Dibināta Latvijas Juristu biedrība

Tika vākti ziedojumi Juristu biedrības turpmākai darbībai.Tika savākti 1001 rublis, kas tika uzticēti glabāt kasierei Vilmai Upmacei.

Juristu biedrības ideja radās 1988.gada vasarā. Bija trīs iniciatīvas grupas -

• Aivars Borovkovs un Valdis Birkavs, kas nāca no LU un  praktizējošo juristu aprindām,
• Tālavs Jundzis un Dzidris Seps - no LPSR ZA Tiesību institūta
• Siguldas grupa - Andris Grūtups, Voldemārs Šubrovskis un Ivars Redisons.

Tika izveidota rīcības komiteja no 17 cilvēkiem un 3 līdzpriekšsēdētājiem - Aivars Borovkovs, Tālavs Jundzis un Valdis Birkavs.

1988. gada 12. novembrī notika Latvijas Juristu I Forums, kurā ar spožu runu uzstājās toreizējais tieslietu ministrs Viktors Skudra un Iekšlietu ministra vietnieks Zenons Indrikovs.

Viktoru Skudru pamudināja uz šo izšķirīgo soli iepriekšējā vakarā notikusī tikšanās LKP CK, kur viesos bija ieradies PSKP CK Politbiroja sekretārs Medvedevs, kuram LPSR prokurors Jānis Dzenītis bija devis plašu izklāstu par pretvalstiskās pozīcijās esošiem Latvijas juristiem - Ilmāru Bišeru, Juri Bojāru, Aivaru Endziņu, Viktoru Skudru un Andri Plotnieku.

Bet, jau 1988.gada 17.decembrī notika vērienīgs publisks pasākums - Latvijas Juristu biedrības dibināšanas Kongress.

Latvijas ZA Lielā zāle bija bija stāvgrūdām pilna, kolēģi no visām Latvijas malām. Bija viesi no Lietuvas, Krievijas. Iespējams vēl no kaut kurienes (tas jāprecizē). Par Kongresu ļoti atbalstoša, kā jebkuram Atmodas laika pasākumam, un plaša interese bija Latvijas medijiem - tas bija skaistu un patīkamu pārmaiņu laiks. Lielu reportāžu ar intervijām priekš latvijas radio veidoja radiožurnāliste Baiba Šāberte.

Pienākot Kongresa dienai, izrādījās, ka nav Latvijas karoga. To uz aizdeva ārzemju kultūras sakaru biedrība "Tēvzeme". taču LU dekāns Jānis Vēbers atgādināja, ka dzīvojam Latvijas PSR, tāpēc juridiski korekti uz skatuves noteikti jābūt ir jābūt arī šim karogam. Pat īsti nav skaidrs, no kurienes tas tika atnests, bet labāk tas gan nebūtu noticis. Tas tika piesprausts pie kulisēm, jāatzīst, tik ļoti saņurcītā veidā, taču pacilātajā noskaņā par to neviens īpaši nesatraucās un šis fakts palika nemanīts un neapspriests. Ir gadījies redzēt pāris fotogrāfijas no tā laika. kur šis ir nostiprinājies kā fotofakts. Zāles priekšā bija piekārts liela LJB emblēma, kuras autors bija jurists Ēriks Ploks.

Notikums bija reti vērienīgs. Kā klātesoši visi bija arī LPSR prokurors Jānis Dzenītis, Tieslietu ministrs Vladimirs Laiviņš un citi (lūdzu papildiniet!)

Viesiem tulkošanu nodrošināja kolēģis Ints Upmacis.
Kongress ievēlēja lielu Prezidiju. Prezidents - Valdis Birkavs.

Prezidija sastāvā viceprezidenti -  Uldis Pētersons, Boriss Djomins, Juris Bojārs, Ainārs Ritenbergs, Raimonds Bluķis, Tālavs Jundzis, Aivars Borovkovs.

Par preses izdevuma galveno redaktoru tika ievēlēts Imants Lastovskis.
Vēlāk ilgus gadus galvenā redaktora pienākumus sabiedriskā kārtā veica Arvids Dravnieks.

Aktivitāte bija milzīga. Katrā no toreizējās republikas rajoniem izveidojās rajona nodaļa. Kirova rajonā, kur koncentrējās lielākā daļa valsts pārvaldes un justīcijas iestādes, milzīgā dalībnieku skaita dēļ bija pat vairākas nodaļas. LJB pastāvēšanas gaitā no reģionālajām nodaļām visaktīvāk darbojās Liepājas nodaļa, kuru vadīja Ināra Avotiņa un tieši Pasaules pirmā juristu Kongresa gatavošanas laikā, ļoti aktīvi darbam pieslēdzās Bauskas nodaļa ar Aiju Leitāni priekšgalā.

LJB darbībā aktīvi iekļāvās daudzi Latvijas juristi - Signe Terihova, Valentīna Elksne, Gvido Zemribo, Vija Jākobsone, Andris Bunka, Ilmārs Kalniņš, Aloizs Vaznis, Kalvis Torgāns, Jānis Rozenfelds, Aivars Endziņš, Ģirts Lejiņš, Elgars Edžiņš, Zandis Klebais, Indulis Ludiņš, Ojārs Rudzītis, Ineta Ziemele, Andris Guļāns, Andris Grūtups, Imants Pličs, Pāvels Gruziņš, Daniels Buks-Vaivods, Silvija Līce, Andris Borovkovs, Jānis Endziņš, Uldis Papāns, Jānis Birzgalis, Egils Levits, Inese Birzniece, Ziedonis Rags, Imants Mētra, Edmunds Treijs, Dzintars Rasnačs, Linards Muciņš, Ziedonis Čevers, Andrejs Vilks, Gaļina Beliha, Juris Jansons, Vitolds Zahars, Romāns Apsītis, Aivars Baumanis, Jānis Laukroze, Gvido Narkevičs, Ilmārs Bišers, Jānis Vēbers, Edgars Meļķīsis, Ruta Marjaša, Dītrihs Andrejs Lēbers, Ēriks Ploks, Ilma Čepāne, Kristina Strada Rozenberga, Baiba Broka, Laila Medin, Irēna Kucina, Aldis Alliks, Ārija Meikališa, Sanita Osipova, Edgars Džeriņš, Gunārs Kūtris, Guntars Grīnvalds, Irina Cvetkova, Ivars Bičkovičs, Ivars Čivčišs, Jānis Tiesnieks, Jānis Loze, Filips Kļaviņš, Jūlija Stepaņenko, Lauris Liepa, Saulvedis Vārpiņš, Andrejs Grišins, Valdis Voins, Ints Ķuzis, Olavs Cers, Ringolds Balodis, Raivis Kronbergs, Rauls Kviesītis, Dmitrijs Skačkovs, Ints Ķuzis, Juris Rekšņa, Igors Kupra,  Ilgars Zigfrīds Šepteris, (lūdzu turpiniet sarakstu - pasākumu ir bijis tik daudz! )..

Sabiedrības aktivitātes laikā, veidojās liels daudzums jaunas sabiedriskas organizācijas, kurām par pamatu tika ņemti Juristu biedrības statūti.

LJB biedri aktīvi iesaistījās neskaitāmās AP (vēlāk Saeimas), MP (vēlāk MK) un zinātniskās darba grupās, strādājot pie dažādiem normatīviem aktiem. Savā laikā LJB tika novērtēta kā otra nozīmīgākā sabiedriskā organizācija aiz Latvijas Tautas frontes  ar savu ieguldījumu valsts atjaunošanā.