Silva Golde

2013.gada 31.decembrī pēc smagas slimības mūžībā aizgājusi Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde.

Silva Golde ir bijusi augsti novērtēta izglītības darbiniece un politiķe, bijusi Saeimas deputāte un Latvijas izglītības un zinātnes ministre, bet pēdējos gadus Liepājas pilsētas domes deputāte un domes priekšsēdētāja vietniece, pārraugot izglītības, kultūras un sporta jomas.

1973.gadā beigusi mācības Grobiņas vidusskolā,

1977.gadā absolvējusi Liepājas Pedagoģisko institūta Pamatskolas pedagoģijas un metodikas fakultāti.

Darba gaitas uzsākusi 1977.gadā, strādājot Cieceres internātskolā par skolotāju,

1980.-1983. Liepājas rajona Pionieru nams, metodiķe 

1983-1987.g. Liepājas rajona Izglītības nodaļas skolu inspektore, arī vadītājas vietniece.

Laikā no 1992.līdz 1999.gadam S.Golde vadījusi Liepājas rajonu Skolas valdi, iemantojot nozares profesionāļu atzinību un cieņu.

1998.gadā S.Golde tika ievēlēta 7.Saeimā

Laikā no 1999.gada jūnija līdz decembrim bijusi Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre premjera Andra Šķēles vadītajā Ministru kabinetā.

Pēc tam atgriezusies darbā Saeimā, tika ievēlēta arī 8.Saeimā, bijusi Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.

2005.gadā atgriezās dzimtajā pilsētā un kandidēja Liepājas pilsētas domes vēlēšanās.

S.Golde tika ievēlēta un kļuva par domes priekšsēdētāja Ulda Seska pirmo vietnieci.

Atkārtoti tika ievēlēta arī 2009.un 2013.gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās, saglabājot Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieces amatu.

Silva bija precējusies, meita Sanda studējusi pedagoģiju.

“Kolēģi, kas Silvu pazīst jau gadiem, raksturo viņu kā cilvēku, kas ļoti daudz strādāja. Turklāt viņa nebaidījās strādāt arī melno darbu, izurbties cauri problēmām līdz pašai saknei. Viņai patika viss jaunais, patika iesaistīties procesos, kur veicamas pārmaiņas un graujama vecā kārtība, lai panāktu progresu. Silvu Goldi Liepājā pazina kā enerģisku un aktīvu savas jomas profesionāli, viņu raksturo kā sievieti ar stingru mugurkaulu, kas nelokās līdzi visiem vējiem. Ar savu inteliģenci, gudrību un neatlaidību viņa spēja pārliecināt pat lielākos oponentus. Neatkārtojama, apbrīnojama un izcila personība, kas daudzu atmiņā paliks kā līdz pat pēdējam brīdim stiprā Silva. Vēl nesen likās vienmēr un jebkurā cīņā neuzveicamā Silva, bet diemžēl ne šajā cīņā ar Likteni…”

pauda pilsētas pašvaldības pārstāve.

Liepājas pilsētas dome izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un kolēģiem, no Silvas Goldes uz mūžu atvadoties.

