"Kultūras un mākslas nozares darbinieku” atklātā vēstule Kultūras ministram N. Puntulim par viendzimuma attiecību ideoloģijas politisko regulējumu

Pateicamies kultūras ministram Naurim Puntulim par atbildi uz mūsu 8. decembra vēstuli, kuru viņš sniedza 14. decembrī no Saeimas tribīnes. Tomēr jāsaka, ka Jūsu atbilde nenesa cerēto skaidrību un mierinājumu un neatgrieza uzticēšanos. Gluži pretēji — Jūsu izvēle mūsu uzdotā jautājuma būtību interpretēt kā “ideoloģiju sadursmi” tikai palielinājusi mūsu neizpratni un sajūtu, ka netiekam sadzirdēti. Tādēļ rakstām vēlreiz cerībā šoreiz saņemt atbildi pēc būtības un uzsākt īstu sarunu par iekļaujošas sabiedrības veidošanu ar kultūras un politikas līdzekļiem.

 

Jūs sakāt: "Iepriekšējā Saeimas sēdē es kā Nacionālās apvienības deleģēts ministrs solīju argumentēti atbildēt uz vēstuli, ko parakstījuši vairāk nekā 400 kultūras un sabiedriskie darbinieki, kas, loģiski secinot no vēstules satura un tajā uzdotā jautājuma, vēlēšanās nav balsojuši par Nacionālo apvienību.”

Ministra kungs, cilvēku izvēle vēlēšanās ir privāta. Vēstules parakstītājiem nav informācijas par citu parakstītāju politiskajām izvēlēm.

Otrkārt, vai Jūs gribat teikt, ka cilvēki, kas balsojuši par Nacionālo apvienību, nekad nerakstītu šādas vēstules, t. i., kultūrpolitikas plānošanas dokumenti, Satversmes pamatvērtību iedzīvināšana un ministru politiskā atbildība Nacionālās apvienības balsotājiem ir vienaldzīga?

Treškārt, vai Jūs apgalvojat, ka sabiedrības viedoklis ņemams vērā tikai tad, ja to izsaka izpildvaras tiešais politiskais elektorāts? Kultūras ministrs pārstāv visu kultūras cilvēku intereses — un ne tikai “mūsuprāt”. Nozares politika un plānošanas dokumenti attiecas uz visiem cilvēkiem, kas dzīvo šajā valstī neatkarīgi no politiskās piederības.

Jūs turpināt: “Šī ir absolūti politiska vēstule, kurā ir analizēts tikai un vienīgi mans politiskais balsojums Saeimā.”

Kultūras darbinieku atklātā vēstule tik tiešām ir politiska tādā nozīmē, ka šī saruna ir daļa no politiskā procesa, kurā ietilpst politikas veidošana, sabiedrības pārvalde, ministra balsojums, nozares pārstāvju pilsoniskā iniciatīva, pilsoņu prasība pēc atbildīgas un konsekventas rīcības. Neviens no mums nav ārpus politikas — ne balsojot, ne iestudējot izrādes. Mūsu vēstules “politiskums” nemazina mūsu argumenta konkrētību un nedod Jums tiesības izvairīties no sarunas par mūs satraucošo jautājumu būtību. Mēs norādām uz kultūrpolitikas iekļaujošās dimensijas neievērošanu. Tāpēc, kā valsts kultūrpolitikas tiešie īstenotāji, vēlreiz vēršamies pie Jums kā pie politiskas personas, jautājot — kā nākas, ka Jūs kā politiska persona varat neievērot savas nozares plānošanas dokumentos definētos uzdevumus?

Jūs apgalvojat: “Vēstule veidota no pozīcijas un uzsverot "mūsuprāt". Ikvienam demokrātiskas sabiedrības pārstāvim ir tiesības izteikties no pozīcijas "manuprāt" un tad, atrodot domubiedrus, apvienoties vēstulēs, organizācijās vai politiskos spēkos un tad jau kopā teikt "mūsuprāt”. Arī Nacionālajai apvienībai ir tiesības uz jebkuru jautājumu vai tā iespējamo risinājumu skatīties no skatupunkta "mūsuprāt".”

Nacionālās apvienības “mūsuprāt” un vēstuli parakstījušo kultūras darbinieku “mūsuprāt” nav viens otram pielīdzināmi. Šī vēstījuma vairāk nekā 400 paudēji nav vienas organizācijas vai partijas biedri un pat ne balsotāji. Iekļaušana un vienlīdzība ir cilvēktiesību un Satversmes pamatvērtību jautājums. Mūs nevieno politiska organizācija, bet izpratne par nozares mērķiem, kuri mums visiem ir kopīgi un saistoši. Tāpēc vēlreiz aicinām Jūs uz sarunu par mūsu jautājuma būtību.

Jūs uzsverat, ka Nacionālā apvienība ir parakstījusi jaunās valdības deklarācijā ietverto 27. punktu: "Nodrošināsim vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošu cilvēku tiesību un interešu aizsardzību neatkarīgi no dzimuma un vecuma." Jūs sakāt: “Nacionālās apvienības-prāt, ir iespējami dažādi, nevis viens vienīgs veids, kā to nodrošināt.”

Rietumu demokrātijas ierasta prakse ir lēmumus un tiesību aktus saskaņot un izstrādāt kopā ar cilvēku grupām, uz kurām tie attiecas, nevis ilgstoši un ciniski noraidīt šo grupu izstrādātos piedāvājumus. Nacionālās apvienības “veids” sabiedrības saliedēšanai līdz šim ir bijis mazāk aizsargātu grupu izstumšana. Tomēr ticam un ceram, ka Jums nākotnei ir kāda labāka ideja.

