Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē.

Ārlietu ministrijas galvenais uzdevums ir izstrādāt un īstenot valsts ārlietu politiku. Ārlietu ministriju politiskā līmenī vada ārlietu ministrs.

Latvijas Republikas ārlietu ministri: 

Ārlietu ministrs (1918 — 1940)
1. Zigfrīds Anna Meierovics  (1887—1925)1918. gada 19. novembris — 1924. gada 26. janvāris Latviešu Zemnieku savienība, 
2.Ludvigs Sēja , (1885—1962) 1924. gada 25. janvāris — 17. decembris Bez partijas,

(1. Zigfrīds Anna Meierovics , (1887—1925) 1924. gada 19. decembris — 1925. gada 22. augusts (traģiski gājis bojā autoavārijā),

3. Hugo Celmiņš , (1877—1941)1925. gada 23. augusts — 23. decembris Latviešu Zemnieku savienība,

4. Hermanis Albats 
(1879—1942) 1925. gada 24. decembris — 1926. gada 6. maijs, 

5. Kārlis Ulmanis , (1877—1942) 1926. gada 7. maijs — 18. decembris Latviešu Zemnieku savienība,

6. Fēlikss Cielēns , (1888—1964) 1926. gada 19. decembris — 1928. gada 23. janvāris Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, 

7. Antons Balodis, (1880—1942) 1928. gada 24. janvāris — 1930. gada 4. decembris, 
(3.) Hugo Celmiņš , (1877—1941) 1930. gada 5. februāris — 1931. gada 26. marts
(5.) Kārlis Ulmanis , (1877—1942) 1931. gada 27. marts — 5. decembris, 
8. Kārlis Zariņš , (1879—1963) 1931. gada 6. decembris — 1933. gada 23. marts, 

9. Voldemārs Salnais , (1886—1948) 1933. gada 24. marts — 1934. gada 1. marts Progresīvā apvienība,

(5). Kārlis Ulmanis , (1877—1942) 1934. gada 17. marts — 1936. gada 17. aprīlis Latviešu Zemnieku savienība(līdz 1934. gada 15. maijam) ,
10.  Ludvigs Ēķis , (1892—1943) 1936. gada 18. aprīlis — 13. jūlijs, Bez partijas, 

11. Vilhelms Munters , (1898—1967) 1936. gada 14. jūlijs — 1940. gada 20. jūnijs Bez partijas, 

12.  Augusts Kirhenšteins , (1872—1963) 1940. gada 20. jūnijs — 25. augusts,  Bez partijas,

 Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika (1940 — 1990) 

Ārlietu ministri laikā no 1940. līdz 1990.gadam
— Pēteris Valeskalns, (1899—1987) 1944. — 1950. gads, Latvijas Komunistiskā partija,
— Jānis Ostrovskis 1955. — 1959. gads, Latvijas Komunistiskā partija, 
— Voldemārs Kalpiņš , (1916-1995) 1959. — 1962. gads, Latvijas Komunistiskā partija, 
— Andrejs Elvihs 1962. — 1967. gads Latvijas Komunistiskā partija, 
— Viktors Krūmiņš 1967. — 1985. gads, Latvijas Komunistiskā partija, 
— Leonīds Bartkēvičs 1985. — 1989. gads, Latvijas Komunistiskā partija,
— Eižēns Počs 1989. — 1990. gads, Latvijas Komunistiskā partija, 

  Latvijas Republika  (1991 — līdz mūsdienām )  

Ārlietu ministrs (1918 — 1940)
13.  Jānis Jurkāns, (1946) 1990. gada 22. maijs — 1992. gada 10. novembris, Latvijas Tautas fronte, 
14.  Georgs Andrejevs , (1932) 1992. gada 10. novembris — 1994. gada 7. jūnijs, Latvijas Ceļš, 
15.  Valdis Birkavs, (1942) 1994. gada 17. augusts — 19. septembris, LJB un Latvijas Ceļš,  pienākumu izpildītājs 1994. gada 19. septembris — 1999. gada 16. jūlijs,
16. Indulis Bērziņš, (1957) 1999. gada 16. jūlijs — 2002. gada 7. novembris Latvijas Ceļš,
17. Sandra Kalniete, (1952) 2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts, Jaunais laiks (Vienotība), 

