Dibināta Latvijas Juristu biedrība

Tika vākti ziedojumi Juristu biedrības turpmākai darbībai.Tika savākti 1001 rublis, kas tika uzticēti glabāt kasierei Vilmai Upmacei.

Juristu biedrības ideja radās 1988.gada vasarā. Bija trīs iniciatīvas grupas -

• Aivars Borovkovs un Valdis Birkavs, kas nāca no LU un  praktizējošo juristu aprindām,
• Tālavs Jundzis un Dzidris Seps - no LPSR ZA Tiesību institūta
• Siguldas grupa - Andris Grūtups, Voldemārs Šubrovskis un Ivars Redisons.

Tika izveidota rīcības komiteja no 17 cilvēkiem un 3 līdzpriekšsēdētājiem - Aivars Borovkovs, Tālavs Jundzis un Valdis Birkavs.

1988. gada 12. novembrī notika Latvijas Juristu I Forums, kurā ar spožu runu uzstājās toreizējais tieslietu ministrs Viktors Skudra un Iekšlietu ministra vietnieks Zenons Indrikovs.

Viktoru Skudru pamudināja uz šo izšķirīgo soli iepriekšējā vakarā notikusī tikšanās LKP CK, kur viesos bija ieradies PSKP CK Politbiroja sekretārs Medvedevs, kuram LPSR prokurors Jānis Dzenītis bija devis plašu izklāstu par pretvalstiskās pozīcijās esošiem Latvijas juristiem - Ilmāru Bišeru, Juri Bojāru, Aivaru Endziņu, Viktoru Skudru un Andri Plotnieku.

Bet, jau 1988.gada 17.decembrī notika vērienīgs publisks pasākums - Latvijas Juristu biedrības dibināšanas Kongress.

Latvijas ZA Lielā zāle bija bija stāvgrūdām pilna, kolēģi no visām Latvijas malām. Bija viesi no Lietuvas, Krievijas. Iespējams vēl no kaut kurienes (tas jāprecizē). Par Kongresu ļoti atbalstoša, kā jebkuram Atmodas laika pasākumam, un plaša interese bija Latvijas medijiem - tas bija skaistu un patīkamu pārmaiņu laiks. Lielu reportāžu ar intervijām priekš latvijas radio veidoja radiožurnāliste Baiba Šāberte.

Pienākot Kongresa dienai, izrādījās, ka nav Latvijas karoga. To uz aizdeva ārzemju kultūras sakaru biedrība "Tēvzeme". taču LU dekāns Jānis Vēbers atgādināja, ka dzīvojam Latvijas PSR, tāpēc juridiski korekti uz skatuves noteikti jābūt ir jābūt arī šim karogam. Pat īsti nav skaidrs, no kurienes tas tika atnests, bet labāk tas gan nebūtu noticis. Tas tika piesprausts pie kulisēm, jāatzīst, tik ļoti saņurcītā veidā, taču pacilātajā noskaņā par to neviens īpaši nesatraucās un šis fakts palika nemanīts un neapspriests. Ir gadījies redzēt pāris fotogrāfijas no tā laika. kur šis ir nostiprinājies kā fotofakts. Zāles priekšā bija piekārts liela LJB emblēma, kuras autors bija jurists Ēriks Ploks.

Notikums bija reti vērienīgs. Kā klātesoši visi bija arī LPSR prokurors Jānis Dzenītis, Tieslietu ministrs Vladimirs Laiviņš un citi (lūdzu papildiniet!)

Viesiem tulkošanu nodrošināja kolēģis Ints Upmacis.
Kongress ievēlēja lielu Prezidiju. Prezidents - Valdis Birkavs.

Prezidija sastāvā viceprezidenti -  Uldis Pētersons, Boriss Djomins, Juris Bojārs, Ainārs Ritenbergs, Raimonds Bluķis, Tālavs Jundzis, Aivars Borovkovs.

Par preses izdevuma galveno redaktoru tika ievēlēts Imants Lastovskis.
Vēlāk ilgus gadus galvenā redaktora pienākumus sabiedriskā kārtā veica Arvids Dravnieks.