Elīna Pinto raksta: "Tieši līdzdalība ir atslēga, kas ļauj rezignāciju pārvērst līdzatbildībā par politikas izvēlēm. Rietumu demokrātijās ir labi pazīstami principi par (..) lēmumu saskaņošanu ar tām cilvēku grupām, uz kurām tie attiecas. Neievērojot šos principus, mēs nonākam pie "papīra reformām", kas ir aizbildnieciskas un īsmūžīgas, jo nepilnīgi risina attiecīgās sabiedrības daļas patiesās vajadzības – lai tie būtu mazo ienākumu guvēji nodokļu režīmā, skolēni izglītības reformās vai īrnieki mājokļu īres regulējumā. Iesaistes trūkums vairo arī pilsoniskā beztiesīguma sajūtu un neuzticēšanos valdībai, ko ir ārkārtīgi viegli pārvērst destruktīvā "neizdevušās valsts" retorikā vai protesta balsojumos vēlēšanu dienā." Tādēļ šeit nepietiks tikai ar “Nacionālās apvienības-prāt”. Mēs sagaidām iekļaujošu dialogu, ieinteresēto pušu kopdarbu ar reālpolitikas veidotājiem un likumdevējiem.

Kamēr gaidām, joprojām esam tiesiskuma deficītā — situācijā, kad likumdevējs, neraugoties uz Satversmes tiesas uzdevumu, ne tikai nenāk ar iniciatīvu, bet arī atkārtoti bremzē un noraida 23 000 vēlētāju iesniegto iniciatīvu nodrošināt visu ģimeņu tiesisko aizsardzību.

Jūs sakāt: “Tiesības uz "mūsuprāt" ir jebkuram politiskam spēkam šajā Saeimas zālē, bet visu izšķir demokrātisks vairākums – demokrātiski ievēlētas Saeimas vairākuma balsojums.”

“Vairākuma balsojums” nenozīmē “vairākuma pārākumu” vai absolūto varu. Šī iemesla dēļ mūsu valsts pamatlikums garantē pilsoņu tiesību aizsardzību pret pūļa diktatūru. Latvijas valsts Satversmē uzsvērts, ka Latvija “balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības”. Satversmes ​​95. pantā norādīts: “Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu.”

Sarunā, kas skar cilvēka pamattiesības un cieņu, nav vietas “vairākuma spēka” pozīcijai.

Savā atbildē Jūs vaicājat: “Kādēļ šāda politiska vai ideoloģiska satura vēstule ir tapusi?” Jūs runājat par sabiedrības polarizēšanos divās atšķirīgās ideoloģijās un turpināt: “Abām šīm ideoloģijām ir vieta mūsu un jebkurā demokrātiskā sabiedrībā, un šīs Saeimas zāles politisko spēku tradicionālais izvietojums ļoti precīzi ilustrē šo situāciju – vienā flanga galā redzam konservatīvas idejas pārstāvošo Nacionālo apvienību, pretējā – liberālas vērtības pārstāvošo partiju "Progresīvie". Bet pats svarīgākais un vērtīgākais ir tas, ka tribīne ir viena. Tā ir šeit, centrā, un tā pilda savu galveno uzdevumu un nodrošina abiem jeb visiem vienādas tiesības cieņpilni paust un cieņpilni aizstāvēt tās vērtības, ko katram no šiem spēkiem uzticējuši aizstāvēt tūkstošiem vēlētāju.”

Vēlreiz atgādinām: savā pirmajā vēstulē rakstījām par ļoti konkrētu situāciju — kultūrpolitikas vadlīniju ievērošanu un pretrunām, kas rodas, kad tās tiek ignorētas viena politiskā spēka interesēs. Jūs mūsu vēstuli cenšaties padarīt par “ideoloģisku cīņu” un tādējādi mazināt jautājuma nopietnību. Mēs norādījām to, ka kultūras ministra uzdevums ir rūpēties par  saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanu. Mums nav skaidrs, kā Jūs varat atbildēt par iekļaujošas politikas īstenošanu, ja Jūsu personiskā un partijas pārliecība ir pretrunā šim uzdevumam. Piemēram, kā Jūs veiksiet savu uzdevumu, vadot Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas uzraudzības padomi, kuras darbības mērķis ir veicināt saskaņotu pamatnostādņu rīcības virzienu nacionālās identitātes un piederības, demokrātijas kultūras un iekļaujoša pilsoniskuma un integrācijas īstenošanā? Kā Jūs atbalstīsiet Liepājas tapšanu par Eiropas Kultūras galvaspilsētu, ja viena no obligātajām programmas Eiropas dimensijām ir iekļaujoša sabiedrība? Atbalstīsiet tikai tās sadaļas, kuras atbilst Nacionālās apvienības nostādnēm?

Tāpēc mēs aicinām ievērot valsts pamatlikumu, Satversmes tiesas spriedumu, politikas plānošanas dokumentus un cilvēktiesības.

Lai ilustrētu savu tēzi par “ideoloģiju cīņu sabiedrībā”, Jūs kā piemēru minat Alvja Hermaņa izrādi "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis".