***

• Izglītība:
• kopš 1997. LU skolvadības maģistratūra 
• 1977. Liepājas pedagoģiskais institūts, pamatskolas pedagoģija un metodika 
• 1973. Grobiņas vidusskola
•  
• Darba pieredze:
• 2012. gadā: Liepājas domes deputāte, Sociālo lietu, veselības un sabiedriskās kārtības komitejas locekle, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja, Finanšu komitejas locekle, Budžeta komisijas locekle, Kultūras lietu komisijas priekšsēdētāja, Izglītības komisijas priekšsēdētāja, Vasaras nometņu projektu konkursa izvērtēšanas komisijas priekšsēdētāja, Apbalvojumu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja, Sporta komisijas priekšsēdētāja, Valsts budžeta mērķdotācijas sadales komisijas priekšsēdētāja, Liepājas daudzfunkcionālā centra "Lielais Dzintars" uzraudzības padomes priekšsēdētāja
• 2005.g. atgriežas Liepājā
• Kopš 2002. gada LR 8. Saeimas deputāte
• 1998. - 2002. LR 7. Saeimas deputāte
• 1999.gadā LR Izglītības un zinātnes ministre
• 1992. – 1999. Liepājas rajona skolu valde, priekšsēdētāja 
• 1987. – 1992. Liepājas rajona Izglītības nodaļa, vadītāja vietniece
• 1983. – 1987. Liepājas rajona Izglītības nodaļa, skolu inspektore 
• 1980. – 1983. Liepājas rajona Pionieru nams, metodiķe 
• 1977. – 1980. Cieceres internātskola, skolotāja
•  
• Sabiedriskais darbs:
• Latvijas izglītības Foruma viceprezidente
• Liepājas Pedagoģiskās augstskolas padomnieku Konventa locekle
• SO "Debašu centrs" valdes locekle

***

Pedagoģijas praktiķe

Daina Meistere, fragmenti no intervijai Kurzemes Vārds, 1998

Viņa saka: "... Apzināti vai neapzināti, tas tomēr lika mums paskatīties uz sevi, ka varu pats daudz ko izdarīt, negaidot, ka kaut ko pasāks citi. Sapratu, ka ar paijāšanu vien nevaram.

Jā, man ir liela sāpe par veciem cilvēkiem. Es redzu, kā dzīvo mani vecāki, ja mēs ar māsu viņiem nepalīdzētu, diez vai viņi varētu apēst gaļas gabalu, kādu labāku kumosu. Un vēl zinot, kā mani vecāki bija strādājuši, sirds pa muti lec ārā par vecajiem cilvēkiem. Bet darba spējīgajiem ir jāprot sevi apgādāt. Protams, nevar pateikt, lai katrs būtu uzņēmējs, ne katrs arī var un spēj būt līderis. Mums ir jāatceras proporcijas sabiedrības attīstībā, kurā ir visādi cilvēki. Un valstij ir jāuzņemas zināma atbildība par tiem, kuriem vajadzīgs atbalsts. "

Silvas Goldes sacītajā nenoliedzami jūt pedagogu. Jo viņa tāda ir. Un, ja visā Latvijā pēc neatkarības atgūšanas labi noskanēja Liepājas rajona Skolu valdes darbs, tad tam līdzās bija arī priekšsēdētājas Silvas Goldes vārds. Kaut arī viņa pati uzsver, ka tas ir visu valdes darbinieku un skolu direktoru komandas nopelns.

Dzimtā vieta Silvai ir Grobiņa, viņa beigusi Grobiņas vidusskolu, studējusi Liepājas Pedagoģiskajā institūtā pamatskolas pedagoģiju un psiholoģiju, praktiski par skolotāju strādājusi tikai kādus gadus trīs - Cieceres internātskolā, lai pēc tam uzsāktu savu vadītājas karjeru. ...

- Es melotu, ja teiktu, ka kļūt par skolotāju bija mans aicinājums jau no bērnības. Bet prakses laikā jutu, ka man patīk saskare ar bērniem, ka viņi man uzticas, vēl tagad ir kontakti ar bijušajiem skolēniem, - saka Silva Golde.

Skolu valdes priekšsēdētājs - ja reiz nestrādā ikdienā ar bērniem skolā, tad jau iznāk pedagoģijas teorētiķis?

Šo apgalvojumu Silva Golde pilnībā noliedz. Viņa uzskata, ka konkrēta reģiona izglītības dzīves vadītājs ir visīstākais praktiķis, jo viņa vadībā tiek realizēta skolu tīklu reorganizācija, viņš ir tas, kurš ieceres pārvērš īstenībā.

