Pastāsti par vietu
lv

Aivars Endziņš

Aivars Endziņš bija jurists, docētājs, LPSR Augstākās Padomes un LR Saeimas deputāts. Satversmes tiesas tiesnesis un priekšsēdētājs.

Balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

1968. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, bet 1972. gadā – Maskavas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes aspirantūru.

1977. gadā M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātē ieguvis juridisko zinātņu kandidāta grādu

No 1972. līdz 1990. gadam bijis docētājs Latvijas Universitātē, vēlāk – Latvijas Policijas akadēmijā, ir bijis Latvijas Policijas akadēmijas profesors, docējis arī augstskolā "Turība".

7.10.1988. gadā piedalījies Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresā. Kongresa mandātu komisijas priekšsēdētājs, kurš referēja kongresa delegātu statistiku. Vairāk kā 30% no delegātiem bija LKP biedri (kopējais LKP biedru skaits Latvijā tobrīd bija mazāks par 5% no iedzīvotāju skaita). No Kongresa delegātiem vairāk kā 20% bija inženieri, bet vairāk kā 16%- pedagogi, tikpat- 16% pārstāvēja strādniekus).

Bijis Latvijas komunistiskās partijas biedrs kopš 1963. gada.

1988. gada novembrī ticis ievēlēts par LU KP komitejas sekretāru, kur pārstāvējis "nacionāli / tautfrontiski noskaņotos" komunistus. LU Komunistiskās partijas pirmorganizācijā tobrīd bija 814 partijas biedri un kandidāti; lielākoties pasniedzēji un zinātniskie līdzstrādnieki, bet tajā bija iestājušies arī 63 studenti. Tobrīd LU daļas pasniedzēju vidū valdīja priekštats, ka "jāizmanto izdevība" un LKP maksimāli jāiesaistās arī latviešiem, lai tādā veidā iegūtu "ietekmi" faktiski Krievijas imperiālistus ("interfrontistus") aizstāvošajā partijā. 

No 1990. gada- Latvijas Neatkarīgās komunistiskā partijas (LNKP) biedrs. LNKP tika dibināta 1990. gada aprīlī, no Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) atšķeļoties daļai biedru. Partiju sākotnēji vadīja Ivars Ķezbers. Partija tā paša gada septembrī tika pārsaukta par Latvijas Demokrātisko darba partiju (Parlamentā netika ievēlēta) 

1990. – 1993. gadā bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts. Darbojies kā Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs un Augstākās padomes Prezidija loceklis. Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas līdzautors. Balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Bijis 5. un 6. Saeimas deputāts no partijas "Latvijas Ceļš". Šajā laikā bijis gan Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs, gan arī tās priekšsēdētājs.

No 1992. līdz 1995. gadam darbojies Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas speciālā viesa statusā. 

No 1992. gada darbojas Eiropas Padomes komisijā “Demokrātija caur tiesībām” (Venēcijas komisija): līdz 1995. gadam bijis tās asociētais loceklis, no 1995. līdz 2005. gadam tās loceklis, bet no 2005. gada komisijas viceprezidents.

No 1995. līdz 1996. gadam bijis Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas loceklis.

No 1995. līdz 1996. gadam – Latvijas delegācijas vadītājs EDSO Parlamentārajā Asamblejā.

Bijis arī Latvijas delegācijas vadītājs vairākās Starpparlamentu savienības konferencēs.

1996. gadā Saeima apstiprinājusi par Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnesi, tādēļ nolika deputāta mandātu.

1997. gadā — ieguvis tiesību doktora zinātnisko grādu. Paralēli strādājis par pasniedzēju LVU, LU, vēlāk Biznesa augstskolā "Turība"

Līdz 2000. gadam bijis Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs.

2000. gadā ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāju.

Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras beidzās 2007. gada janvārī.

2007. gada 24. maijā Saskaņas centrs Aivaru Endziņu izvirzīja Latvijas Valsts prezidenta amatam, tās pašas dienas vakarā viņa kandidatūru sāka atbalstīt arī Jaunais laiks. 

2007. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas notika 31. maijā un tajās Endziņš ieguva 2. vietu un saņēma 39 balsis, piekāpjoties Valdim Zatleram, kurš kļuva par 7. Latvijas Valsts prezidentu.

2015. gada septembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis iecēla Endziņu par prezidenta paspārnē esošās Tiesiskās vides pilnveides komisijas priekšsēdētāju

Aivars Endziņš ir vairāk nekā 60 zinātniska rakstura publikāciju autors, galvenokārt par konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību jautājumiem.

Apbalvots ar

  • III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni,
  • 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi, kā arī
  • Itālijas valsts ordeni Grande Ufficiale.