Dīvaini, bet tie šoreiz esam mēs, mākslinieki, kam jāskaidro politiķim atšķirība starp reālpolitiku un mākslu, starp izpildvaras darbiem un diskusijām no tribīnes. Žižeka un Pītersona saruna, lai cik aizraujoši to vērot, nav labs piemērs, kā veidot politiku — tā ir konstrukcija bez vēlēšanās ieklausīties, saprast un meklēt kompromisus. Jau pats vārds “duelis” liecina par to, ka šī procesa mērķis ir kādu uzvarēt vai pat nogalināt. Vairākumam uzvarēt mazākumu? Vai konservatīvajiem uzvarēt liberāļus? Reālpolitika nav ne spēle, ne cīņa. Mēs vienkārši vēlamies veselīgu sabiedrību, kurā visi ir līdzvērtīgi savās ikdienas dzīvēs. Saruna nav iespējama tad, kad viens no sarunas dalībniekiem pēc definīcijas tiek uzskatīts par mazāk svarīgu nekā pārējie.

Savu atbildi Jūs noslēdzat ar aicinājumu uz diskusiju. Esam pateicīgi par vēlmi turpināt sarunu. Ceram uz sarunu par konkrētām darbībām, kā tiks veicināta iekļaušana, nevis vērtību “dueli”. Ceram arī uz Jūsu iniciatīvu, ne tikai “iesaistīšanos” vai balsojumiem pret pilsoņu iesniegtiem dokumentiem.

Jūs sakāt: “Ja vēstules autori mani aicina iespējamo nākamo periodu [ministra amatā] aizvadīt atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, tad uzskatu, ka jau iepriekšējā periodā esmu to godam veicis un tieši šādi, atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, esmu gatavs to turpināt."

Paldies, ka vēlaties turpināt sarunu par Satversmē noteiktajām pamatvērtībām. Mūs jo īpaši interesē tiesiskās vienlīdzības princips un diskriminācijas aizlieguma princips, kas noteikti Satversmes 91. pantā: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Savukārt Satversmes 110. pants nosaka: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.” Satversmes tiesas 2021. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. 2020-34-03 šo pantu skaidro: “Satversmes 110. panta pirmais teikums nosaka valsts pienākumu aizsargāt un atbalstīt ikvienu ģimeni, tostarp arī faktisku ģimeni. Sabiedrību veido ne vien tādas personas, kas pēc savas dabas veido ciešas personiskas un ģimeniskas attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, bet arī tādas personas, kas pēc savas dabas veido šādas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem. Attiecīgi valstij vienādā mērā jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri pēc savas dabas veido personiskas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem, kā arī jārespektē tas, ka uz šo attiecību pamata var izveidoties ģimene.

Sprieduma 10.2. punkts runā par Satversmes 96. pantu: “Cilvēka cieņa ir demokrātiskas tiesiskas valsts konstitucionāla vērtība, un ar cilvēka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvēka cieņai varētu būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai (..). Cilvēka cieņa ir jāievēro nevis vienīgi formāli, bet pēc būtības, tādēļ atbilstoši cilvēka cieņas principam ikvienas ģimenes aizsardzības un atbalsta tiesiskajam regulējumam ir jābūt jēgpilnam. Tiesiskais regulējums, kas paredzētu viendzimuma partneru ģimenei vien formālu atzīšanu, bet nenodrošinātu aizsardzību un atbalstu, pēc būtības nozīmētu viendzimuma partneru ģimenes atzīšanu par nesvarīgu ģimenes formu un tādējādi būtu cilvēka cieņu aizskarošs. Tādēļ likumdevējam jārūpējas, lai tiesiskais regulējums nodrošina viendzimuma partneru ģimenēm ne vien formālu juridisku atzīšanu, bet arī juridisko aizsardzību un sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu.”

Jūs un mēs pagaidām dzīvojam valstī, kur šāda tiesiska regulējuma nav. Mēs dzīvojam valstī, kur vieni ir vienlīdzīgāki par citiem, vieniem pilsoņiem pienākas lielāka cieņa un valsts aizsardzība nekā citiem.

Ministra kungs, mums kļūst arvien grūtāk svinēt izstāžu atklāšanas un pirmizrādes kopā ar valdības pārstāvjiem, kuri izliekas nezinām, ka šo radošo darbu veidojuši cilvēki, kuri savu dzīvi veltījuši Latvijas kultūras un valodas kopšanā un uzturēšanā un vienlaikus viņiem nav tiesību palikt pie sava saslimušā bērna slimnīcā.

Pateicoties Satversmei un demokrātijai, Latvijā mākslu ir iespējams veidot brīvi.  Pagaidām cenzūra pie mums ir aizliegta. Paldies arī par Jūsu ieguldījumu tajā, jo Jūsu personīgā nostāja pret mākslas cenzūru Daugavpils Rotko centrā lika nozarei ar Jums lepoties. Tieši tāpēc tik šokējošs bija jūsu balsojums nākamajā dienā, iestājoties par veselas sabiedrības daļas dzīvju cenzēšanu.

Piedāvājam turpmākajā sarunā koncentrēt uzmanību uz jautājumu par to, kā mēs ar kultūras un mākslas palīdzību varam palīdzēt Latvijas sabiedrībai kļūt iekļaujošai un saliedētai. 

Ceram, ka Kultūras ministrija un Jūs personīgi atradīsiet resursus un vietu šādai sarunai.

