- Apglabāšanas datums:
- 02.07.2020
- Tēva vārds:
- Žaņa dēls
- Papildu vārdi:
- Čīfs
- Kategorijas:
- Jurists, Prokurors, Pulkvedis, izmeklētājs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Meža kapi
Guntis Grūtups - Latvijas PSR un arī atjaunotās Latvijas Republikas prokuratūras vadošs darbinieks. Izmeklēšanas speciālists.
Dzimis un audzis Rīgā, Pārdaugavā, kā pats vienmēr teicis - Pārdaugavas puika.
Mācījies Raiņa vakarskolā. Studējis LVU Juridiskajā fakultātē, kuru absolvējis 1964. gadā.
No 1963. gada 9. jūlija līdz 1966. gada 1. janvārim strādāja Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas izmeklēšanas nodaļā par izmeklētāju. Norīkots darbā 1963. g. 9. jūlijā ar pavēli Nr. 265.
No 1966. gada 1. janvāra līdz 1969. gada 1. jūlijam strādāja Latvijas PSR IeM izmeklēšanas nodaļā par vecāko izmeklētāju. Norīkots darbā 1966. g. 19. janvārī ar pavēli Nr. 21.
No 1969. gada 1. jūlija līdz 1972. gada 1. martam strādāja Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes Izmeklēšanas daļā par vecāko izmeklētāju. Norīkots darbā 1969. g. 7. jūlijā ar pavēli Nr. 70.
No 1972. gada 1. marta līdz 1972. gada 7. jūlijam strādāja Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldē par Izmeklēšanas daļas izmeklētāju. Norīkots darbā 1972. gada 7. martā ar pavēli Nr. 11.
Strādājis Rīgas pilsētas Milicijas pārvaldē, Rīgas pilsētas prokuratūrā, vēlāk - Latvijas PSR Prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā, kuru vadīja Rita Aksenoka. Guntis Grūtups bija viņas vietnieks saistībā ar dienesta un mantiskiem noziegumiem. Pēc Neatkarības atjaunošanas Grūtups pārgāja darbā uz LR ģenerālprokuratūru, strādājis par prokuroru, kas nodarbojās ar čekistu un reabilitācijas lietām.
Pavēle Nr.144-K (06.07.1999.): "Sakarā ar prokuratūras iestādes nosaukuma maiņu Specializētās apgabala prokuratūras prokuroru uzskatīt par Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokuroru."
Aktīvā darba gaitas beidzis 2000. gada 31. martā.
Vadījis daudzu bīstamu un skaļu lietu izmeklēšanas, piemēram, seksuālā maniaka Staņislava Rogaļova lietu (kopā ar Jāni Skrastiņu).
Apbedīts Rīgas Meža kapos.
AVOTS:
Gaitniece, L. "Atklāt var jebkuru noziegumu".// Vakara Ziņas, Nr. 41 (14.10.2022.), 24.-26. lpp.
Gaitniece, L. ""Rīgas ekspreša" lieta".// Vakara Ziņas, Nr. 8 (24.02.2023.), 22. lpp.
Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|
Francijas vēstniecība Latvijas Republikā | lv |
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Žanis Grūtups | Tēvs | ||
2 | Elza Grūtups | Māte | ||
3 | Zeltīte Garonska | Māsa | ||
4 | Dzintra Grūtupa | Sieva | ||
5 | Jānis Taube | Sievas/vīra tēvs | ||
6 | Anna Kristīne Taube (dzimusi Viļumsons) | Sievas/vīra māte | ||
7 | Ēriks Ģibietis | Draugs | ||
8 | Tamāra Pahomova | Darba biedrs | ||
9 | Viktors Majauškis | Darba biedrs | ||
10 | Ilze Rode | Darba biedrs | ||
11 | Valentīns Sebastjans Daukšis | Darba biedrs | ||
12 | Jānis Dzenītis | Darba biedrs | ||
13 | Valda Eilande | Darba biedrs | ||
14 | Jānis Skrastiņš | Darba biedrs | ||
15 | Viktors Koposovs | Darba biedrs | ||
16 | Aloizs Visvaldis Blonskis | Darba biedrs | ||
17 | Aloizs Vaznis | Darba biedrs | ||
18 | Imants Kozlovskis | Darba biedrs | ||
19 | Viktors Skudra | Darba biedrs | ||
20 | Valdis Grambergs | Darba biedrs | ||
21 | Miervaldis Gailītis | Darba biedrs | ||
22 | Aļģis Raups | Darba biedrs | ||
23 | Pāvels Cvetkovs | Darba biedrs | ||
24 | Raimonds Daudišs | Darba biedrs | ||
25 | Anatolijs Putnis | Darba biedrs | ||
26 | Jānis Lovniks | Darba biedrs | ||
27 | Haims Sandlers | Darba biedrs | ||
28 | Ģertrūde Šabeļska | Darba biedrs | ||
29 | Elvīra Mirdza Cāne | Darba biedrs | ||
30 | Valda Žentiņa | Pretinieks |
20.09.1986 | Pārbaudes laikā sagāžas Ķeguma hidroelektrostacijas tilts
12.09.1987 | Burkānsalas slepkavības
Juris Blaumanis: Noslēpumu sala (papildināts un precizēts notikumu apraksts)
03.06.1988 | Taksistu slepkavības Rīgā
13.12.1989 | Rīgā, Biķernieku ielā 58 - četrkārtīga slepkavība
26.09.1990 | LR Prokuratūras dibināšana
20.01.1991 | Uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai
1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem. Šajā dienā, kad nolemts pamazām Barikādes Rīgā noņemt, notiek uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai. Šī ir diena, kurā krita Podnieka komanda, kā arī citi Neatkarības aizstāvji. Mūžīga piemiņa viņiem.