Teodors Eniņš
- Dzimšanas datums:
- 06.12.1934
- Miršanas datums:
- 24.09.2008
- Papildu vārdi:
- Теодорс Эниньш
- Kategorijas:
- Ministrs, Parlamenta deputāts, Politiķis, Sabiedrisks darbinieks, Ārsts
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rudbāržu pagasts, Sprīžu kapsēta
Teodors Eniņš bija latviešu ārsts un politiķis, Latvijas labklājības ministrs Godmaņa vadītajā Ministru Padomē, Liepājas pašvaldības vadītājs.
Teodors Eniņš ir dzimis Liepājā 1934. gada 6. decembrī. Tēvs bija būvtehniķis, māte bija mājsaimniece. T. Eniņam bija brālis un māsa.
Pamata izglītību ieguvis Liepājā, no 1950. līdz 1954. gadam mācījies Liepājas 1. vidusskolā un Liepājas Mūzikas vidusskolas pūšamo instrumentu klasē.
No 1954. līdz 1960. gadam studējis Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultātē, ieguvis ārsta diplomu.
1960. gadā sācis strādāt par ķirurgu Liepājas Centrālajā slimnīcā.
1988. gadā Eniņš iesaistījies Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas dibināšanā.
Līdz 1989. gadam bijis viens no tās līdzpriekšsēdētājiem.
1990. gadā no LTF saraksta ievēlēts Augstākajā Padomē. Kļuvis par Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieku.
1991. gada 19. novembrīiecelts par labklājības ministru Godmaņa valdībā. Amatu zaudējis 1993. gada 3. augustā līdz ar valdības nomaiņu.
1994. gada pašvaldības vēlēšanās kandidējis uz vietu Liepājas domē no "Mēs Liepājai" saraksta. Ar 8 no 15 balsīm par kļuvis par Liepājas mēru, pārspējot LTF kandidātu Jāni Imantu Birzkopu.
1997. gada pašvaldību vēlēšanās nav kandidējis un 18. martā par domes priekšsēdētāju kļuvis Uldis Sesks.
Pēc aiziešanas pensijā kopā ar sievu Ainu saimniekojis zemnieku saimniecībā "Ramati" Kuldīgas rajona Rudbāržu pagastā.
2005. gadā braucot alkohola reibumā izraisījis autoavāriju, cilvēki nav cietuši.
Miris 2008. gada 24. septembrī Rudbāržos.
Teodors Eniņš bija precējies ar mūzikas pedagoģi Ainu. Pārim bijuši divi bērni: Dzintars (gājis bojā) un Dace (kļuvusi par ārsti). Eniņam ir bijušas četras mazmeitas.
Teodors Eniņš dzimis 06.12.1934. bija sabiedrisks darbinieks un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2008. gadam.
Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Teodors Eniņš bija saistīts ar šādām organizācijām:
- Trešā atmoda Liepājā
- ""LIEPĀJAS SILTUMS"" maksātnespējīgā akciju sabiedrība
- ""Liepājas pilsētas galvas Evalda Rimbenieka fonds""
Viņš nomira 73 gadu vecumā, 2008. gadā.
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Teodors Eniņš varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).
Viņa pēdējā dzīves vieta bija Liepāja
Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv
Avoti: lursoft.lv
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Dzintars Eniņš | Dēls | |
| 2 |  | Andrejs Dandzbergs | Darba biedrs | |
| 3 |  | Emerita Buķele | Darba biedrs | |
| 4 | Jānis Janovskis | Darba biedrs | ||
| 5 |  | Rišards Labanovskis | Darba biedrs | |
| 6 |  | Ilmārs Bišers | Darba biedrs | |
| 7 |  | Jānis Oherins | Darba biedrs | |
| 8 |  | Romāns Apsītis | Darba biedrs | |
| 9 |  | Ivars Silārs | Darba biedrs | |
| 10 |  | Rolands Rikards | Darba biedrs | |
| 11 |  | Vilnis Edvīns Bresis | Darba biedrs | |
| 12 |  | Viktors Skudra | Darba biedrs | |
| 13 |  | Andris Buiķis | Darba biedrs | |
| 14 | Uldis Gundars | Darba biedrs | ||
| 15 | Aivars Prūsis | Darba biedrs | ||
| 16 |  | Gundars Bērziņš | Darba biedrs | |
| 17 |  | Ligita Začesta | Paziņa | |
| 18 |  | Viktors Para | Paziņa | |
| 19 | Elmārs Siliņš | Paziņa | ||
| 20 | Edgars Zvirbulis | Paziņa | ||
| 21 |  | Silva Golde | Paziņa | |
| 22 |  | Guntars Krieviņš | Paziņa | |
| 23 |  | Gints Marga | Paziņa | |
| 24 |  | Imants Cibulis | Paziņa | |
| 25 |  | Ludis Skosta | Domu biedrs |
07.05.1990 | Apstiprināts Latvijas Republikas valdības sastāvs 1990.gada 7.maijs – 1993.gada 3.augusts
13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.