Romāns Pussars

Romāns Pussars dzimis 12.07.1932. bija saistīts ar politiskām organizācijām Latvijā, sabiedrisks darbinieks un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2011. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Romāns Pussars bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Latvijas Nākotnes Partija
• Apvienība ""Tēvzemei un Brīvībai""/LNNK
• Ernesta Brastiņa fonds ""Savieši""

Romāns Pussars dzimis 1932.gadā Kurzemes pusē, Lutriņu pagasta "Rūtos". Tēvs Jānis bijis Zemkopības ministrijas ierēdnis, māte Ida - lopkopības speciāliste. Jau zēna gados Romāns spējis izveidot cieņpilnu attieksmi pret ikkatru darbu un ikkatru godīgu darba darītāju.

Patrotisma jūtas modušās jau "Kuzemes cietokšņa" laikā, stiprinājušās skolas gados Rīgas 1.vidusskolā un studiju laikā Rīgas Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un Literatūras fakultātē. 

Kopš 1956.gada R.Pussars strādājis par zinātnisko līdzstrādnieku Literatūras un Mākslas vēstures muzejā Rīgā (tagad. Rakstniecības vēstures muzejs). Par spīti tā laika padomju varas ietekmei, vistīrākās sirdsapziņas vadīts, viņš krājis un sargājis muzejā esošās vērtības, īpaši rūpējies par tām, kuŗas tā laika varas iespaidā bijušas lemtas iznīcībai.

Darba gados Romās Pussars izveidojis vairākas plašas, kultūrvēsturiskām tēmām veltītas, izstādes, rīkojis un vadījis patriotisku lasījumu ciklus un iedvesmojis ļaudis ne tikai Latvijā, bet arīdzan Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā. Viņā vadībā izveidoti vairāki memoriālie muzeji.

R.Pussars bieži piedalījies radio un TV raidījumos ar kultūrvēsturiskiem, izglītojošiem un latviskumu modinošiem stāstījumiem un uzrunām, publicējis grāmatas un rakstus par kultūrvēsturiskiem jautājumiem. 

Latvijas Trešās atmodas laikā R.Pussars kā nacionālpolitisku uzskatu paudējs un cīnītājs iesaistījies Latvijas Tautas frontes darbībā Radikālās apvienības un Pilsoņu kongresa rindās.

1994.gada R.Pussars ticis ievēlēts Rīgas Domē un aktīvi darbojies Kultūras, Mākslas un Reliģijas lietu padomē, kā arī Pilsētas Attīstības komitejā.  Iestājies Latvijas Dievtuŗu Sadraudzē jau gandrīz pašos Sadraudzes darbības atjaunošanas sākuma gados. Vairākkārt ievēlēts par Sadraudzes virsvadītāju. 

Nopietni pētījis Ernests Brastiņa personību un viņa dzīves un darba gājumu, - daudz kas no savāktā savulaik izstādīts Brastiņam veltītā izstādē un vainagojies grāmatā „Tautai Dievam Tēvijai” .

Šos pašus svētos vārdus R.Pussars licis uz Ernesta Brastiņa pieminekļa, kas uzstādīts Kronvalda parkā - arī še nācās izcīnīt smagas un nopietnas cīņas, lai Rīgai šāds piemineklis būtu. 

Viņš nomira 78 gadu vecumā, 2011. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Romāns Pussars varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Rīga

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv, dievturi.blogspot.com

***