Pastāsti par vietu
lv

Vilnis Vietnieks: Tautas fronte Augstākajā tiesā

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
21.10.2008

Gadi nepielūdzami steidzas uz priekšu. Divdesmit gadi valsts un tautas vēsturē nav liels laika sprīdis, bet cilvēka dzīvē tie labākā gadījumā ir ceturtā daļa no mūža. Apritējusi divdesmitā gadskārta, kopš Rīgā 1988. gada 8. oktobrī darbu sāka Latvijas Tautas frontes 1. kongress.Ir grūti niansēs retrospektēt divdesmit gadus vecus notikumus, kas saistīti ar Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas nodibināšanu un darbību Austākajā tiesā. Mēģināšu vien īsumā tos ieskicēt.

Pēc 1988. gada jūnijā notikušā inteliģences ārkārtas kongresa (Radošo savienību Plēnums - Timenote.info) , kad Mavriks Vulfsons ar faktiem pamatoja un pierādīja neatkarīgās Latvijas okupāciju un nelikumīgu inkorporāciju PSRS impērijas sastāvā, arī valsts iestādēs sākās jaunas vēsmas.

Tās skāra arī Augstāko tiesu. Lielākā daļa Augstākās tiesas tiesnešu pēc vasaras atvaļinājuma, apmēram septembra sākumā, sanāca kopā un nolēma Augstākajā tiesā dibināt LTF atbalsta grupu. Par LTF atbalsta grupas vadītāju tika ievēlēts tiesnesis Andrejs Lepse, par sekretāri – konsultante Sandra Sleja (tagad zvērināta advokāte). Diemžēl līdz šodienai nav saglabājies pilns LTF Augstākās tiesas atbalsta grupas dalībnieku saraksts.

Pieminēšu galvenokārt tos tiesnešus un tiesas darbiniekus, kuri pašlaik strādā Augstākajā tiesā un kuri darbojās Latvijas Tautas frontes atbalsta grupā. Viņi ir: Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs, senators Pāvels Gruziņš, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs senators Valerijans Jonikāns, senatori Zigmants Gencs, Ruta Zaķe un Vilnis Vietnieks, tiesneši Ausma Keiša un Andrejs Lepse, Sūdzību izskatīšanas nodaļas konsultantes Biruta Puķe (toreiz AT tiesnese), Inta Ķirse (toreiz AT priekšsēdētaja palīdze), Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja palīgs Roberts Namatēvs (toreiz AT tiesnesis), Dokumentu pārvaldības nodaļas speciāliste Anda Straume, šoferis Valdis Straume.

Atceros, ka LTF Augstākās tiesas atbalsta grupā aktīvi darbojās Augstākās tiesas senatori Astrīda Kazārova, Imants Fridrihsons, Fricis Jaunbelzējs, tiesneses Leontīne Plūksna un Skaidrīte Cālīte, kura pašlaik ir pensijā.

Jāpiemin arī Augstākās tiesas tiesnese Zenta Aizpurve, tiesas darbinieces Olita Ādama un Rasma Šumilova, kuras devušās mūžības ceļos. Augstākās tiesas LTF grupa par Latvijas Tautas frontes 1. kongresa delegāti izvirzīja tiesnesi Zaigu Raupu, kura piedalījās kongresa darbā un uzstājās debatēs. Zaigas Raupas arī vairs nav mūsu vidū.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja nostāja par LTF atbalsta grupas dibināšanu bija ārēji neitrāla, kaut gan sirdī Gvido Zemribo bija tautfrontiešu pusē. Par to liecināja viņa vēlākās aktivitātes - Gvido Zemribo aktīvi iesaistījās Latvijas Juristu biedrības darbā, atbalstot LJB dibināšanas kongresā Aivara Borovkova izvirzīto koncepciju, ka juristiem būtu jāpaliek ārpus LTF, lai vajadzības gadījumā varētu ar neatkarīgu viedokli to aizstāvēt. Tas bija pretēji  profesora Jura Bojāra nostājai, kurš katru profesionālo apvienību - juristus, ārstus, žurnālistus, pedagogus utt. redzēja kā LTF profesionālās sekcijas ( Timenote.info) . LTF atbalsta grupas dalībnieki regulāri sanāca kopā, apsprieda aktuālus LTF darbības jautājumus, vāca ziedojumus LTF fondam, izplatīja laikrakstu "Atmoda", dežūrēja LTF štābā.

Latvijas PSR prokuratūras vadības reakcija, ka lielākā daļa Augstākās tiesas tiesnešu bija LTF biedri, bija acīmredzami nelabvēlīga, drīzāk pat naidīga.

