Saeima pieņem likumprojektu par Stambulas konvencijas ratifikāciju

2023.gada 30.novembrī Latvijas Republikas Saeima steidzamības kārtībā, balsojot arī otrajā un galīgajā lasījumā, pēc 5 stundu garām debatēm vienā dienā ar 51 balsi PAR pieņēma t.s. Stambulas Konvenciju (SK). PRET - balsoja viens deputāts - Andrejs Ceļapīters (JV).

Likumprojektu atbalstīja tikai koalīcijas frakcijas, kā arī "neatkarīgie" deputāti Burovs un Rajevs, opozīcijai lielākoties nepiedaloties balsojumā.

Ap piecu stundu "nebeidzamās" jeb bez pārtraukuma notikušajās debatēs par Stambulas konvenciju dominēja opozīcijas kritika gan par dokumenta "riskiem", gan kolēģu - pamatā Zaļo un zemnieku savienības - izvēli tomēr atbalstīt šo dokumentu.

Debatēs opozīcijas politiķis Jānis Grasbergs (NA) apgalvoja, ka šāds starptautisks dokuments ir ar augstāku spēku nekā nacionālās tiesību normas. Ratificējot Stambulas konvenciju, Latvija pazaudējot kādu daļu savas neatkarības, teica politiķis, paužot vienu no klišejiskajiem  apgalvojumiem, ka vardarbības izplatības Latvijā cēlonis ir Padomju Savienības sekas, kur cilvēkus "centās brutāli nodzirdīt". Grasbergs uzskata, ka atkarība no alkohola un to radītais vājums ir "patiesais" agresijas iemesls. Kā zināms, arī aģitētāji "par" Konvenciju konsekventi apsaukā tās pretiniekus par Kremļa  un Putina aģentiem. Austrumu kaimiņš ir noderīgs abām pusēm brīžos, kad aptrūkstas argumenti.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("JV") uzsvēra, ka konvencija dod iespēju valstīm apmainīties ar informāciju un pieredzi, lai cīnītos pret vardarbību.

"Konvencija visu neatrisina, bet tā dod mums iespēju sadarboties ar citām valstīm,"

teica A. Judins, pie reizes norādot, ka  Juridiskā komisija ir apspriedusies ar centru "Marta" un citu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, tāpēc nekādu pretrunu vai argumentu, lai neratificētu konvenciju, nav.

Deputāts Ainārs Šlesers (LPV) asi vērsās pret pulkvedi Rajevu un Oļegu Burovu, kuri Saeimas darbības laikā jau bija paspējuši atstāt savas frakcijas un pauda uzskatu, ka Stambulas konvencijas ratificēšana veicinās izvirtību, nevis stimulēs cīņu pret vardarbību.

"Balso par Stambulas konvenciju un dzīvosi izvirtībā, varēsi darīt, ko gribi. Nevis drošība, bet izvirtība - to pašlaik reklamē,"

klāstīja opozīcijas politiķis. 

Ar asām runām uzstājās Linda Liepiņa (LPP) un Edvards Smiltēns (AP). Interesanti un pat visai pārsteidzoši, ka Uzziņu dienests Portāls 1188.lv paziņoja, ka deputāte Linda Liepiņa runas laikā esot sajukusi prātā, viņai esot "šīberis aizgājis ciet" un viņa kārtējo reizi esot uzstājusies ar apkaunojošu runu. Un vispār, viņa neesot uzticama.

Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie") citēja vairāku sieviešu pieredzes stāstus, aprakstot emocionālo, ekonomisko un fiziskās vardarbības gadījumus. Viņa pat pieminēja vienu konkrētu varmāku:

"21 gadu vecais Rolands Dišlers izvaro sievieti 1996. gadā. Cietums. 2001. gadā viņš iznāk brīvībā un pēc diviem mēnešiem nožņaudz astoņpadsmitgadīgu skolnieci, par ko saņem nu jau mūža ieslodzījumu. Augstākā Tiesa spriedumu atceļ, iznāk no cietuma pēc 20 gadiem. 2023. gadā mēģina nožņaugt sievieti Talsos, par ko saņem vēl piecus gadus. Tātad, vai 2028. gadā mums atkal gaidīt nākamo slepkavības mēģinājumu?"

Piemērs, patiešām parāda dziļo trūci Latvijas tiesu sistēmā, taču ne ar vienu zilbi nepaskaidro, ko šajā gadījumā mainītu SK. Atliek piekrist Ņenaševai, ka par to ir jārunā un jāpilda darbs likumā paredzētā kārtībā, nevis kārtējo reizi jāgaida, ka atnāks atkal aizjūras labās tantes un onkuļi un visu varmācības saplosītajā Dievzemītē sakārtos.

