Andris Grūtups
- Dzimšanas datums:
- 05.05.1949
- Miršanas datums:
- 15.06.2014
- Kategorijas:
- Advokāts (-e), Deputāts, Jurists, LJB biedrs, LJB dibinātājs, Rakstnieks, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapa vieta:
- Andra Grūtupa dzimtas kapa vieta
- Kapsēta:
- Rīgas Meža kapi
"Grāmatu par Andri Grūtupu izvēlējos rakstīt, jo tas bija protests pret sabiedrības attieksmi pret izciliem cilvēkiem, laikā, kad sabiedrībā augsti tiek vērtētas viduvējības. Es viņu uzskatu par izcilu cilvēku, par izcilību, kas stāv pāri viduvējībām. Tā ir mūsu sabiedrības traģēdija, ka nespējam šādas personības pienācīgi novērtēt. Rezultātā, pēc manām domām, viņš palika viens,"
Andris Vilks
***
Bijis zvērināts advokāts, advokātu biroja vadītājs. Specializējies civiltiesībās. Vairāku grāmatu un daudzu civiltiesībām veltītu publikāciju autors. Kā LPSR Augstākās Padomes deputāts balsojis par Latvijas neatkarību 1990.g. 4. maijā.
Biogrāfija:
Dzimis 1949. g. 5. maijā Dobelē. Tēvs - mūziķis un pedagogs, māte - mājsaimniece.
Ģimenē vēl divi brāļi un māsa Lidija.
1966.g. pabeidzis Dobeles 1. vidusskolu, pēc tam dienējis padomju armijā.
1977.g. ar izcilību absolvējis LVU Juridisko fakultāti, kā arī beidzis šīs universitātes aspirantūru. Studiju laikā strādājis arī par krāvēju un kurinātāju.
1977.g. sācis profesionālā darba gaitas LPSR Prokuratūrā kā daļas prokurors.
1980. gadā uzņemts par biedru Advokātu kolēģijā. Bijis PSKP biedrs.'
1987. gadā kopā ar domubiedru grupu uzsācis darbu pie Latvijas neatkarības cīņās kritušo un latviešu strēlnieku pieminekļu un piemiņas vietu atjaunošanas un reabilitācijas.
1988. gada pavasarī iestājies Vides aizsardzības klubā.
1988. g. Kā LTF pārstāvis ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu
1988. gada rudenī LTF 1. kongresā ievēlēts par LTF Domes locekli,
no 1989. g. līdz 1990. gada pavasarim - LTF Domes un Domes valdes loceklis.
Piedalījies Latvijas Juristu biedrības, kā arī Brāļu kapu komitejas dibināšanā.
Viens no LR Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju.[
1990-1993. Darbojies Ekonomikas komisijā un LTF frakcijā. Bijis AP darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu denacionalizāciju un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Piedalījies zemes reformas un citu ar īpašuma konversiju saistīto likumprojektu izstrādē.
1991. gadā nodibināja A.Grūtupa advokātu biroju.
Līdztekus advokāta darbam pildījis Latvijas Valsts prezidenta (G. Ulmaņa) un Ministru prezidenta (A. Šķēles) padomnieka pienākumus.
Andris Grūtups bijis iesaistīts vairākos skandālos, tostarp minēts kā grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" personāža Arņa Gūtupa prototips
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Kopš 2005. gada- Rakstnieku savienības biedrs.
Precējies. Sieva Nadežda Loktionova - skolotāja, ir dēls Viktors un meita Liene.
Publikācijas, esejas:
- "Kā atgūt nolaupīto : tiesisks skaidrojums par īpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" (Memento, 1991)
- "Tiesu prakse un komentāri" (Mans Īpašums, 1994)
- "Īpašuma reforma Latvijā" (Mans Īpašums, 1995; kopā ar E. Krastiņu)
- "Civillikuma komentāri:Īpašums" (Mans īpašums, 1996; sastādītājs)
- "Tiesu prakse un komentāri. 2. grāmata" 1997
- "Tiesāšanās kā māksla" 1. daļa, (Jaunā Daugava, 2001)
- "Tiesāšanās kā māksla" 2. daļa, (Jaunā Daugava, 2002)
- "Civillikuma komentāri" 3. daļa (Tiesu namu aģentūra, 2002)
- "Beilisāde : par Mendeļa Beiļa apsūdzību rituālslepkavībā" (Atēna, 2005)
- "Ešafots : par vācu ģenerāļu tiesāšanu Rīgā" (Atēna, 2007)
- "Observators : par mākslinieka Jurģa Skulmes tiesāšanu" (Atēna, 2009)
- "Maniaks : par Staņislava Rogaļova apsūdzību seksuālos noziegumos un slepkavībās" (Atēna, 2010)
- “Katarse”. Autobiogrāfiskas piezīmes (Atēna, 2012)
Iespējams, izdarījis pašnāvību nošaujoties LNT raidījumam "900 sekundes" apstiprināja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Visas pazīmes liecinot, ka Grūtups izdarījis pašnāvību nošaujoties.
Policija saņēmusi izsaukumu uz ietekmīgā advokāta mājām Vaļnu ielā svētdien īsi pirms pusnakts. Notikuma vietā atrasta arī Grūtupa pirmsnāves vēstule, informēja Valsts policijā.