Aktivitāte bija milzīga. Katrā no toreizējās republikas rajoniem izveidojās rajona nodaļa. Kirova rajonā, kur koncentrējās lielākā daļa valsts pārvaldes un justīcijas iestādes, milzīgā dalībnieku skaita dēļ bija pat vairākas nodaļas. LJB pastāvēšanas gaitā no reģionālajām nodaļām visaktīvāk darbojās Liepājas nodaļa, kuru vadīja Ināra Avotiņa un tieši Pasaules pirmā juristu Kongresa gatavošanas laikā, ļoti aktīvi darbam pieslēdzās Bauskas nodaļa ar Aiju Leitāni priekšgalā.

LJB darbībā aktīvi iekļāvās daudzi Latvijas juristi - Signe Terihova, Valentīna Elksne, Gvido Zemribo, Vija Jākobsone, Andris Bunka, Ilmārs Kalniņš, Aloizs Vaznis, Kalvis Torgāns, Jānis Rozenfelds, Aivars Endziņš, Ģirts Lejiņš, Elgars Edžiņš, Zandis Klebais, Indulis Ludiņš, Ojārs Rudzītis, Ineta Ziemele, Andris Guļāns, Andris Grūtups, Imants Pličs, Pāvels Gruziņš, Daniels Buks-Vaivods, Silvija Līce, Andris Borovkovs, Jānis Endziņš, Uldis Papāns, Jānis Birzgalis, Egils Levits, Inese Birzniece, Ziedonis Rags, Imants Mētra, Edmunds Treijs, Dzintars Rasnačs, Linards Muciņš, Ziedonis Čevers, Andrejs Vilks, Gaļina Beliha, Juris Jansons, Vitolds Zahars, Romāns Apsītis, Aivars Baumanis, Jānis Laukroze, Gvido Narkevičs, Ilmārs Bišers, Jānis Vēbers, Edgars Meļķīsis, Ruta Marjaša, Dītrihs Andrejs Lēbers, Ēriks Ploks, Ilma Čepāne, Kristina Strada Rozenberga, Baiba Broka, Laila Medin, Irēna Kucina, Aldis Alliks, Ārija Meikališa, Sanita Osipova, Edgars Džeriņš, Gunārs Kūtris, Guntars Grīnvalds, Irina Cvetkova, Ivars Bičkovičs, Ivars Čivčišs, Jānis Tiesnieks, Jānis Loze, Filips Kļaviņš, Jūlija Stepaņenko, Lauris Liepa, Saulvedis Vārpiņš, Andrejs Grišins, Valdis Voins, Ints Ķuzis, Olavs Cers, Ringolds Balodis, Raivis Kronbergs, Rauls Kviesītis, Dmitrijs Skačkovs, Ints Ķuzis, Juris Rekšņa, Igors Kupra,  Ilgars Zigfrīds Šepteris, (lūdzu turpiniet sarakstu - pasākumu ir bijis tik daudz! )..

Sabiedrības aktivitātes laikā, veidojās liels daudzums jaunas sabiedriskas organizācijas, kurām par pamatu tika ņemti Juristu biedrības statūti.

LJB biedri aktīvi iesaistījās neskaitāmās AP (vēlāk Saeimas), MP (vēlāk MK) un zinātniskās darba grupās, strādājot pie dažādiem normatīviem aktiem. Savā laikā LJB tika novērtēta kā otra nozīmīgākā sabiedriskā organizācija aiz Latvijas Tautas frontes  ar savu ieguldījumu valsts atjaunošanā.

