Konstantīns Pupurs
- Dzimšanas datums:
- 05.03.1964
- Miršanas datums:
- 10.09.2017
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Valujevs
- Kategorijas:
- Disidents, Militārpersona, karavīrs, Sabiedrisks darbinieks, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Tautas varonis, Virsnieks, Vēsturnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Meža kapi
Konstantīns Pupurs dzimis Rīgā un bija latviešu politologs, vēsturnieks un valodnieks, cilvēktiesību aizstāvības grupas „Helsinki-86” aktīvists 3. atmodas laikā, Latviešu virsnieku apvienības biedrs, kopš 2010.gada politiskās partijas „Visu Latvijai!” valdes loceklis, un, kopš 2011.gada Latvijas Jūras akadēmijas galvenais speciālists – metodiķis un lektors.
Konstantīns Pupurs bija studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis filistrs.
video - Artis Kamals
Dzīvesgājums
No 1987.gada Konstantīns Pupurs aktīvi darbojās Vides Aizsardzības klubā.
1987.gada 14.jūnijā kopā ar "Helsinki-86" grupas biedriem piedalījās pirmajā pretpadomju demonstrācijā Rīgā pie Brīvības pieminekļa.
Gada beigās oficiāli iestājās Cilvēktiesību Aizstāvības grupā "Helsinki-86". No 1988.gada pārstāvēja grupas intereses Sabiedrisko Organizāciju padomē, kas tajā laikā pildīja funkcijas kā neliels “parlaments” visām neformālām, kā arī formālām organizācijām Latvijā.
1988.gada 14.jūnijā kopā ar savas grupas biedriem Staļina terora upuru piemiņas mītiņā un demonstrācijas laikā organizēja sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu.
Bija pirmais, kurš, 1988.gada 14.jūnijā, pirmo reizi Latvijas pēckara vēsturē iznesa (neraugoties uz vairākiem mēģinājumiem no oficiālās varas puses apturēt šo gājienu) mūsu nacionālo karogu cauri visai Rīgai, no Brīvības pieminekļa līdz pat Brāļu kapiem. Dažas dienas pēc šī gājiena Konstantinam Pupuram un viņa mātei PSRS vara atņēma Padomju pavalstniecību un lika divu nedēļu laikā atstāt valsti uz neatgriešanos.
1988.gada 11.jūlijā Konstantīns Pupurs izbrauca no Padomju Latvijas.
No 1988.gada līdz 1990.gadam uzturējās Rietumeiropā, aktīvi piedalījās trimdas latviešu politiskajā darbībā un kultūras dzīvē, bet vēlāk - 1990.gadā izceļoja uz ASV.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1992.gadā Konstantīns Pupurs atgriezās Latvijā, kur atsāka savas studijas Latvijas Universitātē un aktīvi līdzdarbojās valsts sabiedriskajā dzīvē.
1994.gadā, pēc smagas fiziskās traumas, atgriezās ASV.
Līdz 1995.gadam ASV Konstantīns Pupurs strādāja dažādus nekvalificētus un mazapmaksātus darbus - strādāja slimnīcā par sanitāru, būvēja mājas, cepa hamburgerus „McDonalds” ēstuvē, bija matrozis Meksikas līcī ASV tirdzniecības flotē utt.
Konstantīns Pupurs ir strādājis arī ASV Muitas un Imigrācijas departamentā kā Masačūsetsas pavalsts sabiedrisko attiecību pārstāvis, tajā paša laikā pildot arī dažādus Katoļu Labdarības organizācijas uzdevumus kā Masačūsetsas pavalsts veselības un sociālās aprūpes pārstāvis un tulks.
2004.gadā Konstantīns Pupurs kā apakšvirsnieks iestājās ASV Kara flotē un 2007.gadā, nepārtraucot dienestu, saņēma ASV armijas leitnanta pakāpi.
No 2007. līdz 2008.gadam dienēja Ņūhempšīrā, Teksasā un Arizonā, bet no 2008. līdz 2010.gada februārim - dienēja Irākā un Vācijā. Sava dienesta laikā saņēmis vairākus apbalvojumus un medaļas.
Pēc dienesta ASV bruņotajos spēkos, 2010. gada martā K.Pupurs atgriezās uz pastāvīgu dzīvi savā dzimtenē – Latvijā.
Jau 2010. gada 10.maijā tika pieņemts darbā Rīgas Pašvaldības policijā, kur pēc divu mēnešu gara apmācības kursa, tika norīkots RPP Centra rajona Tūrisma nodaļā. Dienesta laikā ar dežūras mašīnas ekipāžu, pamatā nakts laikā, patrulēja Rīgas centra un Vecrīgas kvartālos. Paralēli darbam policijā aktīvi līdzdarbojās Latvijas politiskajā dzīvē, iestājoties partijas „Visu Latvijai” rindās.
2011.gadā maijā Konstantīns Pupurs uzsāka darbu Latvijas Jūras akadēmijā kā galvenais speciālists - metodiķis, un sākot ar jaunu mācību semestri, arī kā lektors. Paralēli veic tulkošanas darbus angļu valodā, kā arī pilda savus pienākumus partijā „Visu Latvijai!”.
2011.gada 14.jūnijā K.Pupurs atkārtoja savu vēsturisko gājienu ar sarkanbaltsarkano karogu cauri Rīgai no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem, lai vienotu latviešu tautu cīņai par tiesisku valsti. Konstantīns Pupurs ir studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis biedrs.
