Ilmārs Bišers
- Dzimšanas datums:
- 01.11.1930
- Miršanas datums:
- 12.05.2011
- Papildu vārdi:
- Илмарс Бишерс
- Kategorijas:
- Advokāts (-e), Jurists, LJB dibinātājs, Sabiedrisks darbinieks, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
izcils Latvijas jurists, LU profesors, viens no LJB dibinātājiem
plašāks apraksts : http://www.barikadopedija.lv/raksti/Ilm%C4%81rs_Bi%C5%A1ers
PSRS tautas deputāti no Latvijas Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome «Padomju Jaunatne», 1989. gada 23. maijā, Nr. 97 Avots: Padomju Jaunatne Nr.: 97 Datums: 23.05.1989 Tirāža: 235000 Lappuse: 1 Virsraksts: PSRS tautas deputāti no Latvijas Rubrika: Autors: Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome Tēmas:
- Anatolija Gorbunova politiskā darbība
- LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF
- Latvijas Tautas frontes, LTF, sadarbība ar PSRS tautas deputātiem
- PSRS tautas deputātu I kongress
- PSRS tautas deputātu II kongress
- PSRS tautas deputātu III kongress
- PSRS tautas deputātu IV kongress
- PSRS tautas deputātu V kongress
- PSRS tautas deputātu vēlēšanas
TERITORIĀLIE VĒLĒŠANU APGABALI
1. JĀNIS VAGRIS, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas pirmais sekretārs.
2. JURIS ZAĶIS, P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes rektors.
3. FJODORS KUZMINS, Baltijas kara apgabala karaspēka virspavēlnieks.
4. ALFRĒDS ČEPĀNIS, Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks.
5. ERVIDS GRINOVSKIS, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesors.
6. IVARS ĶEZBERS, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas sekretārs.
7. JĀNIS VANAGS, Latvijas Komunistiskās partijas Madonas rajona komitejas pirmais sekretārs.
8. ANATOLIJS GORBUNOVS, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs.
NACIONĀLI TERITORIĀLIE VĒLĒŠANU APGABALI
9. LEOPOLDS OZOLIŅŠ, Latvijas Traumatoloģijas un zinātniskās pētniecības institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.
10. ALFRĒDS RUBIKS, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs.
11. ARNOLDS KLAUCĒNS, Latvijas Komunistiskās partijas Rīgas pilsētas komitejas pirmais sekretārs.
12. NIKOLAJS NEILANDS, Latvijas PSR ārlietu ministra vietnieks.
13. VILENS TOLPEŽŅIKOVS, N. Burdenko Rīgas pilsētas 1. klīniskās ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcas kompjūtertomogrāfijas kabineta vadītājs.
14. VIKTORS ALKSNIS, karaspēka daļas vecākais inženieris.
15. GENADIJS KURDJUMOVS, zinātniskās ražošanas apvienības «Sistēma» ģenerāldirektors.
16. MAVRIKS VULFSONS, Latvijas Mākslas akadēmijas sabiedrisko zinātņu katedras vecākais pasniedzējs.
17. VOLDEMĀRS ŠĻAKOTA, Balvu rajona padomju saimniecības «Vecumnieki» direktors.
18. ANDREJS CĪRULIS, laikraksta «Padomju Jaunatne» redaktors.
19. JĀNIS PETERS, Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs.
20. ANDREJS EIZĀNS, Ventspils centrālās rajona slimnīcas galvenā ārsta vietnieks civilās aizsardzības darbā.
21. VITĀLIJS SOBOĻEVS, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas otrais sekretārs.
22. JĀNIS GEIBA, Latvijas Komunistiskās partijas Daugavpils rajona komitejas pirmais sekretārs.
23. JURIS BOJĀRS, P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes docents.
24. ANDRIS PLOTNIEKS, P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes profesors.
25. VILNIS EDVĪNS BRESIS, Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs.
26. RAIMONDS PAULS, Latvijas PSR Valsts kultūras komitejas priekšsēdētājs.
27. JURIS JANEKS, Liepājas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks, agrorūpniecības apvienības «Liepāja» padomes priekšsēdētājs.