• * Veronika Abdulmuminova, režisore
• Kristīne Abika, māksliniece
• Aksels Aizkalns, aktieris
• Elīza Aizpore, producente
• Anta Aizupe, aktrise
• Andris Akmentiņš, dzejnieks
• Kristaps Ancāns, mākslinieks
• Anta Ancveriņa, muzeja speciāliste
• Anna Andersone, teātra kritiķe
• Emīlija Paula Andersone, kultūras pasākumu producente
• Sabīne Andersone, producente
• Arnolds Andersons, mākslinieks
• Ilze Andresone, filozofe, muzeja speciāliste
• Evelīna Andžāne, dzejniece
• Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore
• Lauris Anstrauts, mūzikas apskatnieks
• Līva Nora Apšeniece, kustību māksliniece, Rīgas Mākslas telpas projektu koordinatore
• Ieva Astahovska, mākslas kuratore
• Kristīne Auniņa, kultūras centra vadītāja, kultūras pasākumu producente
• Ivars Austers, radio raidījuma vadītājs, zinātnieks
• Nicolas Auzanneau, tulkotājs
• Anna Auziņa, dzejniece
• Daina Auziņa, muzeja speciāliste
• Imants Auziņš, mūziķis
• Kārlis Auziņš, mūziķis, saksofonists, komponists
• Krists Auznieks, komponists, mūzikas doktors
• Kintija Avena, māksliniece
• Maija Avota, Māras Muižnieces Rīgas mākslas skolas direktora vietniece
• Kārlis Arnolds Avots, aktieris
• Jānis Ābele, kinorežisors
• Linards Āboltiņš, režisors
• Juris Āzers, mūziķis
• Toms Babincevs, filozofs
• Kitija Balcare, teātra kritiķe
• Zane Balčus, kino zinātniece
• Ieva Balode, kultūras organizācijas vadītāja
• Lauma Balode, aktrise
• Jānis Balodis, teātra veidotājs, dramaturgs un Latvijas Kultūras akadēmijas lektors
• Viesturs Balodis, teātra darbinieks
• Agate Bankava, laikmetīgās dejas māksliniece
• Signe Baumane, režisore
• Sandis Baumanis, kultūras platforma “Audra”, koncertu rīkotājs, kultūras darbinieks
• Reinis Bālers, norišu tehniskais organizators
• Aleksejs Beļeckis, mākslinieks
• Rūdis Bebrišs, filozofs
• Emīlija Berga, laikmetīgās dejas māksliniece
• Una Bergmane, vēsturniece
• Jūlija Berkoviča, biedrības ISSP direktore
• Lāsma Bērtule, režisore
• Austra Bērziņa, kultūras producente
• Ērika Bērziņa, dzejniece
• Lība Bērziņa, iekļaujošu un sociālu projektu vadītāja
• Paula Bērziņa, Kino Bize projektu vadītāja
• Digna Bicāne, mākslas pedagoģe
• Aiva Birbele, dramaturģe, komiķe
• Dita Birkenšteina, producente
• Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece un kuratore
• Vita Birzaka, mākslas zinātniece
• Ģirts Bišs, komponists un skaņu režisors
• Anete Blūma, starpkultūru sadarbības projektu vadītāja
• Līva Blūma, mūziķe
• Linda Boļšakova, māksliniece
• Agnese Bordjukova, laikmetīgās dejas māksliniece
• Reinis Boters, teātra veidotājs
• Skuja Braden, mākslinieces
• Elīna Brasliņa, ilustratore
• Aleksandrs Breže, dizaineris
• Ivo Briedis, scenārists, pedagogs
• Kristīne Brīniņa, kustību māksliniece
• Pēteris Brīniņš, radošais aktīvists
• Baiba Broka, aktrise
• Aksels Bruks, mākslinieks
• Iveta Budreviča, režisore
• Rasa Bugavičute-Pēce, dramaturģe
• Krista Burāne, teātra un kino režisore
• Toms Burāns, mākslinieks, animators
• Platons Buravickis, komponists, pedagogs
• Ilze Burkovska-Jakobsena, režisore
• Anna Marta Burve, muzikoloģe
• Anda Burve-Rozīte, kultūras žurnāliste
• Pamela Butāne, scenogrāfe
• Margherita Carbonaro, tulkotāja
• Ēriks Caune, mākslinieks
• Helmuts Caune, Jesajas Berlina biedrības direktors, publicists
• Una Cekule, režisore
• Uldis Cekulis, filmu producents
• Arvīds Ceļmalis, skaņu režisors
• Undīne Celitāne, jauno mediju māksliniece
• Dārta Ceriņa, kino kritiķe, pētniece un kuratore
• Agnese Cimuška Rekke, mūzikas producente
• Niks Cipruss, gaismu mākslinieks
• Līga Justīne Cīrule, vizuālās reklāmas noformētāja
• Linda Curika, publiciste
• Dace Čaure, LKA Rīgas Kino muzeja kuratore un kino kritiķe
• Jana Čivžele, aktrise un kostīmu māksliniece
• Artūrs Čukurs, teātra mākslinieks, mūziķis
• Roberts Dauburs, režisors
• Jānis Daugavietis, kultūrpolitikas pētnieks
• Ričards Dauksts, mūziķis
• Staņislavs Davidovs, blogeris un producents
• Anna Dārziņa, Latvijas Jaunā teātra institūta direktore
• Dainis Deigelis, dzejnieks
