Jānis Lovniks
- Dzimšanas datums:
- 14.03.1954
- Miršanas datums:
- 06.01.2009
- Papildu vārdi:
- Янис Ловникс
- Kategorijas:
- Ierēdnis (-e), Jurists, Prokurors, Sūtnis, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Meža kapi
Jānis Lovniks ārlietu dienestā iesaistījās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanās pirmajām dienām, misijas apziņa – kalpot savai valstij - bija Jāņa galvenā vaduguns viņa 17 gadus ilgajā diplomāta karjerā.
Vēstnieks Jānis Lovniks dzimis 1954.gada 14.martā Rīgā, 1977.gadā pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.
No 1980. līdz 1991.gadam bija sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs Latvijas Republikas Prokuratūrā, pēc tā laika kolēģu vārdiem - jauns, enerģisks, ambiciozs, principiāls izmeklētājs, kurš redzēja arī šī darba romantisko pusi.
1991.gada janvārī uzsāka darbu Ārlietu ministrijā un līdz augustam pildīja Latvijas Republikas pārstāvniecības KPFSR pilnvarotā lietveža pienākumus kā pirmais Krievijas Federācijā akreditētais ārvalstu diplomāts.
Atgriežoties Latvijā, viņš 1991.gada augustā kļuva par pirmo Konsulārā departamenta direktoru.
Laikā no 1993. līdz 1997.gadam pildīja pirmā Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus Baltkrievijā, no 2000. līdz 2004.gadam - ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus Izraēlas Valstī.
2004.gadā Jāni Lovniku iecēla par ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Ķīnas Tautas Republikā. Šī nozīmējuma laikā sevišķi smags un atbildīgs bija Olimpiskais, 2008. gads, kad viņa vadītā vēstniecība sniedza lielu atbalstu Latvijas komandai Olimpisko spēļu laikā Pekinā. Šis vēstnieka darbs novērtēts ar Olimpiskās komitejas Goda zīmi.
Svarīgs posms Jāņa Lovnika diplomātiskajā karjerā bija Latvijas robežu iezīmēšana ar Igauniju un Baltkrieviju. Par ieguldījumu Latvijas un Igaunijas sauszemes robežas demarkācijā un delimitācijā vēstnieks saņēma Igaunijas Republikas Valsts apbalvojumus - piektās un ceturtās pakāpes Māras zemes Krustus.
2008.gada oktobrī, ņemot vērā vēstnieka ievērojamo pieredzi robežjautājumos, Jāni Lovniku Latvijas valdība iecēla par Latvijas un Krievijas kopējās robežas demarkācijas komisijas līdzpriekšsēdētāju.
Jānis Lovniks bija pašaizliedzīgs diplomāts. Stipra un plaukstoša Latvijas valsts bija viņa dzīves mērķis.
2005.gadā vēstniekam par lielo ieguldījumu Latvijas ārpolitikas veidošanā tika piešķirts III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.
Latvijas diplomātiskā dienesta darbinieku atmiņā Jānis Lovniks paliks ar savu darbu, entuziasmu, godaprātu un cieņu, ko vēstnieks iemantojis savos līdzgaitniekos.
Līdz ar Jāni Lovniku mūžībā aizgājis liels patriots, pārliecināts Latvijas valsts neatkarības idejas aizstāvis un tās interešu sekmētājs.
*****
Ceturtās šķiras Māras Zemes Krusta ordeni saņēma Latvijas valsts delegācijas vadītājs sarunām ar Igauniju tagadējais Latvijas vēstnieks Izraēlā Jānis Lovniks, bet piektās šķiras Māras Zemes Krustus — delegācijas locekļi Visvaldis Mežgailis un Kārlis Krūze.
Apbalvoto vārdā runāja Jānis Lovniks. Viņš teica:
— Saņemot šo augsto kaimiņvalsts apbalvojumu, esmu ļoti lepns par to, ka es kā Latvijas delegācijas vadītājs godam esmu kopā ar saviem kolēģiem Latvijas un Igaunijas delegācijās izpildījis abu valstu valdību uzticēto uzdevumu — veikt mūsu valstu savstarpējās sauszemes robežas teorētisko un praktisko sakārtošanu.
Ar šo izdarīto darbu latviešu un igauņu speciālisti — ģeodēzisti, kartogrāfi, robežsargi, celtnieki, juristi, gan arī mūsu laipnie palīgi — mecenāti aerofotogrammetristi no Dānijas Karalistes — uz mūžīgiem laikiem ir ierakstījuši savus vārdus tādās Latvijas un Igaunijas vēstures lappusēs kā valsts robeža.