Avoti: wikipedia.org

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Latvijas UniversitāteLatvijas Universitāte28.09.1919lv

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Anda VītolaAnda VītolaDarba biedrs00.00.196318.05.2020
        2Alberts BelsAlberts BelsDarba biedrs06.10.193811.06.2024
        3Alfreds ČepānisAlfreds ČepānisDarba biedrs, Partiju biedrs03.08.194326.04.2024
        4Imants Ivars FridrihsonsImants Ivars FridrihsonsDarba biedrs24.12.193308.08.2023
        5Vilnis VietnieksVilnis VietnieksDarba biedrs04.11.194409.10.2022
        6Valda EilandeValda EilandeDarba biedrs00.00.194223.02.2024
        7Astrīda KazārovaAstrīda KazārovaDarba biedrs00.00.194014.02.2024
        8Viktors SkudraViktors SkudraDarba biedrs10.07.194322.05.2011
        9
        Dzidris SepsDarba biedrs07.05.192831.05.1996
        10Romāns ApsītisRomāns ApsītisDarba biedrs13.02.193917.02.2022
        11Ilmārs BišersIlmārs BišersDarba biedrs01.11.193012.05.2011
        12Aloizs VaznisAloizs VaznisDarba biedrs11.03.193409.02.2020
        13Gvido ZemriboGvido ZemriboDarba biedrs26.12.193206.08.2021
        14Jānis ŠkaparsJānis ŠkaparsDomu biedrs05.12.192715.11.2023

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Pievieno atmiņas

        12.11.1988 | Latvijas juristu 1.Forums

        Pievieno atmiņas

        17.12.1988 | Dibināta Latvijas Juristu biedrība

        Dibināšanas kongress notika Latvijas PSR ZA Lielajā zālē. Par prezidentu tika ievēlēts Valdis Birkavs. Par viceprezidentiem - Aivars Borovkovs, Tālavs Jundzis, Uldis Pētersons, Boriss Djomins, Raimonds Bluķis, Ainārs Ritenbergs, Juris Bojārs.

        Pievieno atmiņas

        23.05.1989 | PSRS tautas deputāti no Latvijas

        Pievieno atmiņas

        28.02.1990 | PSRS okupētajā Latvijā, Rīgā virs Ministru Padomes, Augstākās Padomes un pilsētas izpildkomitejas tiek pacelts sarkanbaltsarkanais karogs

        Pievieno atmiņas

        18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Pievieno atmiņas

        15.05.1990 | Jaunieši "dzīvā ķēdē" nostājās pret Interfrontes pūli, kas grasījās ieņemt Latvijas likumdevējorgānu- Augstāko Padomi

        Pievieno atmiņas

        26.09.1990 | LR Prokuratūras dibināšana

        Pievieno atmiņas

        16.11.1990 | PSKP ģenerālsekretārs nosoda Baltiju par separātisma ideju izplatīšanu

        Pievieno atmiņas

        20.11.1990 | LR Augstākā Padome pieņem likumu par Uzņēmumu reģistru

        Pievieno atmiņas

        13.12.1990 | Latvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumu

        Pievieno atmiņas

        15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8

        1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.

        Pievieno atmiņas

        18.01.1991 | Latvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju

        1991.gada 18.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.

        Pievieno atmiņas

        21.01.1991 | "Muļķu zemē joprojām viss pa vecam"

        Juris Laksovs «Latvijas Jaunatne», 1991. gada 23. janvāris, Nr. 6. Tā domā Aivars Borovkovs, kādreizējais Latvijas PSR prokuratūras un PSRS Prokuratūras Gdļana grupas sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs, tagadējais, atgriezies dzimtenē, Latvijas Juristu biedrības viceprezidents. Intervijā "Padomju Jaunatnei" Aivars Borovkovs atkārtoti lieto savu teicienu: "Muļķu zemē joprojām viss pa vecam", runājot par omoniešiem. Šo teicienu vēlāk izmanto Vilis Krištopāns, un tas folklorizējas ar pavisam citu nozīmi

        Pievieno atmiņas

        19.08.1991 | Augusta pučs

        Pievieno atmiņas

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Pievieno atmiņas

        02.09.1991 | ASV atzīst Latvijas neatkarību no PSRS

        ASV nekad nebija atzinusi Latvijas okupāciju. PSRS sabrūkot, Latvijas Republikas Augstākā padome (ievēlēta pēc PSRS normatīvā regulējuma, piedaloties ne-Latvijas pilsoņiem) paziņoja par savas neatkarības atjaunošanu, taču vienlaikus neveica nedz okupācijas nomenklatūras lustrāciju, nedz seku likvidāciju. Līdz ar to jebkurai demokrātiskai valstij varēja rasties jautājumi par šādas Latvijas Republikas valdības leģitimitāti (ciktāl tā bija tiešām neatkarīgas valsts vai vienkārši Krievijas izveidota marionešu valdība). 1991.gada 2.septembrī prezidents Džordžs Bušs pasludina, ka ASV atzīst Latvijas neatkarību no PSRS

        Pievieno atmiņas

        20.11.1991 | Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās

        Pievieno atmiņas

        10.12.1991 | Pilnīgi slepeni, bet tie nav KGB saraksti

        «Latvijas Jaunatne», 1991. gada 10. decembris, Nr. 186

        Pievieno atmiņas

        26.11.1992 | Latvijā tiek dibināta pretterorisma vienība "Omega"

        Pievieno atmiņas

        05.06.1993 | Latvijas Republikas 5. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        30.09.1995 | Latvijas Republikas 6. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        10.01.2000 | Latvijas juristu III Forums

        Pievieno atmiņas

        21.10.2008 | Vilnis Vietnieks: Tautas fronte Augstākajā tiesā

        Pievieno atmiņas

        Birkas