• Deniss Demčenko, digitālā satura autors
• Sanija Derkēvica, kultūras vadības absolvente
• Elizabete Dimante, kuratore
• Dens Dimiņš, tulkotājs
• Maira Dobele, publiciste
• Liene Dobrāja, kostīmu māksliniece
• Elīza Dombrovska, režisore
• Pēteris Draguns, dzejnieks
• Elīna Drāke, laikmetīgās mākslas centra “Kim?” izpilddirektore
• Sanita Drīle, grima māksliniece
• Ivars Drulle, tēlnieks, domes deputāts
• Katrīna Dūka, teātra veidotāja
• Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece
• Marta Dzene, kastinga režisore
• Andris Dzenītis, komponists, pedagogs
• Anna Dzērve, māksliniece
• Krista Dzudzilo, māksliniece
• Baiba Eglāja, mākslas vēsturniece, SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes locekle
• Jana Egle, rakstniece
• Lote Eglīte, scenāriste
• Žanete Eglīte, projektu vadītāja
• Ingūna Elere, dizainere
• Krišjānis Elviks, scenogrāfs - mākslinieks
• Dāvis Eņģelis, muzikologs
• Mārtiņš Eņģelis, pilsētplānotājs
• Kristaps Epners, mākslinieks
• Kristīne Ercika, laikmetīgās mākslas projektu vadītāja
• Inga Erdmane, māksliniece
• Zane Ernštreite, māksliniece
• Gundega Evelone, māksliniece
• Einārs Everss, mūziķis, kontrabasists
• Kirils Ēcis, dzejnieks
• Renāte Feizaka, māksliniece
• Laura Feldberga, māksliniece
• Ildze Felsberga, kino žurnāliste, režisore
• Anna Fišere, komponiste
• Miķelis Fišers, mākslinieks
• Kristīne Freiberga, kultūras projektu vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja
• Ingmārs Freimanis, publicists un dzejnieks
• Jevgēnija Frolova, mūziķe
• Iveta Gabaliņa, ISSP Galerijas vadītāja, māksliniece
• Inga Gaile, dzejniece, rakstniece, dramaturģe
• Līga Gaisa, scenāriste un producente
• Toms Gaļinauskis, mūziķis, dzejnieks
• Jānis Gaņģis, filosofs, kultūras projektu vadītājs
• Zane Gargažina, režisore
• Ieva Gaurilčikaitė-Sants, horeogrāfe
• Anna Gāgane, mūziķe
• Elīna Gediņa, kustību māksliniece
• Rūdolfs Gediņš, dejas un teātra mākslinieks
• Jeļena Glazova, dzejniece, māksliniece
• Anete Goldmane, kultūras projektu vadītāja
• Vladimirs Goršantovs, kustību mākslinieks
• Evita Goze, kuratore un laikmetīgās mākslas projektu vadītāja
• Dace Grants, muzeja darbiniece
• Una Grants, dizainere
• Laima Graždanoviča, “2ANNAS ISFF” programmas direktore, māksliniece
• Maruta Grāvīte-Indrāne, producente, projektu vadītāja
• Roberts Grinbergs, vēsturnieks, kultūras menedžeris
• Alīna Grinpauka, māksliniece, uzņēmēja
• Guntars Gritāns, flautists, mākslas zinātnieks
• Sanita Grīna, arhīviste un tulkotāja
• Maima Grīnberga, tulkotāja
• Kaspars Groševs, mākslinieks, kurators
• Laura Groza, režisore, producente
• Igors Gubenko, filozofs
• Velta Gūtmane, māksliniece
• Alise Ģelze, kino producente
• Deniss Hanovs, kultūrpētnieks
• Marta Herca, redaktore, podkāstu autore
• Santa Hirša, mākslas kritiķe
• Jānis Ielejs, arhitekts
• Nils Īle, mūziķis, etnoperkusionists
• Jana Jacuka, horeogrāfe
• Ilze Jansone, rakstniece un publiciste
• Rasa Jansone, māksliniece un publiciste
• Edmunds Jansons, režisors
• Dominiks Jarmakovičs, kino producents
• Justīne Jaudzema, kultūras pasākumu producente
• Katrīna Jaunupe, fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja
• Linda Jeromane, dizainere
• Eva Johansone, kultūras žurnāliste
• Voldemārs Johansons, mākslinieks
• Dita Jonīte, teātra un dejas kritiķe
• Kristīne Jonuša, bērnu grāmatu izdevniecības “Liels un mazs” kopvede
• Jānis Joņevs, rakstnieks
• Dainis Juraga, kinooperators
• Liene Jurgelāne, kultūras projektu vadītāja
• Jurate Jurjāne-Silakaktiņa, kostīmu māksliniece
• Kristīne Jurjāne, māksliniece
• Diāna Kaijaka, režisore un māksliniece
• Elīna Kalniņa, kuratore
• Linards Kalniņš, mūziķis un pedagogs
• Sandis Kalniņš, režisors un producents
• Kristaps Kalns, fotogrāfs
• Dāvis Kaņepe, Kaņepes Kultūras centra radošais direktors
• Ansels Kaugers, komponists
• Aksels Kaulakāns, teātra producents
• Ieva Kauliņa, scenogrāfe
• Matīss Kaža, kino režisors un producents
• Daiga Kažociņa, aktrise
• Kristiāna Kārkliņa, mākslas zinātniece
• Anna Klišāne, režisore