18. Rihards Pīks , (1941) 2004. gada 9. marts — 19. jūlijs, Tautas partija, 

— Helēna Demakova , (1959) 2004. gada 20. jūlijs — 21. jūlijsTautas partija, pienākumu izpildītāja, 
19. Artis Pabriks, (1966) 2004. gada 21. jūlijs — 2007. gada 28. oktobris, Tautas partija, 
— Helēna Demakova, (1959) 2007. gada 29. oktobris — 8. novembris, Tautas partija, pienākumu izpildītāja, 
20. Māris Riekstiņš , (1963) 2007. gada 8. novembris — 2010. gada 28. aprīlis, Tautas partija, 
21.  Aivis Ronis, (1968) 2010. gada 29. aprīlis — 3. novembris, Bez partijas
22. Ģirts Valdis Kristovskis, (1962) 2010. gada 3. novembris — 2011. gada 25. oktobris, Vienotība (Pilsoniskā savienība),
21. Edgars Rinkēvičs, 2011. gada 25. oktobris — pašlaik, Vienotība.  

Latvijas diplomātiskā dienesta vadītāji (1940. - 1991.)

1. Kārlis Zariņš (04.12.1879. – 29.04.1963.)
Latvijas Republikas valdības ārkārtējo pilnvaru nesējs
Latvijas Diplomātiskā dienesta vadītājs
17.06.1940. - 29.04.1963.

2. Arnolds Spekke (14.06.1887. – 27.07.1972.)
Latvijas Diplomātiskā dienesta vadītājs
05.05.1963. - 01.10.1970.

3. Anatols Dinbergs (03.03.1911. – 09.11.1993.)
Latvijas Diplomātiskā dienesta vadītājs
17.09.1971. - 31.12.1991.

Ārlietu ministrija tika izveidota 1918. gadā pēc pirmo diplomātisko pārstāvniecību izveidošanās.

Ministrija tika likvidēta pēc Latvijas inkorporācijas PSRS, lai gan nosaukums un štata aparāts tika saglabāts.

Tās darbība tika atjaunota 1990. gada 22. maijā, kad par ārlietu ministru iecēla Jāni Jurkānu, taču darbība pilnā apjomā tika atsākta vienīgi pēc 1991. gada 21. augusta, kad brūkošajā Padomju Savienībā tika novērsts pučs. 

Ārlietu ministrijas funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums.

Ministrijas darbu vada arī valsts sekretārs. Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana.

Neoklacisisma stilā celtās Ārlietu ministrijas ēkas arhitekts ir Augusts Vite. Ēka sākotnēji tika būvēta kā Rīgas Hipotēku biedrībai. Padomju gados šajā ēkā atra'dās Rīgas pilsētas TDP Izpildu komiteja. 

Kas ir Ārlietu ministrija?

Ārlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē.

Tā ir daļa no Latvijas valdības un ir viena no 13 ministrijām mūsu valstī.

Ārlietu ministrija

Ārlietu ministrija izstrādā un īsteno valsts ārpolitiku, lai aizstāvētu Latvijas un tās valstspiederīgo intereses pasaulē.

Tā gatavo likumus un dokumentus, lai Latvija varētu veiksmīgāk sadarboties ar ārvalstīm un ārvalstu organizācijām.

Ministrija rūpējas par Latvijas valsts starptautisko drošību un stabilitāti.

Tā veicina Latvijas preču un pakalpojumu pārdošanu ārvalstīs un veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi.

Tā nodrošina ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo drošību un tiesību aizsardzību.

Kas vada Ārlietu ministriju?

Ministriju vada ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuram darbu palīdz organizēt valsts sekretārs Andris Pelšs.

Kas ir ministrijas struktūrā?

Ārlietu ministrijā ir 16 departamenti, kuri atbild par dažādu jautājumu risināšanu. Tie nodrošina efektīvu Ārlietu ministrijas spēju pildīt pienākumus.

Vēl ministrijas struktūrā ietilpst 47 diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, no tām 37 Latvijas vēstniecības, 6 patstāvīgās pārstāvniecības, 1 ģenerālkonsulāts, 2 konsulāti un 1 konsulārās nodaļas kanceleja dažādās pasaules valstīs.

Vēstniecības reprezentē Latviju un informē par svarīgiem notikumiem ārvalstīs.

Konsulāti pārstāv ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo tiesības un to aizsardzību, sagatavo un izsniedz dokumentus.

Latvijai ārvalstīs ir aptuveni 200 goda konsulu jeb personas, kurām Latvija uztic savu pārstāvību ārvalstīs. Goda konsulam jābūt teicamai reputācijai.

Ārlietu ministrijas pakļautībā ir arī Latvijas institūts, kurš strādā pie Latvijas pozitīvas atpazīstamības veicināšanas.

Sīkāka informācija par ministrijas darbu atrodama Ārlietu ministrijas nolikumā.

http://[email protected]

http://www.mfa.gov.lv