28. JĀNIS LUCĀNS, Limbažu rajona agrokombināta kolhoza «Lādezers» priekšsēdētājs.
29. ĀDOLFS LOČMELIS, Krāslavas rajona kolhoza «Brīvība» priekšsēdētājs.
30. DAINIS ĪVĀNS, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs.
31. VIKTORS AVOTIŅŠ, žurnāla «Daugava» atbildīgais sekretārs.
32. MARINA KOSTEŅECKA, rakstniece.
33. ZIGMUNDS PETKEVIČS, Latvijas Komunistiskās partijas Rēzeknes pilsētas komitejas pirmais sekretārs.
34. ALBERTS KAULS, Rīgas rajona agrofirmas «Ādaži» priekšsēdētājs.
35. ARNIS KALNIŅŠ, Latvijas agrorūpniecības kompleksa Ekonomikas zinātniskās pētniecības institūta direktors.
36. VIKTORS SKUDRA, Latvijas PSR tieslietu ministrs.
37. ILMĀRS BIŠERS, P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes profesors.
38. ANDREJS DANDZBERGS, Tukuma rajona zvejnieku kolhoza «Padomju zvejnieks» priekšsēdētājs.
39. EDVĪNS INKĒNS, Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas televīzijas informatīvo raidījumu galvenās redakcijas vecākais redaktors.
40. RITA KUKAINE, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūta direktore.
Avoti: barikadopedija.lv
Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|
Latvijas Universitāte | 28.09.1919 | lv |
16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte
01.06.1988 | Radošo savienību Plēnums
Pirms PSKP 19.Vissavienības konferences Rīgā 1988. gada 1. un 2. jūnijā notika Radošo savienību Plēnums, kuras darbs beidzās ar Rezolūciju, kura pamatīgi izmainīja sabiedriski politisko dzīvi Latvijā, kā arī guva plašu rezonansi ne tikai visā Padomju Savienībā, bet arī ārpus tās. Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar republikas Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos notika Kongresu namā - liela un pamatīga pilsoniska uzdrīkstēšanās, trešās Atmodas sākums.
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
12.11.1988 | Latvijas juristu 1.Forums
17.12.1988 | Dibināta Latvijas Juristu biedrība
Dibināšanas kongress notika Latvijas PSR ZA Lielajā zālē. Par prezidentu tika ievēlēts Valdis Birkavs. Par viceprezidentiem - Aivars Borovkovs, Tālavs Jundzis, Uldis Pētersons, Boriss Djomins, Raimonds Bluķis, Ainārs Ritenbergs, Juris Bojārs.
06.02.1989 | LTF lietošanā tiek piešķirta ēka Vecrīgā
1989.gada 6.februārī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu LTF (Latvijas Tautas Fronte) lietošanā tiek piešķirta ēka Vecpilsētas ielā 13/15. Vēl viens piemērs, kā izpildvara netieši sāka dot atbalstu sabiedrības pilsoniskai aktivitātei ceļā uz neatkarības atjaunošanu.
23.05.1989 | PSRS tautas deputāti no Latvijas
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana
07.05.1990 | Apstiprināts Latvijas Republikas valdības sastāvs 1990.gada 7.maijs – 1993.gada 3.augusts
17.09.1990 | LR MP LĒMUMS Nr. 129 Par Latvijas Žurnālistu savienību
23.11.1990 | Iznāk pirmais laikraksta DIENA numurs
13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
14.01.1991 | OMON uzbrukumi Vecmīlgrāvim
1991.gada 14.janvārī M. Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.
15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8
1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.
18.01.1991 | Latvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju
1991.gada 18.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.
22.05.1991 | Tiek dibināta Latvijas Policijas akadēmija
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
10.12.1991 | Pilnīgi slepeni, bet tie nav KGB saraksti
«Latvijas Jaunatne», 1991. gada 10. decembris, Nr. 186