• Ieva Kļava, producente
• Lauma Kokoreviča, māksliniece
• Ansis Kolmanis, reperis un hip-hop mūzikas producents
• Kaspars Kondratjuks, festivāls “Komēta”, pasākumu producents, dīdžejs
• Anna Konovalova, fotogrāfe
• Anete Konste, dramaturģe un publiciste
• Marta Kontiņa, producente
• Marta Kotello, arhitekte
• Oskars Kotello, arhitekts
• Dārta Krāsone, festivāla “RojaL” rīkotājdirektore
• Alise Krauja, filmēšanas objektu menedžere
• Zane Kreicberga, teātra režisore un pētniece
• ​​Solvita Krese, kuratore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore
• Jana Krieva, kultūras projektu vadītāja, “Sansusī” producente
• Agnese Krivade, dzejniece
• Laine Kristberga, mākslas zinātniece
• Kate Krolle, māksliniece
• Jānis Kronis, aktieris
• Rolands Kronlaks, komponists
• Anete Krūmiņa, dizainere
• Linda Krūmiņa, dramaturģe
• Jēkabs Aleksandrs Krūmiņš, fotogrāfs
• Ance Kukule-Sniķere, aktrise, režisore, pedagoģe
• Žulijens Nuhums Kulibali, kultūras projektu vadītājs un kino kritiķis
• Linards Kulless, mākslinieks
• Roberts Kuļenko, režisors
• Rūta Kuplā, kostīmu māksliniece
• Kristaps Kuplais, bibliogrāfs
• Edvards Kurmiņš, laikmetīgās dejas mākslinieks
• Maija Kurševa, māksliniece
• Alma Kušķe, teātra producente
• Svens Kuzmins, rakstnieks
• Sandra Ķempele, mākslas izglītības projektu kuratore
• Mārtiņš Ķibers, Rīgas cirka radošais direktors, producents, režisors
• Juta Ance Ķirķis, teātra kritiķe
• Raimonds Ķirķis, dzejnieks
• Gundega Laiviņa, kuratore
• Dana Laizāne, tulkotāja
• Madara Lapiņa, muzeja darbiniece
• Sandra Lapkovska, Latvijas jaunā teātra institūta producente
• Gerds Lapoška, aktieris
• Ūna Laukmane, māksliniece
• Anda Lāce, māksliniece, kuratore
• Gunta Lāce, skolotāja
• Antra Lācberga, mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste
• Mārīte Lempa, kultūras projektu vadītāja
• Kārlis Lesiņš, režisors
• Marija Leskavniece, redaktore
• Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste
• Ramona Levane, laikmetīgās dejas māksliniece
• Agra Lieģe-Doležko, publiciste, žurnāliste
• Kaspars Lielgalvis, mākslinieks, Totaldobže mākslas centra vadītājs
• Ieva Liepa, pasākumu rīkotāja
• Līva Liepa, mūzikas menedžere, pasākumu producente
• Artūrs Liepiņš, pianists un komponists
• Klāvs Liepiņš, starpdisciplinārs mākslinieks
• Marija Linarte, māksliniece
• Liene Linde, kinorežisore un publiciste
• Līga Lindenbauma, kuratore, pakalpojumu dizainere
• Māra Liniņa, režisore
• Ineta Lipša, vēsturniece
• Elīna Lībiete, arhitekte
• Jurģis Ločmelis, montāžas režisors
• Elizabete Lukšo-Ražinska, rakstniece
• Iļja Ļenskis, vēsturnieks
• Jana Ļisova, aktrise
• Rinalds Maksimovs, mūziķis
• Marta Elīna Martinsone, kino un teātra režisore, publiciste
• Arturs Maskats, komponists
• Aija Mataite, producente
• Zane Matesoviča, starpkultūru sadarbības eksperte
• Āris Matesovičs, aktieris
• Maija Moira Mazanova, kultūrtelpas “M/Darbnīca” direktore, radošā vadītāja
• Elza Medne, laikmetīgās mākslas projektu vadītāja
• Una Meiberga, producente
• Dace Meiere, tulkotāja
• Maija Meiere-Oša, pētniece
• Mārtiņš Meiers, aktieris, režisors
• Anete Melece, ilustratore un animācijas filmu režisore
• Ieva Melgalve, rakstniece, tulkotāja, mākslas pētniece
• Klāvs Mellis, teātra veidotājs
• Evarts Melnalksnis, dramaturgs un kurators
• Arnita Melzoba, arhitekte
• Kārlis Melzobs, arhitekts
• Marija Luīze Meļķe, dzejniece, aktrise
• Lauma Meža, mūziķe
• Agate Mežule, montāžas režisore
• Mārtiņš Mielavs, producents
• Gunda Miķelsone, muzikoloģe
• Ilmārs Millers, arhitekts
• Alvis Misjuns, mākslinieks
• Raivis Misjuns, komponists, mūziķis
• Sabīne Moore, mākslinieks
• Emīlija Morica, producente, kultūras darbiniece
• Ance Muižniece, dramaturģe un aktrise
• Stella Muižniece, māksliniece un dizainere
• Aleksejs Muraško, grafiskais dizainers
• Katrīna Neiburga, māksliniece
• Līga Neilande, kultūras darbiniece, gide
• Kārlis Neimanis, aktieris, pedagogs
• Ieva Niedre, kultūras producente
• Edgars Niklasons, teātra režisors un dramaturgs