Aleksandrs Kiršteins (NA) savā runā teica, ka viņš vairāk nekā simt savu paziņu lokā nezinot nevienu šādu gadījumu, par kādiem rakstījušas meitenes, kas savas muļķības dēļ esot apprecējušas vardarbīgus vīrus, kas viņas sit.

"Man liekas, ka konvencijas uzdevums ir sabiedrības pārprogrammēšana, mainot visu, sākot ar tradicionālo dzīvesveidu, kultūru, izglītības sistēmu un morāles normām...".

 A. Kiršteins izteica sašutumu, ka konvencijas jēgas tulkotāji nekritiski mēģina attiecināt uz Latviju atsevišķu Āfrikas tautu tradīciju, sakropļot jaunu meiteņu dzimumorgānus. 

Ir pilnāks teksts no Ramonas Petravičas runas Saeimā!: 

“Jāuzsver, ka šīs Konvencijas 12. pants skan šādi:

“Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem.”

Ko nozīmē sieviešu un vīriešu lomas, kas padarītas par stereotipiem? ..... Ir mātes loma, ir tēva loma, ir meitas un dēla loma, ir vīra loma un sievas loma. Visas šīs lomas veido normālu socializāciju cilvēku sabiedrībā. Piekrītu, ka nav pieļaujama diskriminācija uz sociālo lomu, pamata, bet cilvēki ir ļoti nobažījušies par dažādām progresīvām pēdiņās tendencēm izskaust cilvēciskās dzimumu loma vispār. Balta gāja tautumeita - skan latviešu tautasdziesmā. Tautu meita nevis persona! Mamma nevis vecāks numur viens vai vecāks numur divi. Cilvēki uztraucas, ka Stambulas konvencija tiks izmantota šo normālo cilvēcisko jēdzienu izskaušanai. Un es, skatoties uz to, kas notiek daudzās "progresīvās" valstīs arī esmu par to satraukusies, tāpēc neuzskatu Stambulas konvencijas ratifikāciju ne par steidzamu, ne vajadzīgu. Tās mērķu sasniegšanai ir citi līdzekļi. Savukārt Stambulas konvencijas 14. panta 1. daļā dalībvalstis aicinātas veikt "vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas dzimumu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem". Konvencijā nav norādīta “dzimuma” (sociālā dzimuma) sasaiste ar bioloģiskajiem dzimumiem. Tātad skolu programmās tiek aicināts cīnīties ar tradicionālajām dzimumu lomām, bet uz tām taču balstās visa mūsu kultūra! Latvijas kultūra nav iedomājama bez dzimumu lomām! Vai mēs ar Stambulas konvenciju atsakāmies no visas mūsu iepriekšējās, tradicionālās Latvijas kultūras? Tas ir pārāk revolucionāri, pārāk radikāli un pārāk nepieņemami. Jēdzienu “dzimums (gender)” un ar to saistītās norādes dalībvalstīm par “sieviešu un vīriešu lomas, kas padarītas par stereotipiem” un “dzimumu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem” var interpretēt neierobežoti. Sagraujot un pat draudot izskaust tradicionālos sabiedrības organizācijas modeļus, piemēram, laulību starp vīrieti un sievieti un dabisko ģimenes modeli (tēvs, māte, bērni), uz kā balstās ne tikai Latvijas kultūra, bet komunikācija cilvēciskā sabiedrībā plašākā nozīmē. Cilvēku sabiedrība nav anonīmu personu masa. Cilvēku sabiedrība sastāv no māsām, brāļiem, tēviem, dēliem, meitām un mātēm. Jā, māsīcām un brālēniem, brāļa un māsas bērniem. Tās visas ir tradicionālās lomas.

Kā vārdā no tā ir jāatsakās? Lai novērstu vardarbību pret sievietēm?

Piedodiet, bet tas ir absurds. Par to, ka Konvencija nav tikai par vardarbību, liecina manis minētie 12. un 14. panti, kas nosaka ideoloģiju. Ideoloģiju, kas ir pretrunā ar tradicionālo kultūru, ne tikai Latvijas kultūru, bet jebkuras valsts tradicionālo kultūru. Ideoloģiju, kas ir pretrunā ar mūsu tradicionālo izpratni par cilvēku, kādu mēs zinām no bērna kājas. Stambulas konvencija paredz radikālas, kreisas, cilvēku pārveidojošas ideoloģijas noteikšanu par normu dalībvalstīs. Mēs esam pret to. Mēs redzam, ka tas ir starptautisks dokuments, kas nevis vieno sabiedrību, bet šķeļ un rada diskusijas par to ne tikai Latvijā. Un tās nav diskusijas par vardarbību, bet par Stambulas konvencijas kreiso, radikālo un cilvēkiem nepieņemamo ideoloģiju. Kuras ieviešanā vardarbība pret sievietēm tiek izmantota kā iegansts.”

