Aigars Jirgens
- Dzimšanas datums:
- 02.11.1960
- Miršanas datums:
- 16.03.2005
- Papildu vārdi:
- Айгарс Иргенс
- Kategorijas:
- Deputāts, Dzejnieks, Parlamenta deputāts, Politiķis, Sabiedrisks darbinieks, Saeimas deputāts(-e)
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Meža kapi
"Aigars Jirgens bija Izcili talantīgs - ne tikai dzejoli, bet arī publikāciju vai likumprojektu viņš spēja uzrakstīt "ar vienu piegājienu"- bez melnraksta vai labojumiem. Viņš bija cilvēks, kurš novērsa pilsonības nulles varianta ieviešanu Latvijā. Publiskās debatēs ar J.Bojāru laikrakstu "Atmoda" un "Padomju Jaunatne" slejās viņš to pamatoja ~500tk lasītājiem." Dz. Rasnačs
Aigars Jirgens dzimis 1960.gada 2.novembrī Rīgā, 1980.gadā beidzis Rīgas 2.vidusskolu, 1985.gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Žurnālistikas nodaļu. Strādājis laikrakstos "Padomju Jaunatne" un "Atmoda", izdevis dzeju krājumu "Tas nav vēl rudens".
Jirgens ir darbojies Pilsoņu kongresa Latvijas komitejā, bijis Latvijas Tautas frontes un LNNK biedrs, 18.novembra savienības priekšsēdētāja vietnieks, laikraksta "Neatkarība" galvenais redaktors.
Aigara Jirgena sieva Vita Beļavniece, žurnāliste, meita Ieva Jirgena.
Vectēvs - Andrejs Jansons.
1995.gada janvārī Jirgens tika ievēlēts par partijas "Tēvzemei un brīvībai" (TB) ģenerālsekretāru un valdes locekli.
1995.gada septembrī no TB saraksta Jirgens tika ievēlēts par 6.Saeimas deputātu, bet 1996.gada septembrī - par Saeimas priekšsēdētāja biedru.
1998.gada aprīlī Saeima atbrīvoja Jirgenu no Saeimas priekšsēdētāja biedra amata pēc paša vēlēšanās, kā arī deva atļauju viņa saukšanai pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu reibumā.
Jirgens ir bijis Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis.
Jirgenu viņa paziņas raksturojuši kā konservatīvu, pedantisku, mierīgu un noslēgtu cilvēku ar labu atmiņu. 5.Saeimas laikā, kad Jirgens bijis deputāta Jāņa Straumes (TB) palīgs, viņš esot bijis lielas daļas frakcijas iesniegto likumprojektu autors.
Latviešu grupas "Autobuss debesīs" otrajā albumā ir dziesma ar Aigara Jirgena vārdiem - Kad migla -
Kad migla - (I.Kalniņš/A.Jirgens)
Tā kā sārta ogle apspīd Izdziestošu pavardu
Tā kā zibens strēle naktī
Manī paraudzījies
Tu Debess nosarkušos plakstos
Dienas spozme lēni mirst
Tavu vaibstu maigos rakstos
Steidzas apstāties man sirds
Balta mēness gaismas seja
Uzzied pusnakts dvēselē
Tavu acu mēmā dejā
Liktens apmaldīties spēj
Tā kā sārta ogle apspīd
Izdziestošu pavardu
Tā kā zibens strēle naktī
Manī paraudzījies Tu
Citas dziesmas ar A. Jirgena vārdiem
- Dienas rit Autobuss Debesīs Imants Kalniņš Aigars Jirgens
- Tā kā sārta ogle Autobuss Debesīs Imants Kalniņš Aigars Jirgens
- Ko gan es varu Tev pasacīt Autobuss Debesīs Imants Kalniņš Aigars Jirgens
- Klusai, klusai sāpju dienai Autobuss Debesīs Imants Kalniņš Aigars Jirgens
- Tā tikai šoruden Autobuss Debesīs Imants Kalniņš Aigars Jirgens
- Vīns, siers un divas mazas mušas Autobuss Debesīs Imants Kalniņš Aigars Jirgens
- Kad migla Autobuss debesīs Im. Kalniņš A. Jirgens
- Ir tikai tveice Autobuss debesīs Imants Kalniņš Aigars Jirgens
- Kur slēpies tu Autobuss debesīs Im. Kalniņš A. Jirgens
Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Aigars Jirgens bija saistīts ar šādām organizācijām:
- ""Jāņa Čakstes Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrība""
- Apvienība ""Tēvzemei un Brīvībai""/LNNK
Viņš nomira 44 gadu vecumā, 2005. gadā.