• Alīse Nīgale, bērnu grāmatu izdevniecības “Liels un mazs” direktore
• Jēkabs Nīmanis, mūziķis, komponists, pedagogs
• Konstantīns Ņikiforovs, fotogrāfs, mākslinieks
• Linda Olte, režisore
• Kristaps Opincāns, filozofs un režisors
• Simona Ozola, laikmetīgās dejas māksliniece
• Jānis Ozoliņš, literatūrzinātnieks, mūziķis
• Matīss Ozols, aktieris
• Renāte Pablaka, arhitekte
• Valters Palaps, fotogrāfs, pedagogs
• Elizabete Palasiosa, producente
• Maija Pavlova, Ģertrūdes ielas teātra producente, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju valdes priekšsēdētāja
• Liene Pavlovska, scenogrāfe, māksliniece
• Oskars Pavlovskis, mākslinieks
• Džesika Petere, kultūras projektu vadītāja
• Jurģis Peters, mākslinieks
• Patriks Peterson, dziedātājs un mūzikas producents
• Auguste Petre, kuratore
• Dmitrijs Petrenko, teātra režisors
• Jolanta Pētersone, tulkotāja
• Tīna Pētersone, kuratore
• Ingrīda Pičukāne, māksliniece un skolotāja
• Evija Pintāne-Apse, scenogrāfe, ilustratore
• Vadims Pitlans, dīdžejs
• Paula Pļavniece, teātra režisore
• Fjodors Podgornijs, modes mākslinieks
• Iveta Pole, aktrise
• Paula Popmane, montāžas režisore
• Guna Priede, arhitekte
• Kristaps Priede, mākslinieks, dizainers, pedagogs
• Lorita Inita Priede, restaurators, uzņēmēja
• Kristians Priekulis, mūziķis
• Māris Prombergs, “Kino Bize” direktors
• Lelde Prūse, producente
• Šelda Puķīte, mākslas pētniece, kuratore un galeriste
• Annija Pumpure, fotogrāfe
• Artūrs Punte, apvienība “Orbīta”
• Alise Putniņa, horeogrāfe, pasniedzēja
• Ieva Putniņa, māksliniece
• Miķelis Putniņš, mūziķis
• Dace Pūce, režisore, producente, scenārste
• Rūta Pūce, laikmetīgās dejas māksliniece
• Anna Pūtele, muzejniece un kuratore
• Vasilijs Ragačevičs, SIA "Skrivanek Baltic" direktors
• Edgars Raginskis, komponists un pētnieks
• Aleksis Ramanis, mākslinieks
• Klinta Reinholde, aktrise
• Elīna Reitere, kinokritiķe un pētniece
• Santa Remere, tulkotāja
• Kristina Rezvohh, audiovizuālā māksliniece, scenogrāfe
• Adriana Roze, režisore
• Una Rozenbauma, režisore, radošā direktore
• Ludmila Roziņa, dramaturģe
• Jūle Mare Rozīte, filmu kuratore, tulkotāja
• Baņuta Rubess, rakstniece un režisore
• Uldis Rudaks, žurnālists
• Maija Rudovska, neatkarīga kuratore
• Laima Ruduša, festivāla “Survival Kit” direktore
• Rita Ruduša, žurnāliste un scenāriste
• Daiga Rudzāte, kuratore
• Katrīna Rudzīte, dzejniece, publiciste
• Didzis Ruicēns, teātra kritiķis
• Elīna Ruka, māksliniece
• Dace Rukšāne, rakstniece
• Ilze Rukšāne, ainavu arhitekte
• Luīze Rukšāne, māksliniece
• Sandijs Ruļuks, uzņēmējs, fotogrāfs
• Elza Marta Ruža, dramaturğe
• Mētra Saberova, māksliniece, aktīviste
• Anna Salmane, māksliniece
• Krišs Salmanis, mākslinieks
• Krišjānis Sants, horeogrāfs
• Anete Saulīte, aktrise
• Marija Saveiko, horeogrāfe
• Jevgenija Shermeneva, producente
• Elmārs Seņkovs, režisors, Latvijas Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs
• Alise Sietiņa, izpildproducente
• Gundars Silakaktiņš, aktieris, režisors
• Andra Silapētere, kuratore
• Asnate Siliņa, producente
• Inga Siliņa, aktrise, scenogrāfe
• Elza Siliņa, producente
• Jānis Siliņš, LiepU Kultūras vadības absolvents - Kultūras darbu vadītājs
• Armands Siliņš-Bergmanis, operas solists
• Juris Simanovičs, mūziķis
• Kristīne Simsone, kinokritiķe un RIGA IFF kuratore
• Inese Sirica, mākslas zinātniece, pētniece, pasniedzēja
• Raivis Sīmansons, muzeologs, “Creative Museum” līdzdibinātājs
• Antonija Skopa, “Ascendum” valdes priekšsēdētāja, interneta žurnāla “Satori” izdevēja
• Paula Slīpā, producente un projektu vadītāja
• Jeļena Smelova, mūzikas producente
• Dagnija Smilga, arhitekte
• Dāvids Smiltiņš, kinooperators
• Uldis Sniķers, aktieris
• Jurģis Spulenieks, aktieris, režisors, pedagogs
• Līga Spunde, māksliniece
• Kristīne Spure, TV žurnāliste, tekstu autore, “Franco Franco” pianiste
• Alnis Stakle, fotogrāfs, mākslinieks
• Rūta Starka, mūziķe
• Laura Stašāne, dramaturģe, producente
• Alise Stefanoviča, mūziķe
• Ance Strazda, teātra veidotāja
• Sandra Strēle, gleznotāja