- Man tas liekas ļoti dinamisks darbs, un, ja saka, ka izglītība ir konservatīva sistēma un tur grūti kaut ko izdarīt, tad es uzskatu, ka tur var daudz ko mainīt attieksmes, prasību ziņā. Un it īpaši šodien, kad ir tik liela brīvība skolu direktoriem un skolu pārvaldes struktūrām. Vienkārši ir jābūt idejām, ir jāzina, ko darīt, jo priekšā jau neko vairs nesaka, - tas ir Silvas Goldes uzskats.

Kur viņa tās idejas ieguva? Lasot, interesējoties par visu jaunāko izglītības sfērā gan mūsu zemē, gan ārvalstīs.

Pārstrukturēt ierasto izglītības tīklu, lauzt veco, tik pierasto uztveri nebūt nenācās viegli. Bet Silva Golde zināja, ko viņa grib paveikt, viņa centās par savām idejām pārliecināt citus, viņa arī neatkāpās, kad vajadzēja izdomātās pārmaiņas realizēt.

- Skolu tīkla reorganizācija bija pirmais, ko uzsāku. Lai gan negribu uzsvērt, ka es, tie bijām mēs visi kopā, jo es sevi uzskatu par komandas cilvēku. Ja es jūtu, ka valdē strādājošie, ka skolu direktori neakceptē manu domu, tad es esmu iznīcināta. Nevaru strādāt tā - es pasaku un tā ir jādara, - tā nu jau bijusī rajona Skolu valdes priekšsēdētāja par sevi un savu komandu. - Manuprāt, mēs daudz esam izdarījuši skolu tīklu sakārtošanā. Un tas gāja ļoti smagi. Jo nav tik vienkārši kaut ko likvidēt vai ko jaunu atvērt. Uzskatu, ka tomēr izdarījām pareizi, pieņemot lēmumu slēgt palīgskolu Līgutos, tas tika izdarīts bērnu labā, jo redzot, kādos apstākļos viņi dzīvo, attieksmi pret viņiem, citādi rīkoties nevarēja. Es negribētu šo brūci uzplēst no jauna, jo toreiz bija liela rezonanse: redz, Golde slēgusi skolu, cilvēki palikuši bez darba. Bet no šodienas skatoties, redzu, ka tā vajadzēja darīt. Turklāt tā mūsu rajons varēja izveidoties par garīgi atpalikušu cilvēku rajonu. Līgutos mācījās bērni no visas Latvijas, viņi pēc skolas beigšanas izveidoja ģimenes un palika dzīvot turpat, nevis atgriezās savās dzimtajās vietās. Katram bērnam jābūt savas mājas, savas dzimtās vietas izjūtai. Manā laikā reorganizējām Vaiņodes 2.vidusskolu, Priekules 2.vidusskolu, Paplakas vidusskolu. Latviju atstāja padomju karaspēks, un vairs nebija vajadzīgas šīs skolas ar krievu macībvalodu. Bija jānokārto likvidēto skolu materiālā bāze un pedagoģisko kadru jautājums.

- Tālāk sākās it kā tāds atdzimšanas laiks, - turpināja S.Golde. - Manā laikā atvēra Grobiņas pagasta sākumskolu. Elkuzemes sākumskolu, Grobiņas pilsētas pamatskolu. Reorganizējām ārpusskolas iestāžu tīklu, izveidojām Skolēnu interešu centru Grobiņā, tapa un nostabilizējās Amatniecības skola Aizputē. Pašlaik gan tās darbība apstājusies, jo ir citi akcenti skolēnu sagatavotībā darba dzīvē. Domāju, ka esmu pielikusi daudz darba un pūļu, lai mums būtu profesionāli un izglītoti skolu direktori, lai viņiem būtu atbalsts un pleca sajūta viņu skolās. Mana darba pareizību pierāda skolu direktoru atestācija, visi deviņi atestētie rajona skolu direktori nokārtojuši pārbaudījumu augstākajā pakāpē.

