Krievijas iebrukums Ukrainā. Vācu "padomju inteliģences" vēstule ar aicinājumu Ukrainai padoties
Fragmentu [Google translate] lasīt orģinālā ierakstu vācu versijā.
Cienījamais kancler Scholz!
mēs esam dažādas izcelsmes, politiskās attieksmes un nostāju cilvēki pret NATO, Krievijas un federālās valdības politiku. Mēs visi dziļi nosodām šo neattaisnojamo Krievijas karu Ukrainā. Mēs esam vienoti, brīdinot par nekontrolējamu kara saasināšanos ar neparedzamām sekām visai pasaulei un pretoties kara pagarināšanai un asinsizliešanai ar ieroču piegādēm.
Piegādājot ieročus, Vācija un citas NATO valstis de facto ir padarījušas sevi par kara partiju. Un tā Ukraina ir kļuvusi arī par kaujas lauku NATO un Krievijas konfliktam par drošības kārtību Eiropā, kas jau gadiem saasinās.
Šis brutālais karš Eiropas sirdī notiek uz Ukrainas tautas rēķina. Tajā pašā laikā tagad izskanējušais ekonomiskais karš apdraud cilvēku apgādi Krievijā un daudzās nabadzīgās pasaules valstīs.
Ziņojumi par kara noziegumiem krājas. Lai gan pastāvošajos apstākļos to ir grūti pārbaudīt, tomēr jāpieņem, ka šajā karā, tāpat kā citos pirms tā, tiks pastrādātas zvērības un brutalitāte pieaugs līdz ar tā ilgumu. Vēl viens iemesls, lai to ātri izbeigtu.
Karā ir reālas eskalācijas un militāras eskalācijas briesmas, kuras vairs nevar kontrolēt – līdzīgi kā Pirmajā pasaules karā. Tiek novilktas sarkanās līnijas, kuras pēc tam šķērso aktieri un spēlmaņi abās pusēs, un spirāle turpinās soli tālāk. Ja tādi atbildīgi cilvēki kā jūs, cienījamais federālā kanclera kungs, neapturēs šo attīstību, beigas būs vēl viens liels karš. Tikai šoreiz ar kodolieročiem, plašiem postījumiem un cilvēces civilizācijas beigām. Tāpēc absolūtai prioritātei ir jābūt izvairīšanās no arvien vairāk upuru, iznīcināšanas un turpmākas bīstamas eskalācijas.
Neraugoties uz ziņojumiem par Ukrainas armijas panākumiem starplaikā: tā ir daudz zemāka par Krievijas armiju, un tai ir maz iespēju uzvarēt šajā karā. Ilgstošas militārās pretošanās cena neatkarīgi no iespējamiem panākumiem būs vairāk iznīcinātu pilsētu un ciemu un vairāk upuru Ukrainas iedzīvotāju vidū. Ieroču piegādes un militārais atbalsts no NATO paildzina karu un attālina diplomātisku risinājumu.
Ir pareizi izvirzīt prasību “Nost ar rokām!” galvenokārt Krievijas pusei. Taču tajā pašā laikā ir jāveic turpmāki pasākumi, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu asinsizliešanu un cilvēku pārvietošanu.
Lai arī cik rūgti būtu atkāpties no vardarbības, kas pārkāpj starptautiskās tiesības, tā ir vienīgā reālistiskā un humānā alternatīva ilgam, nogurdinošam karam. Pirmais un vissvarīgākais solis būtu apturēt visas ieroču piegādes Ukrainai, apvienojot to ar tūlītēju pamieru, kas jāapspriež.
Tāpēc mēs aicinām Vācijas valdību, ES un NATO valstis pārtraukt ieroču piegādi Ukrainas karaspēkam un mudināt Kijevas valdību izbeigt militāro pretestību pret solījumu sarunās par pamieru un politisku risinājumu. Prezidenta Zelenska jau apspriestie piedāvājumi Maskavai - iespējamā neitralitāte, vienošanās par Krimas atzīšanu un referendumi par Donbasa republiku turpmāko statusu - piedāvā reālu iespēju to izdarīt.
Sarunas par Krievijas karaspēka ātru izvešanu un Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanu būtu jāatbalsta ar pašu NATO valstu priekšlikumiem par Krievijas un tās kaimiņvalstu likumīgajām drošības interesēm.
Lai pēc iespējas ātrāk apturētu turpmāku masveida pilsētu iznīcināšanu un paātrinātu sarunas par pamiera pārtraukšanu, federālajai valdībai būtu jāierosina pašlaik aplenktajām pilsētām, kuras ir visvairāk apdraudētas un līdz šim lielākoties nav iznīcinātas, piemēram, Kijevai, Harkovai un Odesai. "neaizsargātās pilsētas". 1949. gada Ženēvas konvencijas pirmais papildprotokols. Pateicoties koncepcijai, kas jau definēta Hāgas konvencijā par sauszemes karu, daudzas pilsētas spēja novērst to postījumus Otrā pasaules kara laikā.
Valdošā kara loģika ir jāaizstāj ar drosmīgu miera loģiku un jārada jauna Eiropas un globāla miera arhitektūra, iekļaujot Krieviju un Ķīnu. Mūsu valsts šeit nedrīkst stāvēt malā, bet tai ir aktīvi jāiesaistās.
Ar cieņu
PD dr Johanness M. Bekers, politologs, bijušais Centra rīkotājdirektors
Konfliktu izpēte Mārburgā
Daniela Dahn, žurnāliste, rakstniece un publiciste, PEN locekle
dr Rolfs Gēsners, jurists un publicists, Starptautiskā Cilvēktiesību līga
Jirgens Grēslins, federālais pārstāvis DFG-VK un Aktion Aufschrei — Apturiet ieroču tirdzniecību!
Joahims Giljars, publicists
dr Luks Johimsens, žurnālists, TV redaktors, MP 2005-2013
Kristofs Krāmers, ķirurgs, starptautiskie ārsti kodolkara novēršanai IPPNW (Vācijas nodaļa)
Prof Dr. Karīna Kulova, politoloģe
dr Helmuts Lohrers, ārsts, Starptautiskais padomnieks, IPPNW (Vācijas nodaļa)
Prof Dr. Mohssen Massarrat, politologs un ekonomists
dr Hanss Misselvics, VPD pamatvērtību komisija
Ruta Miselvica, protestantu teoloģe, bijusī Action Reconciliation priekšsēdētāja
miera dienesti
Prof Dr. Normans Pēhs, starptautisko tiesību eksperts, bijušais Vācijas Bundestāga deputāts
Prof Dr. Verners Rufs, politologs un sociologs
Prof Dr. Gerts Zommers, psihologs, bijušais centra valdes loceklis
Konfliktu izpēte Mārburgā
Hanss Kristofs Grafs fon Sponeks, bijušais ANO ģenerālsekretāra palīgs
dr Antje Vollmer, bijusī Vācijas Bundestāga viceprezidente
Konstantīns Vekers, mūziķis, komponists un autors