1988.gada nogalē Aivars Borovkovs tika aizsūtīts uz Maskavu, iekļaujot viņu kopā Jāni Lovniku PSRS Ģenerālprokuratūras īpašajā t,s/ Kremļa vai Kokvilnas lietas izmeklēšanas brigādē. Kāds no kolēģiem bija sagatavojis LJB darbības 1988.gada Hroniku:

14.septembris - Aivars Borovkovs uzrunā Valdi Birkavu LU ēdnīcā, vienlaikus argumentējot, ka tieši Valdis Birkavs būtu jurists ar autoritāti gan akadēmiskajā, gan praktizējošā vidē, lai nebūtu šķelšanās pēc šīm pazīmēm, par kādu brīdināja igauņu kolēģi - 2 biedrības Tallīnā un Tartu.
15.septembris - iniciatīvas grupas pirmā sanāksme LU Juridiskās fakultātes dekanātā.
oktobris - pēc JF kolēģu ieteikuma Aivars Borovkovs tiek deleģēts sarunai ar tieslietu ministru Viktoru Skudru.
12.novembris - LU lielajā aulā Latvijas juristu I Forums, kurā ar spīdošām runām uzstājas Viktors Skudra un IeM pirmais vietnieks, ģenerālis Zenons Indrikovs.
17.decembris - LJB dibināšana ZA Lielajā zālē.
1989.gads
17.janvāris - Bruno Kalniņa aicinājums, Lailas Freivaldes apsveikums Juristu biedrībai
28.janvāris -LJB Kolēģijas 1.sēde
12/-16.aprīlis - juristu apmaiņas komiteja ar Dallasu
14.aprīlis - nodibināts LJB angļu klubs
15.aprīlis - Juristu Pirmā lielā balle
25.aprīlis - tikšanās ar Juristu asociācijas pārstāvjiem (ietilpstoša PSRS Juristu asociācijā) Edvīns Ziediņš un Aivars Endziņš
29.aprīlis - LJB Kolēģijas 2.sēde
Jūlijs - LJB konkursa uzvarētājs A.Krasiļņikovs (iegūst tiesības stažēties Ķīles universitātē)
6.septembris - nobināta LJB konsultatīva firma Evidence (vēlākais birojs - Lejiņš, Edžiņš, Klebais, Ludiņš un Vonsovičs). Pēc atgriešanās Latvijā firmā tika piedāvāta dalībnieka vieta A.Borovkovam, kurš atteicās, uzsverot pieturēties pie LJB 3 principiem - nekādas politikas, biznesa un privātas lietas.
9.-13.oktobris - LJB un Juristu asociācijas kopīgi rīkots seminārs
16.Rīgas juristu kluba (nodaļas) dibināšana
28.oktobris - LJB Rudens balle Siguldā, atbildīgais Tālavs Jundzis.
11.novembris - LJB Kolēģijas 3.sēde
24.-25.novembris - Viļņā tiek pieņemta Deklarācija par Baltijas republiku juristu asociācijas izveidošanu.
16.decembris - LJB ārkārtas Kongress
1990
24.marts - LJB Kolēģijas 4.sēde
Latvijas likumus sistēma pārejas periodā
Gatavošanās Pasaules latviešu juristu pirmajam kongresam (orgkomitejas vadītājs A.Borovkovs un atbildīgais sekretārs Ģirts Lejiņš)
Rezolūcijas PSRS un Lietuvas juristu savienībām, Gorbačovam
6.aprīlis - LJB Pavasara balle
12.-14.aprīlis - LU zinātniski praktiskā konference ar Dallasas juristu līdzdalību,
16.aprīlis - Pirmā Rīgas juristu kluba sēde Čaka ielā 67/69
19.maijs - Juristu dienas Jelgavā veselības centrā "Možums", kuru pieaicināts vadīt Andrejs Volmārs, kā arī basketbola turnīrs. Balle īpaša ar Valda Birkava vēsturisko lēcienu baseinā ar visu uzvalku un šampanieša izšaušanu, [iesolot studentam, kurš pirmais saķers korķi, automatisku ieskaiti. Tā kā tika uzrādīts vesels grozs ar korķiem, šis solījums nebija jāpilda. Laikrakstā "Padomju Jaunatne" bija veltīts raksts "Trakās juristu dienas Jelgavā".
8.-13.oktobris - Pirmais Pasaules latviešu kuristu kongress - vairāk nekā ietilpīgs sešu dienu darba Kongress ar organizētiem 5 ikvakara saieta namiem Mazajā Ģildē un noslēguma balli Rundāles pilī (pirmais šāda mēroga pasākums pilī).