Viņa pēdējā dzīves vieta bija Rīga
Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv
http://www.barikadopedija.lv/raksti/Aigars_Jirgens
Avoti: news.lv, barikadopedija.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Ināra Jirgena | Māte | ||
2 | Andrejs Jansons | Vectēvs | ||
3 | Anete Milda Jansone | Vecāmāte | ||
4 | Jānis Freimanis | Darba biedrs | ||
5 | Andris Grūtups | Darba biedrs | ||
6 | Aivars Berķis | Darba biedrs | ||
7 | Ingrīda Ūdre Latimira | Darba biedrs | ||
8 | Larisa Laviņa | Darba biedrs | ||
9 | Visvaldis Lācis | Darba biedrs, Partiju biedrs | ||
10 | Valdis Krisbergs | Darba biedrs | ||
11 | Imants Daudišs | Darba biedrs, Paziņa | ||
12 | Ita Kozakeviča | Darba biedrs | ||
13 | Andrejs Krastiņš | Darba biedrs | ||
14 | Roberts Jurdžs | Darba biedrs | ||
15 | Rišards Labanovskis | Darba biedrs | ||
16 | Paulis Kļaviņš | Darba biedrs | ||
17 | Ervids Grinovskis | Darba biedrs | ||
18 | Pēteris Laķis | Darba biedrs | ||
19 | Alfreds Čepānis | Darba biedrs | ||
20 | Jānis Straume | Darba biedrs | ||
21 | Filips Stroganovs | Darba biedrs | ||
22 | Vaira Paegle | Darba biedrs | ||
23 | Rolands Rikards | Darba biedrs | ||
24 | Ivars Silārs | Darba biedrs | ||
25 | Gundars Bērziņš | Darba biedrs | ||
26 | Ainārs Dimants | Darba biedrs | ||
27 | Eduards Berklāvs | Darba biedrs, Partiju biedrs, Domu biedrs | ||
28 | Roberts Milbergs | Darba biedrs | ||
29 | Oskars Grīgs | Darba biedrs | ||
30 | Viktors Avotiņš | Darba biedrs | ||
31 | Andris Līgotnis | Darba biedrs | ||
32 | Mariss Andersons | Darba biedrs | ||
33 | Juris Zaķis | Darba biedrs | ||
34 | Māris Grīnblats | Darba biedrs | ||
35 | Viktors Kalnbērzs | Darba biedrs | ||
36 | Jānis Krūmiņš | Darba biedrs | ||
37 | Aristids Lambergs | Darba biedrs | ||
38 | Pēteris Kārlis Elferts | Darba biedrs | ||
39 | Vilnis Eglājs | Darba biedrs | ||
40 | Pēteris Tabūns | Darba biedrs | ||
41 | Ausma Kantāne | Darba biedrs | ||
42 | Arnis Cimdars | Darba biedrs | ||
43 | Andris Buiķis | Darba biedrs | ||
44 | Mārtiņš Roze | Darba biedrs | ||
45 | Ojārs Grinbergs | Darba biedrs | ||
46 | Laimdota Rone | Darba biedrs | ||
47 | Vilnis Edvīns Bresis | Darba biedrs | ||
48 | Aida Prēdele | Darba biedrs | ||
49 | Leonīds Kurdjumovs | Darba biedrs | ||
50 | Konstantīns Pupurs | Darba biedrs, Domu biedrs | ||
51 | Atis Kramiņš | Darba biedrs | ||
52 | Krišjānis Peters | Darba biedrs | ||
53 | Ruta Marjaša | Darba biedrs | ||
54 | Silva Golde | Darba biedrs | ||
55 | Valentīna Zeile | Darba biedrs | ||
56 | Imants Ziedonis | Darba biedrs | ||
57 | Pauls Putniņš | Darba biedrs | ||
58 | Mavriks Vulfsons | Darba biedrs | ||
59 | Leonards Stašs | Darba biedrs | ||
60 | Vilens Tolpežņikovs | Darba biedrs | ||
61 | Jānis Leja | Darba biedrs | ||
62 | Ojārs Ēriks Kalniņš | Darba biedrs | ||
63 | Aleksejs Vidavskis | Darba biedrs | ||
64 | Jānis Šmits | Darba biedrs | ||
65 | Anna Seile | Darba biedrs | ||
66 | Leopolds Ozoliņš | Darba biedrs | ||
67 | Juris Sinka | Darba biedrs | ||
68 | Andrejs Cīrulis | Darba biedrs | ||
69 | Guntars Grīnblats | Darba biedrs | ||
70 | Oļģerts Dunkers | Darba biedrs | ||
71 | Ivars Ķezbers | Darba biedrs | ||
72 | Uldis Klauss | Darba biedrs | ||
73 | Alberts Kauls | Darba biedrs | ||
74 | Dainis Stalts | Darba biedrs | ||
75 | Romāns Apsītis | Darba biedrs | ||
76 | Raits Černajs | Darba biedrs | ||
77 | Modris Lujāns | Darba biedrs | ||
78 | Valērijs Karpuškins | Darba biedrs | ||
79 | Vilis Seleckis | Darba biedrs | ||
80 | Leons Bojārs | Darba biedrs | ||
81 | Vents Balodis | Darba biedrs | ||
82 | Gundars Valdmanis | Darba biedrs | ||
83 | Vilnis Zariņš | Partiju biedrs | ||
84 | Māris Purgailis | Partiju biedrs | ||
85 | Jānis Viķelis | Domu biedrs | ||
86 | Romāns Pussars | Domu biedrs | ||
87 | Edmunds Cirvelis | Domu biedrs | ||
88 | Jānis Škapars | Domu biedrs |
07.10.1988 | Notiek tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā
23.04.1990 | LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas
1990. gada 8.-23. aprīlī notika LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas, kurās 707 772 iedzīvotāji (678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidāti) ievēlēja 232 delegātus
30.04.1990 | Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress
04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana
13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
18.01.1991 | Latvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju
1991.gada 18.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.