Augstākā tiesa 1988. gada nogalē iztiesāja Modra Lujāna apsūdzības lietu, kuru izmeklēja LPSR VDK Izmeklētāji un prokuratūra uzturēja valsts apsūdzībui. Modris Lujāns tika pilnībā attaisnots apsūdzībā pēc Latvijas PSR Kriminālkodeksa 204. panta otrās daļas, 183.1 panta.

Prātā nāk arī cits gadījums. Kāds Latgales puses kolhoznieks pats bija izgatavojis sarkanbaltsarkano karogu un to izkāris uz telefona līnijas vadiem pāri upei. Prokuratūra par šādu konkrētas personas rīcību ierosināja krimināllietu, cēla apsūdzību pēc Latvijas PSR Kriminālkodeksa 204. panta otrās daļas par ļaunprātīgu huligānismu, centās panākt šī vīra (uzvārdu neatceros) notiesāšanu. Lieta nonāca līdz Augstākās tiesas plēnumam. LPSR Prokurora Jāņa Dzenīša protests tika noraidīts. Pēc plēnuma sēdes Latvijas PSR prokurors Jānis Dzenītis, būdams saniknots par šādu rezultātu, pilnīgi atklāti pateica: "Citu rezultātu no Augstākās tiesas plēnuma negaidīju. Te jau nav tiesnešu plēnums, bet Tautas frontes štābs."

Taisnības labad jāteic, ka arī toreiz, izspriežot lietas, tiesa ievēroja spēkā esošās tiesību normas, taču, interpretējot likumu, balstījās arī uz savu tiesisko apziņu un sirdsapziņu.

Jāatzīmē, ka Augstākās tiesas tiesnešu un darbinieku kolektīvs Tautas frontes darbības laikā saliedējās, kļuva savstarpēji draudzīgāks un saprotošāks. Tas notika augstākas idejas – Latvijas neatkarības – vārdā.

Vilnis Vietnieks,
Augstākās tiesas senators

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Pasaules latviešu juristu III kongressPasaules latviešu juristu III kongress19.06.2018lv
2Svinīga sēde sakarā "Jurista vārds" 1000.numuruSvinīga sēde sakarā "Jurista vārds" 1000.numuru10.11.2017lv
3Sāk darbu Administratīvās tiesasSāk darbu Administratīvās tiesas02.02.2004lv
4
Latvijas juristu III Forums10.01.2000lv
5Pilnīgi slepeni, bet tie nav KGB sarakstiPilnīgi slepeni, bet tie nav KGB saraksti10.12.1991lv
6
Pasaules latviešu Juristu 1.Kongress08.10.1990lv
7Dibināta Latvijas Juristu biedrībaDibināta Latvijas Juristu biedrība17.12.1988lv
8Latvijas juristu 1.ForumsLatvijas juristu 1.Forums12.11.1988lv
9Izveidota Latvijas Tautas FronteIzveidota Latvijas Tautas Fronte08.10.1988lv
10
Rodas ideja par Juristu biedrības dibināšanu15.09.1988lv
11Radošo savienību PlēnumsRadošo savienību Plēnums01.06.1988lv
12Latvijas rusifikācijas "piebremzēšana" pēc Gruzijas tautas protestiem. LPSR AP pieņem papildinājumus LPSR Konstitūcijai, nosakot latviešu valodas statusuLatvijas rusifikācijas "piebremzēšana" pēc Gruzijas tautas protestiem. LPSR AP pieņem papildinājumus LPSR Konstitūcijai, nosakot latviešu valodas statusu18.04.1978lv

Avoti: timenote.info, Jurista Vārds

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Modris  LujānsModris Lujāns05.02.196424.08.2022lv
    2Andrejs LepseAndrejs Lepse10.04.195431.07.2014lv
    3Viktors AvotiņšViktors Avotiņš12.12.194716.12.2023lv
    4Vilnis VietnieksVilnis Vietnieks04.11.194409.10.2022lv
    5Aivars EndziņšAivars Endziņš08.12.194021.11.2023en, lv, pl, ru
    6Astrīda KazārovaAstrīda Kazārova00.00.194014.02.2024lv
    7Zaiga  RaupaZaiga Raupa17.11.193928.04.1999en, lv
    8Imants Ivars FridrihsonsImants Ivars Fridrihsons24.12.193308.08.2023lv
    9
    Skaidrīte Cālīte06.02.193327.03.2011lv
    10Roberts Guntis NamatēvsRoberts Guntis Namatēvs03.02.193304.10.2019lv
    11Gvido ZemriboGvido Zemribo26.12.193206.08.2021lv
    12Jānis  DzenītisJānis Dzenītis30.08.192930.11.2001lv, ru
    13Mavriks VulfsonsMavriks Vulfsons07.01.191808.03.2004en, lv, ru
    Birkas