• Dace Strelēvica-Ošiņa, valodniece
• Brigita Stroda, kroņu meistare
• Andis Strods, aktieris
• Kaspars Strods, vēsturnieks
• Andrejs Strokins, fotogrāfs un mākslinieks
• Liene Stūrmane, mūziķe
• Dāvis Suharevskis, kultūras darbinieks
• Ksenija Sundejeva, mūziķe
• Mārtiņš Šalmis, operators
• Dāvids Šilters, redaktors
• Jānis Šipkēvics, mūziķis un komponists
• Sintija Šlēgele, Latvijas Nacionālā teātra darbiniece
• Gundega Šmite, komponiste
• Liena Šmukste, aktrise, režisore
• Ivars Šteinbergs, dzejnieks
• Mailo Štern, performanču mākslinieks
• Edgars Šubrovskis, radošais darbinieks
• Una Taal, producente, fotogrāfe
• Daina Tabūna, rakstniece
• Ksenija Tarasova, māksliniece, rakstniece
• Artis Tauriņš, dizainers
• Richard Thompson, mūziķis un mūzikas menedžeris
• Sergejs Timofejevs, literāts
• Sergejs Timoņins, Latvijas filmu izplatītājs
• Sabīne Tīkmane, aktrise
• Edīte Tišheizere, teātra zinātniece un kritiķe
• Staņislavs Tokalovs, režisors
• Kārlis Tols, aktieris
• Lolita Tomsone, muzejniece un publiciste
• Timurs Tomsons, Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājs
• Inese Tone, teātra producente
• Kārlis Tone, mūziķis, producents, komponists
• Toms Treibergs, dzejnieks, kultūras žurnālists
• Toms Treinis, režisors
• Guntis Trekteris, producents
• Inga Tropa, aktrise, režisore
• Diāna Trope, producente
• Mārtiņš Upenieks, aktieris
• Anna Ulberte, teātra producente
• Didzis Upens, dizaineris, ilustrators
• Līga Ūbele, laikmetīgās dejas māksliniece
• Liene Vanaga-Rode, tulkotāja, redaktore, ainavu arhitekte praktikante
• Marģers Vanags, kustību mākslinieks
• Roberts Vanags, mūziķis, režisors
• Rvīns Varde, rakstnieks
• Kitija Vasilļjeva, producente
• Lauma Vāvere, dizainere
• Aiga Veckalne, valodniece, tulkotāja
• Lauris Veips, dzejnieks
• Henrieta Verhoustinska, kultūras žurnāliste
• Andrejs Verhoustinskis, kinooperators un režisors
• Kārlis Vērdiņš, dzejnieks
• Inese Vēriņa-Lubiņa, māksliniece
• Ieva Viese-Vigula, pētniece, autore
• Elīna Vikmane, pētniece
• Anna Vilemsone, kultūras darbinieks
• Berta Vilipsone, māksliniece
• Pēteris Vilkaste, kultūras darbinieks, aktieris
• Mārtiņš Vilnītis, mūziķis, raidījuma producents
• Roberts Vinovskis, kino producents
• Antons Visockis, mūziķis
• Ilze Vītola, mākslas skolotāja
• Vents Vīnbergs, publicists
• Andrejs Vīksna, rakstnieks, publicists
• Ieva Vīksne, jauno mediju māksliniece un lektore
• Alīna Vižine, mūziķe, vijolniece
• Santa Vižine, mūziķe, altiste
• Alīse Vorobeja, kultūras projektu vadītāja
• Anna Zača, Latvijas Animācijas asociācijas vadītāja, kuratore
• Beatrise Zaķe, režisore
• Zane Zajančkauska, kuratore
• Daina Zalāne, Kultūras menedžmenta centrs “Lauska”, valdes locekle
• Kaspars Zalāns, humanitārais pētnieks, tulkotājs, dzejnieks
• Lidija Zaneripa, māksliniece
• Agnese Zapāne, kultūras projektu vadītāja
• Alise Zariņa, kinorežisore un publiciste
• Guna Zariņa, teātra darbiniece
• Ilona Zariņa, grima māksliniece
• Toms Zariņš, vēsturnieks, projektu vadītājs
• Kristafers Zeiļuks, kultūras darbinieks
• Ineta Zelča-Sīmansone, muzeoloģe, domnīcas “Creative Museum” vadītāja
• Kaspars Zellis, vēsturnieks
• Zane Zelmene, māksliniece
• Elīna Zeltiņa, kultūras pasākumu producente
• Krišjānis Zeļģis, dzejnieks
• Andris Zeļonka, režisors un aktieris
• Līga Zepa, scenogrāfe
• Henriks Eliass Zēgners, dzejnieks, interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors
• Amanda Ziemele, māksliniece
• Laura Ziemele, neatkarīgā kultūras darbiniece
• Gints Zilbalodis, režisors
• Baiba Zīle, rakstniece
• Jānis Znotiņš, režisors, Valmieras vasaras teātra festivāla bērnu un jauniešu programmas direktors
• Mārcis Zoldners, dzejnieks un režisors
• Guna Zučika, mūzikas menedžere
• Edgars Zvirgzdiņš, dizaineris
• Māra Žeikare, laikmetīgās mākslas projektu kuratore
• Rūta Žiaugre, muzeja projektu vadītāja
• Zane Žilinska, grima māksliniece
• Inga Žolude, rakstniece
• Konstantīns Žukovs, mākslinieks, grafiskais dizainers
• Juris Žvikovs, mūziķis, pianists, pedagogs