Valentīns Sebastjans Daukšis
- Dzimšanas datums:
- 07.03.1937
- Miršanas datums:
- 23.09.2009
- Papildu vārdi:
- Валентин Себастьян Болеславович Даукшис
- Kategorijas:
- Ierēdnis (-e), Jurists, Uzņēmējs, Čekists
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Valentīns Daukšis - kādreiz mācījās Rīgas Horeogrāfijas skolā, beidzis LVU Juridisko fakultāti, jurists.
Strādājis par izmeklētāju, sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju. Bija augstas klases profesionālis. Ar patiesu un ļoti augstu autoritāti vēlākos gados, kad bija LPSR Prokurora 1. vietnieks izmeklēšanas jautājumos, savu kolēģu vidū.
Publisku ievērību jau 70.gados ieguva izmeklējot un atklājot plašu rezonansi ieguvušo taksista Ināra Karpova slepkavības lietu. Šajā lietā strādāja kopā vēl vienu izcilu izmeklētāju, vēlāk - LPSR Prokuratūras Izmeklēšanas pārvaldes priekšnieku Aļģi Raupu.
Bijis iesaistīts ar tā laika politisko lietu virzībā- sankcionējis Jurģa Skulmes un citu lietas figurantu kratīšanas
Valentīna Daukša spilgti profesionālā personība atļāva ar ironiju attiekties pret daudziem "pompoziem" procesiem, tai skaitā piemēram, arī pret Gorbačova izsludināto anti-alkohola kampaņu. Daukšis, uzrunājot savus padotos sakarā ar šo politisko akciju, ierosināja, ka šādu gadījumu nevar atstāt "neapmazgātu".
V. Daukšis vienmēr ir ar vāji slēptu ironiju izturējies pret "gaisa tricinātājiem", gadījuma cilvēkiem izmeklēšanas darbā. Nav zināms, vai kāds var atcerēties gadījumus, ka viņš būtu bijis nekorekts vai rupji izurējies pret padotajiem, pret personām, ar kurām nācās komunicēt. Viņa personība ļāva justies ļoti komfortabli Izmeklēšanas pārvaldei un Sevišķi svarīgu lietu nodaļai, kuru vadīja vēl viena izcila personība - Rita Aksenoka, nepieļaujot padomju vai kompartijas institūciju spiediena izdarīšanu uz izmeklēšanas iestādēm vai kādas lietas izmeklēšanas gaitu.
Tieši šis apstāklis radīja priekšnosacījumus ārkārtīgi spēcīgas, juridiski nevainojami strādājošas un uz likuma pārkāpumiem asi reaģējošas izmeklēšanas institūcijas darbu, kura spēja atmaskot ne tikai likuma pārkāpējus, kuri varēja un spēja meklēt sev atbalstu padomju valsts pārvaldes un kompartijas institūcijās, bet arī atmaskot un saukt pie atbildības likuma pārkāpejus no justīcijas darbinieku vidus - prokuratūrā, tiesā, milicijā, kā arī padomju un partijas nomenklatūras rindās.
Latvija bija arī viena no pirmajām vietām PSRS, kur sāka apzināt organizētās noziedzības tīklus un tās ietekmi uz valsts pārvaldi un ekonomiku.
Interesanti, ka plānojot lielākus operatīvos pasākumus, tā laika LPSR Iekšlietu ministrijas kiminālmeklēšanas pārvaldes darbinieki visbiežāk vērsās pēc padoma un apsprieda profesionālos jautājumus ar Valentīnu Daukši, vienmēr atgādinot prokuratūras kolēģiem: - kā Jums ir paveicies ar šefu - mums noteikti nav kam palūgt padomu, mēs vienkārši viņiem netiekam klāt, bet arī, ja tiktu - nekādas jēgas !
Daukšis bija ne tikai ļoti zinošs izmeklēšanas darba profesionālis, bet arī cilvēks ar plašām zināšanām, kurš lieliski orientējas literatūrā un pasaules mūzikas klasikā. Šī inteliģence viņu padarīja par ārkārtīgi spilgtu personību Latvijas juristu vidē 20.gs. 70-80.gados.
Sākoties Atmodai, notika daudzu PSRS pakļautības iestāžu dalīšanās. Šajā laikā vienmēr visai apolitiskais Valentīns Daukšis palika LPSR Prokuratūrā, kuras darbības galvenais mērķis bija saglabāt PSRS likumu spēku Latvijas Republikā un tieši nostāties pret Latvijas valsts neatkarību.
Valentīns Daukšis bija precējies.
Sieva - Gunta, viņu laulībā dzimuši 2 bērni : Andrejs un Rūta. Andrejs ir precējies, bērnu nav. Rūta ir šķīrusies, ir divi bērni: Līva un Krišjānis Kodoliņi.
Valentīns Daukšis dzīvoja Sporta manēžas rajonā, pieticīgā daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī. Nekad neizsmantoja dienesta stāvokli savtīgos nolūkos, bieži vien uz darbu devās ar tramvaju. Rūpējās par savu tēvu Boļeslavu.
***
Pats Valentīns Daukšis — vīrietis vēl spēka gados. Tā ap gadiem četrdesmit. Zinīgs un kompetents. Kā cilvēks saprātīgs. Arī kolēģiem pieejams. No lepnības ne vēsts — ar katru izrunāsies un katru uzklausīs. Pēc skata interesants vīrietis. Seju rotā īpatna vaigu bārda. Kā cara ierēdnim. Tādus tik filmās var redzēt. Tad vēl masīvas, četrstūrainas brilles. Aiz tām vērīgs, pētīgs skatiens. Taču acu izteiksmi grūti novērtēt — briļļu stikli traucē. Ko īsti domā šis cilvēks, tā uzreiz nepateiksi... Savulaik bijis aktīvs komjaunietis, braucis uz neskartajām zemēm, piedalījies Vispasaules studentu festivālā Maskavā.
Tāds gods ne katram tiek izrādīts. Taču Daukšis izpelnījies. Prokurors nācis no inteliģentas ģimenes. Beidzis E. Dārziņa mūzikas skolu. Mācījies arī Horeogrāfijas vidusskolā. Cilvēks ar iztēli. Kā jau visi mūziķi un mākslinieki. Bez iztēles izmeklētāja darbā neiztikt. Bet ir arī mīnusi. Tādiem vīriem trūkstošos faktus aizpildīs izdoma. Ja atnāksi pie viņa un tēlaini visu izstāstīsi — panākumi garantēti. Prokurors uzliks spiedogu un sankcionēs jebko — kratīšanu, arestu vai kādu citu pasākumu. Galvenais — rosināt iztēli. Par pārējo nav jāsatraucas. Pierādījumus aizstās iedomu tēli. Arī pārliecība dzelžaina. Kaut gan Daukšis brīvi runā latviski, uzskata sevi par krievu. Tāds cilvēks bauda pilnu jaunās varas uzticību.
Daukša labā roka — izmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietniece Rita Aksenoka. (*Rita Aksenenoka-Aksenoka. Dzimusi 1936. gadā. Prokuratūras sistēmā strādājusi no 1962. gada. 1976. gadā iecelta par LPSR prokuratūras Izmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieci. Organizējusi prokuroru brigādi, kura kopā ar VDK darbiniekiem veica J. Skulmes un citu lietas figurantu kratīšanas. Atšķirībā no kolēģa V. Daukša 1990. gadā pārgājusi uz neatkarīgās Latvijas prokuratūru (sk. LRPA, R. Akscnokas personas lieta, 4.-7., 43., 46., 137. lpp.) īsts padomju veiksmes stāsts. Tēvu nošāvuši vācieši, māte pārliecināta komuniste. Ar izcilību beigusi universitāti. Čakla kā bitīte. Darbs līdzinās apsēstībai. Sēdēs no rīta līdz naktij. Izlasīs katru protokolu, katru vārdu un zilbi. Faktiski pildīs izmeklētāju darbu. Dos norādījumus un izrīkos. Ļoti apzinīga un mērķtiecīga. Arī mēle savā vietā. Aizrunās katru. Visu zinās un sapratīs.
Nedod Dievs — nokļūt viņas nagos. Laimīgs nejutīsies. Tāds savdabīgs tandēms — Daukšis un Aksenoka. Viens ar iztēli, otrs ar darbīgumu. Saskaņa pilnīga. Uzticība garantēta. Abi kopā tie kalnus gāzīs. Visu, ko zināja Daukšis, zināja arī Aksenoka. Pie viņas nāca gan komitejas izmeklētāji, gan operatīvie. Stāstīja lietas, kas parastam mirstīgajam nav lemtas. Brīžiem Rita zināja vairāk par savu priekšnieku. Tas viņas pašlepnumu tikai cēla. Arī godkāres netrūka. Citu novērtējums prokurorei svarīgs. Tāds smalks un sprigans sievišķis. Mati blondi, sejas vaibsti pareizi.
Tikai acis aukstas...
A. Grūtups "Observators"
***
Vēlāk, atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Sebastjans Valentīns Daukšis bija saistīts ar šādām organizācijām:
- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ""ALLE""
- Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība ""Ozolgrēdas""
- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ""BONPLAN""
Viņš nomira 72 gadu vecumā, 2009. gadā.
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Sebastjans Valentīns Daukšis varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).
Viņa pēdējā dzīves vieta bija Rīga
Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv, nekropole.lv, A. Grūtups "Observators"
Avoti: lursoft.lv
Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|
Francijas vēstniecība Latvijas Republikā | lv |