Izdarītā darba apjoma nozīmīgumu patiesi spēj novērtēt cilvēki, kuri ik dienu saskaras ar valsts robežas problemātiku, tādi kā robežsargi, valsts ieņēmumu un sanitārā dienesta speciālisti, policisti, zemes ierīkotāji, kartogrāfi, celtnieki, karšu izdevēji, mācībspēki un studenti pagaidām vēl tikai specializētās mācību iestādēs, vēsturnieki, muzeju speciālisti, mediju pārstāvji.
Izmantojot šo unikālo iespēju, gribu sirsnīgi pateikties vispirms jau Igaunijas delegācijas vadītājam jauktajā robežkomisijā T.Raida kungam un komisijas locekļiem L.Tammes kungam un M.Kitsinga kungam, kā arī speciālistiem un ekspertiem R.Roo kungam, T.Mugras kungam, Ņ.Steinbergas kundzei, M.Kaljurandas kundzei par nekad neaizmirstamo kopējo darbu un tā laikā iegūto unikālo praktisko pieredzi.
Šajā dienā gribu savā un savu kolēģu vārdā pateikties arī Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas kancleram I.Taranda kungam un viņa vadītajam ministrijas aparātam par Latvijas delegācijas jauktajā robežkomisijā darba augsto novērtējumu un rekomendāciju apbalvošanai ar Igaunijas Republikas valsts apbalvojumiem.
Īpaši gribu pateikties Igaunijas Republikas Valsts prezidentam, Viņa ekselencei Arnoldam Rītela kungam par mana paveiktā darba visaugstāko novērtējumu un apbalvošanu ar ceturtās pakāpes Māras Zemes Krustu.
Man ir tas gods kalpot Latvijai. Man ir tas gods kalpot Igaunijai.
Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija | 00.00.1918 | en, lv, ru | |||
Francijas vēstniecība Latvijas Republikā | lv |
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Imants Daudišs | Darba biedrs | ||
2 | Andris Grūtups | Darba biedrs | ||
3 | Haims Sandlers | Darba biedrs | ||
4 | Jānis Rozenbergs | Darba biedrs | ||
5 | Anatolijs Putnis | Darba biedrs | ||
6 | Aloizs Vaznis | Darba biedrs | ||
7 | Raimonds Daudišs | Darba biedrs | ||
8 | Jānis Skrastiņš | Darba biedrs | ||
9 | Pjotrs Tribojs | Darba biedrs | ||
10 | Pēteris Kārlis Elferts | Darba biedrs | ||
11 | Pāvels Cvetkovs | Darba biedrs | ||
12 | Ollerts Zibenis | Darba biedrs | ||
13 | Jāzeps Ancāns | Darba biedrs | ||
14 | Biruta Loze | Darba biedrs | ||
15 | Elvīra Mirdza Cāne | Darba biedrs | ||
16 | Viktors Skudra | Darba biedrs | ||
17 | Miervaldis Gailītis | Darba biedrs | ||
18 | Aivars Dātavs | Darba biedrs | ||
19 | Viktors Koposovs | Darba biedrs | ||
20 | Ilgars Zigfrīds Šepteris | Darba biedrs | ||
21 | Герман Каракозов | Darba biedrs | ||
22 | Viktors Majauškis | Darba biedrs | ||
23 | Imants Kozlovskis | Darba biedrs | ||
24 | Tamāra Pahomova | Darba biedrs | ||
25 | Pēteris Dzalbe | Darba biedrs | ||
26 | Guntis Grūtups | Darba biedrs | ||
27 | Эдуард Дидоренко | Paziņa | ||
28 | Dzintra Šubrovska Vītoliņa | Paziņa | ||
29 | Aivars Niedre | Skolotājs | ||
30 | Valentīns Sebastjans Daukšis | Komandieris | ||
31 | Aļģis Raups | Komandieris |
16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte
11.02.1982 | Начало дела о Кремлевской коррупции
12.09.1987 | Burkānsalas slepkavības
Juris Blaumanis: Noslēpumu sala (papildināts un precizēts notikumu apraksts)
26.09.1990 | LR Prokuratūras dibināšana
10.02.2001 | VVF un Putina tikšanās Alpu kūrortā
08.02.2007 | Abrene, kā arī tās nozagšanas vēsture
27.03.2007 | Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.
Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja 1997. gadā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu.
17.05.2007 | Saeima ratificē Abrenes atdošanu Krievijai
08.10.2007 | Ģirts Valdis Kristovskis par Abrenes uzdāvināšanu Krievijai
2007.gada Latvijas un Krievijas robežlīgumu ir iespējams interpretēt kā joprojām okupētas, Latvijai piederošas Abrenes teritorijas bezierunu un bezatlīdzības atdošanu Krievijai. Šo aspektu esamību un robežlīguma likumību pašreiz vētī Satversmes tiesa. Tomēr Latvijas valdība nav noskaņota sagaidīt Satversmes tiesas spriedumu un forsē ratifikācijas dokumentu apmaiņu ar Krieviju.