Notiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienā
Helsinki-86 bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986. gada jūnijā Liepājā nodibināja Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss, ar mērķi sekot, kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības.
Uz ārzemēm tiek nosūtīta 17 personu protesta vēstule (nejaukt ar 17 komunistu vēstuli) pret PSKP CK un Latvijas KP CK, kā arī Helsinki-86 dibināšanas dokumenti, kas izraisa plašu rezonansi.
1987. gada 14. jūnijā grupa organizēja ziedu nolikšanas ceremoniju komunistiskā terora upuru piemiņai pie Brīvības pieminekļa Rīgā, kas izraisīja milzīgu padomju varas nervozitāti. Rīgas pilsētas kompartijas komiteja organizēja kustības ierobežošanu ap Brīvības pieminekli, noliekot vairākkārtīgu milicijas apsardzes ķēdi.
Pēc 23.augusta tika organizētas padomju partijas aktīva sanāksmes dažādās auditorijās, aicinot būt modriem, jo labējie ekstrēmisti bruņojoties un gatavojot akcijas pret padomju varu. Rīgas pilsētas partijas komitejas vadītāji Klaucēns un Barkāns kļūdaini uz vienu no šādiem saietiem uzaicināja arī prokuratūras izmeklēšanas pārvaldes darbiniekus, mēģinot viņus iesaistīt ielu patruļās, kurās aicināja "savējos" privātās drēbēs tomēr būt ar kādām atpazīšanās zīmēm, lai fizisku sadursmju gadījumā neciestu padomju partijas aktīvs. Tas bija viens no pirmajiem signāliem prokuratūrā, kur sākās zināma veida dalīšanās un simpatizēšana notiekošajiem procesiem. Prokuratūras, kura ģeogrāfiski atradās "ielenkuma zonā" (vistuvāk Brīvības piemineklim) , darbinieki turklāt bija manāmi aizkaitināti par pārvietošanās brīvības ierobežojumiem - lai izietu cauri milicjas darbinieku ķēdēm, bija neskaitāmas reizes jāuzrāda dienesta apliecība un jāskaidrojas par iemeslu, kāpēc tiek iets pa šo ierobežoto maršrutu.
1987. gada 23. augustā grupa organizēja demonstrāciju Molotova-Rībentropa pakta nosodījumam. Tā paša gada 18. novembrī Helsinki-86 svinēja Latvijas neatkarības proklamēšanas dienu.
Gadu vēlēk -1988. gada 14. jūnijā pirmo reizi Latvijas pēckara vēsturē demonstrācijas laikā grupas "Helsinki-86" biedrs Konstantīns Pupurs cauri visai Rīgai, no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu Kapiem, iznesa Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.
Šim ierakstam pievienotajās fotogrāfjās var redzēt drosmīgos - Evu Bitenieci, Rolandu Silaraupu, Jāni Rožkalnu, kā arī milicijas pulkvedi, kuram bija šim pasākumam jāseko - Aloizu Blonski, kā arī pazīstamo žurnālistu Juri Blaumani.
Saistītie notikumi
Avoti: wikipedia.org