Atbilstoši valdošās koalīcijas iecerei, konvenciju paredzēts apstiprināt ar atrunu, ka tās īstenošanā Latvija piemēros Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu.

No Labklājības ministrijas (LM) saskaņošanai iesniegtā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta izriet, ka konvencija vairākus gadus latviešu valodā nebija pareizi iztulkota, tāpēc daudzu gadu garumā izskanējušās iebildes ir nepamatotas. Taču LM skaidro, ka tagad veiktie tulkojuma precizējumi dokumentā nemaina tās saturisko vai jēgas nozīmi, jo tie esot tehniski.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) šobrīd ir uzmeties par galveno Starptautiskās Konvencijas saturiskās jēgas tulkotāju, līdzīgi kā savā laikā Edgars Jaunups visiem tiesību specialistiem skaidroja ANO Rezolūciju par nepieciešamību iebrukt Irākā. Augulis, nepieņemot nekādas iebildes, ar milzīgu kaismi tagad skaidro to, ko iepriekš bija apgalvojis pretēji, ka, virzot konvenciju ratificēšanai, tagad tiek norādīts, ka konvencijā iekļautais un pretrunīgās diskusijās izmantotais termins "sociālais dzimums" nekādi nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā. Tas noteikti neuzliek par pienākumu citādi interpretēt Satversmē noteiktās normas un vērtības. "Ir jāsaprot, ka sociālā dzimuma kontekstā mēs runājam tikai un vienīgi par sievieti un vīrieti," uzsvēra Augulis, pēc brīža izstāstot kaut ko pilnīgi pretēju. Likumprojektu no sākta gala, kad Jānis Reirs (JV) 2016.gadā Bulgārijas galavaspilsētā Sofijā Latvijas valsts vārdā to parakstīja, izstrādājusī Labklājības Ministrija, uzsverot, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums ar vispārcilvēcisku nolūku aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības un aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Paralēli valsts un JV atbalstošie mediji mēnešiem ilgstoši Latvijas sabiedrībai veido veidokli, ka vīrietis ir vārmāka, bet tēvs - beatbildīgs bioloģisks radījums. Amerikāņu radikālā feministe Andrea Dvorkinas idejas ir guvušas nenoliedzamu atbalstu progresīvajā mūsdienu Eiropā. 

Konvencija prasa dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē jautājumos, kā arī valsts institūcijām īstenot starpinstitucionālo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem.

Tāpat konvencija aicina iesaistīties visas kompetentās valsts iestādes un dienestus, lai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē varētu vērsties koordinētā veidā, izstrādājot sadarbību regulējošus noteikumus. Vienlaikus tajā uzsvērta nepieciešamība apkopot statistikas datus par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem.

Konvencijā ir arī normas, kas jau izriet no citiem normatīviem aktiem un neuzliek Latvijai papildu pienākumus. Piemēram, konvencijā ir ietverta nediskriminācijas klauzula, kas ir standarta pants daudzos nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos. Arī Latvijas Satversmē noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Tagad jēdzieniski Satversmes 91.pants jāsaprot, ka šajā kontekstā visi ir vienlīdzīgi, bet tomēr vīrietis ir varmāka, bet sieviete upuris, līdzīgi kā ASV, kur vienu brīdi bija svarīga ikviena dzīvība, bet BLM (Black Lives Matter) melnas ādas pilsoņu dzīvība ir svarīgāka.

Ņemot vērā konvencijā iekļautās prasības, ir būtiski veikt arī pasākumus ar mērķi informēt sabiedrību par vardarbības problemātiku un iespējām saņemt palīdzību, kā arī izglītot speciālistus. LM katru gadu rīko sabiedrības informēšanas pasākumus par vardarbības ģimenē novēršanu, kā arī dažādus izglītojošus pasākumus iesaistītajiem speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām.

Likumprojekts paredz, ka Latvija saglabās tiesības nepiemērot konvencijas 55.panta pirmo daļu attiecībā uz konvencijas 35.pantā ietvertajiem maznozīmīgajiem miesas bojājumiem. Tādējādi Latvija saglabās tiesības nepiemērot nosacījumu, ka fiziskās vardarbības izmeklēšana un kriminālvajāšana par to nav atkarīga vienīgi no vardarbības upura iesniegtā pieteikuma vai sūdzības gadījumos, kad nodarījums pilnīgi vai daļēji izdarīts dalībvalsts teritorijā, un ka tiesvedību var turpināt pat tad, ja vardarbības upuris atsaucis savu liecību vai sūdzību.