Politiskā darbība
Kopš 2010.gadā Konstantīns Pupurs iestājās politiskajā partijā „Visu Latvijai!”. 2010.gadā oktobrī kandidēja 10.Saeimas velēšanās no Nacionālās Apvienības VL-TB/LNNK saraksta.
2010. gada beigās tika ievēlēts partijas valdē.
Izglītība
1981.gadā Konstantīns Pupurs absolvēja Rīgas 66.vidusskolu.
No 1983. līdz 1986.gadam studēja Maskavas Vēstures un Arhīva institūtā (1986.gadā tika izslēgts no šīs mācību iestādes par pretvalstisku aģitāciju un propagandu).
1986.gadā iestājās Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātē (studijas pārtrauca, jo 1988.gadā tika izraidīts no PSRS).
1992.gadā atsāka studijas Latvijas Universitātē.
1999.gadā ieguvis bakalaura grādu vēsturē Masačūsetsas Universitātē Bostonā (University of Massachusetts).
2003.gadā ar maģistra grādu absolvēja Londonas Ekonomikas un Politisko zinātņu augstskolu (London School of Economics and Political Science).
Konstantīns Pupurs: Nedaudz par sevi
Beidzot esmu atpakaļ Latvijā! Brīžiem pat grūti noticēt, ka tik ilgu laiku esmu pavadījis ārpus dzimtenes. Šķiet, ka vēl vakar iekāpu vilcienā "Rīga- Maskava" (toreiz no Latvijas vēl nebija tiešas satiksmes uz ārzemēm) un pēc dažām minūtēm kopā ar māti smagu sirdi atstāju savu Dzimteni Latviju. Atstāju, lai vairs nekad neatgrieztos (vēl dažas dienas pirms savas aizbraukšanas man to pilnīgi atklāti pateica VDK darbinieks). Nekad? Jā, tik tiešām, toreiz es, mani radi un lielākā daļa no maniem draugiem tā arī domāja. Tas notika 1988.gada 11.jūlijā, man bija 22 gadi un tas notika vēl tad, kad mums nebija ne LNNK, ne Tautas Frontes, nedz arī mūsu nacionālās simbolikas.
****
- Konstantīna Pupura gājiens ar Latvijas karogu 2011. gada 14. jūnijā no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem
Cilvēks dzīvo tik, cik ilgi viņu atceras.
Gribētu šeit atstāt Konstantīna piemiņai pāris intervijas ar viņu: *Kāpēc mums ir jābūt latviešiem?
- 2013. gads.
- Konstantīna runa Krimas forumā 2016. gada novembrī:
10.09.2017, Biedrība "Latvietis"
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Astrīda Irēna Pupure | Māte | ||
2 | Modris Lujāns | Darba biedrs | ||
3 | Vents Balodis | Darba biedrs | ||
4 | Aigars Jirgens | Darba biedrs, Domu biedrs | ||
5 | Roberts Jurdžs | Darba biedrs | ||
6 | Rolands Rikards | Darba biedrs | ||
7 | Romāns Apsītis | Darba biedrs | ||
8 | Valentīna Zeile | Paziņa | ||
9 | Māris Purgailis | Partiju biedrs | ||
10 | Visvaldis Lācis | Partiju biedrs | ||
11 | Ārijs Tomsons | Domu biedrs | ||
12 | Armands Akmentiņš | Domu biedrs | ||
13 | Juris Ziemelis | Domu biedrs | ||
14 | Mārtiņš Bariss | Domu biedrs | ||
15 | Elita Dombrava Evarte | Domu biedrs | ||
16 | Heinis Lāma | Domu biedrs | ||
17 | Oskars Grīgs | Domu biedrs | ||
18 | Raimonds Bitenieks | Domu biedrs | ||
19 | Alfrēds Zariņš | Domu biedrs | ||
20 | Eduards Berklāvs | Domu biedrs | ||
21 | Romāns Pussars | Domu biedrs | ||
22 | Edmunds Cirvelis | Domu biedrs | ||
23 | Uldis Freimanis | Domu biedrs |
01.08.1975 | Helsinku deklarācija
10.07.1986 | Tiek dibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa Helsinki-86
14.06.1987 | Notiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienā
23.08.1987 | Helsinki-86 organizēta ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa
14.06.1988 | Pirmo reizi Atmodas sākumā publiski Rīgas centrā tiek pacelts Latvijas Republikas karogs
07.10.1988 | Notiek tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā
06.02.1989 | LTF lietošanā tiek piešķirta ēka Vecrīgā
1989.gada 6.februārī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu LTF (Latvijas Tautas Fronte) lietošanā tiek piešķirta ēka Vecpilsētas ielā 13/15. Vēl viens piemērs, kā izpildvara netieši sāka dot atbalstu sabiedrības pilsoniskai aktivitātei ceļā uz neatkarības atjaunošanu.
25.08.2008 | Konstantīns Pupurs: emigrācija bija drausmīga kļūda
…Uz aploksnes, kam uzdrukāts apgalvojums, ka tai ir kolekcijas vērtība, atrodas uzraksts: “Patriotu grupa Helsinki – 86 bija pirmā, kas krievu okupācijas tumsā pirms divdesmit gadiem ieskandināja latviešu tautas Atmodu. Vai sabiedrība viņus aizmirsusi?”