Likumsargi patlaban izmeklē notikušo un sākotnējie fakti liecina, ka nevar izslēgt pašnāvību, telekanālam apliecināja arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
- 4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr.habil.Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000,
- grutups.lv,
- News.lv
- latvijaslaudis.lv
***********************************************************************************
Savas dzīves pēdējos gados Grūtups pievērsās labdarībai un par viņa ziedojumiem bija pateicīgas reliģiskās organizācijas. Tā 2012.gadā Grūtups ziedoja 42 000 latu (apmēram 59 760 eiro) Dobeles evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas fasādes atjaunošanai. Grūtups uzskatīja, ka 15.gadsimtā celtā baznīca ir Dobeles skaistākā celtne.
Tāpat izmantojot Grūtupa ziedojumu, Rīgas Vecā Sv.Ģertrūdes baznīca un tās evaņģēliski luteriskā draudze 2012.gadā savā īpašumā ieguva unikālu akmens apstrādes vecmeistara Vadima Grudiņina darinātu baznīcas svečturi. Baznīcai dāvātais svečturis ir vairāk nekā 10 000 latu (apmēram 14 228 eiro) vērts. Svečturis ir 1200 kilogramus smags un 1,45 metrus augsts. Tas veidots no diviem dažādiem granīta akmens materiāliem un Pakistānas oniksa.
Akmens apstrādes vecmeistars un svečtura autors Vadims Grudiņins stāstīja, ka, pateicoties Grūtupa ziedojumam, viņam bija iespēja realizēt sen lolotu sapni - no dažādiem materiāliem izveidot unikālu - ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un pasaulē šādu vienīgo - svečturi. Tagad katram, kas apmeklēs Veco Sv.Ģertrūdes baznīcu, tas būs atpazīstams, ka tapis Latvijā, jo uz svečtura malas redzami latviešu tautas ornamenti, kurus autors izmantojis rotājumam.
2011.gadā Grūtups ziedoja aptuveni 30 000 latu (apmēram 42 686 eiro) Vecās Sv.Ģertrūdes baznīcas fasādes un ērģeļu atjaunošanai.
Grūtups 2009.gadā Dobeles pilsdrupu sakārtošanai un kopšanai ziedoja 25 000 latu (apmēram 35500 eiro). Grūtups, kurš savulaik ierindots Latvijas miljonāru sarakstā, aktīvi ziedojis ne tikai Latvijas Nacionālajai operai, bet arī Konstantīna Čakstes pieminekļa celtniecībai. Tāpat ziedots dažādām labdarības organizācijām, kā arī bijuši privāti ziedojumi.
Avoti: wikipedia.org, news.lv, latvijaslaudis.lv, delfi.lv, barikadopedija.lv
Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|
Francijas vēstniecība Latvijas Republikā | lv |
12.03.1911 | Kijevas skolnieka Andreja Juščinska slepkavība Kijevā (Beilisiāde)
1911. gada martā Kijevas nomalē – Lukjanovkā – atrada divpadsmit gadu vecā Sofijas Garīgās skolas audzēkņa Andreja Juščinska līķi. Uz upura ķermeņa bija vairāk nekā četrdesmit septiņas durtas brūces. Zēns bija zaudējis gandrīz divas trešdaļas asiņu. Sākotnēji Juščinska nāvē tika vainoti radinieki. Taču upura bērēs parādījās skrejlapas, kas pusaudža rituālā slepkavībā apsūdzēja ebrejus. Viens no tiem- Menahems Beilis tika notiesāts, taču vēlāk- attaisnots.
16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte
13.04.1969 | Pašsadedzināšanās mēģinājums pie Brīvības pieminekļa
17.01.1987 | Filmas "Vai viegli būt jaunam?" pirmizrāde Maskavā
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
17.12.1988 | Dibināta Latvijas Juristu biedrība
Dibināšanas kongress notika Latvijas PSR ZA Lielajā zālē. Par prezidentu tika ievēlēts Valdis Birkavs. Par viceprezidentiem - Aivars Borovkovs, Tālavs Jundzis, Uldis Pētersons, Boriss Djomins, Raimonds Bluķis, Ainārs Ritenbergs, Juris Bojārs.
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana
13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
28.01.2011 | Andris Grūtups par Restitūciju
06.01.2022 | Restitūcijas afēras turpinājums
Ebreju "kompensāciju" pieprasītāji ieslēdz skaitītāju. Jau atgādinājām, ka savulaik Jaunais laiks un Einārs Repše "bīdīja" šo finanšu afēru par 32 miljonu ASV $ paņemšanas no valsts budžeta, bet tas neizdevās, jo Latvijas Juristu biedrība deva Saeimai izvērstu un precīzu juridisku skaidrojumu, izskaidrojot, ka demokrātiskā valstī, nenoliedzami, ikviens var gribēt visu kas vien ienāk prātā, bet tai pašā laikā, tas nedrīkst aizskārt citu indivīdu vai sabiedrības kopumā tiesības, kā arī nav pretrunā ar likumu. Šī skaidrojuma viens no iniciatoriem bija advokāts Andris Grūtups. Laiki mainās. Arvien biežāk sastopamies ar situācijām, kurās juridiski argumenti tiek apklusināti ar politiskām (lasi atsevišķu personu) vajadzībām. Ejot līdzi laikam, summa ir palielinājusies par 20 %, kas biznesa praksē ir ierasta komisijas nauda par sniegtu ļoti vērtīgu pakalpojumu. Par to vairāk Elitas Veidemanes rakstā.
10.02.2022 | Elita Veidemane: 62 Saeimas deputāti palīdz holokausta biznesmeņiem
Saeimas koruptīvs balsojums restitūcijas jautājumā