Stambulas konvencija stātos spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā nodots glabāšanā tās ratifikācijas instruments.

Kā vēstīts, Stambulas konvencija ir starptautisks dokuments, kurā noteikti konkrēti standarti un pasākumi vardarbības apkarošanai, kā arī noteikts mērķis izveidot iekļaujošu, integrētu un dzimumsensitīvu pieeju vardarbības un aizskarošas izturēšanās novēršanai un izskaušanai. Proti, Stambulas konvencijas uzdevums un mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, veicinot dzimumu līdztiesību.

Stambulas konvencija pamatā ir vērsta uz sievietēm, jo tā aptver vardarbības veidus, no kuriem cieš tikai sievietes (piespiedu aborts, sieviešu dzimumorgānu kropļošana) vai ar kurām sievietes saskaras daudz biežāk nekā vīrieši (seksuāla vardarbība un izvarošana, vajāšana, seksuāla uzmākšanās, vardarbība ģimenē, piespiedu laulība, piespiedu sterilizācija), tomēr konvencija mudina tās noteikumus piemērot visiem vardarbības ģimenē upuriem, tostarp vīriešiem un bērniem. To tiešām ir grūti iedomāties Latvijā, tai pašā laikā diskusijās neviens neizteica satraukumu par ebreju puisēnu apgraizīšanu, šajā tradīcijā, acīmredzot, nesaskatot ne mazāko vardarbību. 

Līdz ar konvencijas ratificēšanu vardarbības novēršana un apkarošana vairs nav individuālu politiķu gribas jautājums, bet gan valsts juridisks pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Turklāt konvencija skaidri nosaka, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē vairs nevar uzskatīt par privātu lietu, un ka valstīm ir jāieņem nostāja un jāveic pasākumi, lai novērstu vardarbību, aizsargātu upurus un sodītu vardarbības veicējus.

Stambulas konvencijas ratificēšana vairākus gadus politiķiem bijusi kā "karsts kartupelis". Ratificēšanas atbalstītāji saskata, ka tā dos lielāku stimulu un atbalstu cīņai pret vardarbību pret sievietēm, savukārt oponenti nobažījusies par jēdziena "dzimums" iespējamās izpratnes dokumentā ietekmi dažādās jomās, tajā skaitā izglītībā.

Stambulas konvencijas ratificēšanu centās panākt arī iepriekšējais Ministru prezidents, pašreizējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), to nosaucot kā vienu no darbiem, ko būtu vajadzējis paveikt viņa pavasara beigās iecerētajai paplašinātajai koalīcijai.

Tomēr iepriekšējās koalīcijas paplašināšana neizdevās un, Kariņam aizejot no premjera amata, tika izveidota Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība. Pašreizējā koalīcija, ko Siliņas vadībā veido "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie", koalīcijas līguma pielikumā apņēmās Stambulas konvenciju ratificēt jau 2023.gadā, padarot to par vissvarīgāko, ks ir jāpaveic Latvijas politikā.

Zīmīgi, ka ZZS vienmēr bija sevi pozicionēja kā konservatīvu politisko spēku un līdz brīdim, kamēr attieksme pret to nebija kļuvusi par politiskās tirgošanās preci, aktīvi klārēja, cik ļoti Konvencija ir pret Latvijas tautas tradicionālajām vērtībām, par kurām ikviens zaļzemnieks ir gatavs nolikt gan savu, gan tuvāko galvas. Saprotot, kāds nesmukums ir sanācis, ZZS lepni paziņoja, ka ratifikācijas aktam noteikti jāpievieno sava deklarācija, kas nozīmētu, ka esam Par, bet vispār - ne visai. Lielu daļu sabiedrības šāds skaidrojums likās apmierinošs, saprotot, ka politika taču tomēr ir smalka kompromisu māksla. Pie reizes pat varēja nedaudz izgriezt krūti par izrādīto nacionālo pašlepnumu un uzdrīkstēšanos.

Šo mītu vispirms jau "Domburšovā" kliedēja Ineta Ziemele, kura cita starpā paskaidroja, ka Deklarācija pie Starptautiska Līguma nevienam nav saistoša. To apstiprināja arī Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins, paskaidrojot, ka Konvencijai var pievienot deklarāciju, ko Latvija ir izdarījusi, bet jebkādas pievienotās vērtības. Viņš paskaidroja, ka deklarācija ir konkrētas valsts paziņojums, kurā tā informē citas valstis par savu pozīciju.