Arī Silvas Goldes līdzgaitnieces, tagadējā pilsētas Skolu valdes priekšēdētāja Ludmila Molčanova, kura pirms tam bija pilsētas valsts izglītības inspektore, un viņas vietniece Alda Ķestere, kura vēl līdz jaunā mācību gada sākumam bija rajona - vēlāk kopā pieņemot klāt arī pilsētas skolas - valsts izglītības inspektore, pirmām kārtām raksturo jauno Saeimas deputāti kā ļoti mērķtiecīgu un darbīgu cilvēku.

"Silvai Goldei piemīt lielas darba spējas,"

saka Alda Ķestere.

"Brīžiem pat liekas, ka viņa nav nogurdināma, iepriekšējā vakarā viņa strādājusi līdz vēlai stundai, bet no rīta atkal atnāk smaidoša, priecīga. Var just, ka viņa, lai cik nodrāzti tas izklausās, patiešām mīl savu darbu un dara to ar prieku. Vienmēr cenšas izzināt visu jauno, prot veidot kolektīvu, viņas laikā iedibinātas tradīcijas Skolu valdē, direktoru kolektīvā. Prasīga pret padotajiem, bet tajā pašā laikā ļoti saprotoša, ja ir kādas grūtības vai problēmas. Sievišķīga, ar visu savu trako darba ritmu atrod laiku pagatavot vakariņas meitai, vīram, apmīļot savus mīluļus - suni, kaķi."

"Stipra sieviete, liela praktiķe,"

sacīja Ludmila Molčanova,

"kurai ir aktīva dzīves pozīcija. Un es domāju, ka tas ir liels pluss viņas turpmākajai darbībai. Viņa zina, kas likumdošanā reāli darbojas un kas nedarbojas izglītības jomā. Prot pastāvēt par savām idejām. Viņa pati daudz strādā un prasa to arī no citiem."

- Neesmu autoritatīva, bet arī nedomāju, ka man trūktu mugurkaula, - tā Silva Golde par sevi starp cilvēkiem un idejām.

- Ja man ir viedoklis, tad varu to aizstāvēt. Ja esmu pārliecināta par kādu lietu, es varu būt arī drakoniska, stāvēt par to jebkurā instancē ar rokām un kājām, līdz panākšu, ka to var īstenot. Esmu atklāts cilvēks, reizēm pat bārstos idejām, gribas dalīties ar citiem, ja kas mums ir izdevies.

Silva Golde ir reāliste, kura nemēdz lidināties sapņos. Viņa necieš vulgaritāti, tāpēc uzskata, ka ir laimējies ar darba biedriem, ar vidi, kurā valdījusi augsta saskarmes kultūra. Vēl viņai nepatīk aizbildniecība, īpaši, ja iejaucas tādi cilvēki, kuri paši risināmās problēmās neorientējas, bet grib pamācīt mācīšanas pēc.

"Neesmu ļaunatminīga, neturu ilgi dusmas uz cilvēkiem, bet mani var ievainot ar sliktu vārdu "

saka Silva.

- Man nav problēmu iziet publikas priekšā un izklāstīt savas domas, - viņa saka. - Nebaidos redzēt klausītāju sejas, man ir svarīgi saskatīt cilvēku acis, just, ka klausās. Es pat nemēdzu savas runas uzrakstīt uz papīra, uzmetu vienīgi tēzes, bet neeju auditorijas priekšā nesagatavojusies. Nekad nerunāju par lietām, kurās neorientējos....Esmu gatava strādāt un vienmēr atcerēšos, ka esmu liepājniece, ka esmu kurzemniece.

***

Silva Golde dzimusi 04.08.1955. nodarbojās ar sabiedrisko darbību Latvijas Republikas teritorijā.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Silva Golde bija saistīts ar šādām organizācijām:

• "LATVIJAS IZGLĪTĪBAS FORUMS"
  Organizācijas pamatdarbība bija Profesionālu organizāciju darbība
• "LIEPĀJAS PARTIJA"
  Organizācijas pamatdarbība bija Politisko organizāciju darbība

Silva Golde nomira 58 gadu vecumā, 2014. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Silva Golde varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv