Rita Aksenoka

Trešdien, 10. decembrī, 89 gadu vecumā mūžībā devusies kādreizējā LPSR Prokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja Rita Aksenoka, kā arī vēlākos gados - sevišķi svarīgu lietu daļas priekšniece, Latvijas Televīzijai apstiprināja Aksenokas ģimene. Aksenoka risinājusi dažas no Latvijas skaļākajām un sarežģītākajām krimināllietām, tostarp slepkavības, laupīšanas, kukuļošanas un organizētās noziedzības gadījumus.

***

1936.22.04. dzimusi Dzērves pag. Gobziņos.

Mācījusies Dzērves septiņgadīgajā skolā,

1955. gadā absolvējusi Aizputes vidusskolu. 

1960. gadā Beigusi LVU Ekonomikas un juridisko fakultāti. 

1962. – 90.g. LPSR prokuratūras Izmeklēšanas pārvaldes darbiniece.

1967. sākusi strādāt Republikas prokuratūrā par zonālo prokurori.

1975. gadā Aksenoka sākusi vadīt Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļu, kura pamazām attīstoties tika pamatoti uzskatīta par labāko visā Padomju Savienībā. Izmeklēšanas pārvaldes vadība - Valentīns Daukšis, Aļģis Raups, arī Rita Aksenoka nebaidījās nozīmēt amatos zinošus, strādāt gribošus, enerģiskus, gados jaunus izmeklētājus.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, kad, diemžēl notika Prokuratūras sadalīšanās, prokuratūras vadību uzņēmās viņas bijušais darbinieks, vecākais sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs Jānis Skrastiņš, kurš jau bija LPSR Prokurora vietnieka amatā.

1990. – 92.g.  LR prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldes priekšniece;

1990. – 92.g. ģenerālprokurora palīdze preses jautājumos 

No 1991.gada Rita Aksenoka piedalījās Latvijas Kriminālprocesa kodeksa grozījumu un jaunā Kriminālprocesa kodeksa projekta izstrādes grupā, kuru vadīja pieredzējusī speciāliste - Vija Jākobsone. Tiesa, politisku apsvērumu dēļ šis ievērojamais darbs tika nolikts malā, pieņemot daudz vājāku un neprofesionālāk sagatavotu versiju.

Kopš 1995 līdz 2007. gadam, Vairas Vīķes-Freibergas laikā, LR Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja. 

Piedalījusies Apžēlošanas likuma izstrādē (1998) un darba grupā par tiesībsarga (ombuda) institūta ieviešanu Latvijā (2000).

Publicējusi rakstus par juridiskiem jautājumiem.

2007.07.07. pensionējusies.

Aksenoka bijusi pirmā, kuras vadībā sākās OMON vienības izdarīto noziegumu izmeklēšana, kā arī bērnu slepkavības, kuras viņa uzskata par emocionāli vissmagākajām lietām savā karjerā.
Viņa ir arī aktīvi atbalstījusi nāvessoda atcelšanu Latvijā.

Aksenoka karjeras laikā izmeklējusi un atklājusi vairākas skaļas krimināllietas, tostarp nākusi uz pēdām bruņotai bandai, kas bija pastrādājusi vairāk nekā 300 noziegumu. Iedvesmojoties no šīs lietas un Aksenokas personības, Nacionālajā teātrī tapusi izrāde "Ko var cilvēks".

Vadot sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas daļu, viņa, kā izmeklēšanas vadītāja, bija lietas kursā par katrā lietā notiekošo. Kad izmēģinājumu laikā sabruka Ķeguma HES, nekavējoties tika izveidota Valdības izmeklēšanas grupa, kuras ietvaros darbojās izmeklēšanas grupa, kuras vadību personīgi uzņēmās Rita Aksenoka.

Aksenoka ir piedalījusies Pētera Galeviusa ģimenes slepkavības atklāšanā un izmeklēšanā.

Vairākas no Aksenokas izmeklētajām vai vadītajām lietām aprakstītas žurnālistes un rakstnieces Lāsmas Gaitnieces grāmatās "Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē", kuru tapšanā iesaistījusies arī pati Aksenoka, daloties savās atmiņās. 

Vīrs - Gunārs Aksenoks.
Ģimenē izaudzināti divi dēli - Aivars un Kaspars.