Tiek dibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa Helsinki-86
Helsinki-86 bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986. gada vasarā Liepājā nodibināja Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss, ar mērķi sekot, kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības.
Uz ārzemēm tika nosūtīti Uz ārzemēm tiek nosūtīta 17 personu protesta vēstule pret PSKP CK un Latvijas KP CK īstenoto pretlatvisko politku, kā arī Helsinki-86 dibināšanas dokumenti, kas izraisa plašu rezonansi Rietumu latviešu vidū. Latvijā par grupas eksistenci, protams, visai agri zināja VDK (KGB), kuras darbinieki sekoja grupas aktivitātēm
1987. gada 14. jūnijā grupa organizēja ziedu nolikšanas ceremoniju komunistiskā terora upuru piemiņai pie Brīvības pieminekļa Rīgā.
1987. gada 23. augustā grupa organizēja demonstrāciju Molotova-Rībentropa pakta nosodījumam.
1987. gada 18. novembrī Helsinki-86 svinēja Latvijas neatkarības proklamēšanas dienu.
1988. gada 14. jūnijā pirmo reizi Latvijas pēckara vēsturē demonstrācijas laikā grupas "Helsinki-86" biedrs Konstantīns Pupurs cauri visai Rīgai, no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu Kapiem, iznesa Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.
Zīmīgi, ka visos šajos publiskajos pasākumos, kuri nenoliedzami parādīja personu pilsonisko drosmi, nepiedalījāss odizozā persona Linards Grantiņš, kurš vēlākos gados mēģināja visiem spēkiem atgādināt par sevi, pasludinot par vienīgo Atmodas aizsācēju. Nenonioecinot šīs personas lomu grupas sākotnējā darbības periodā, vēlāk viņam izdevās pagaidām neizskaidrotā veidā emigrēt uz Vāciju, no kuriens viņš gadu desmitiem sūta savus lāstus jebkuram, kurš ļaujas izteikt kādu kritisku vārdu par viņa viedokli. Pats Grantiņš savā mājas lapā par savu "projāmtikšanu" raksta sekojoši :
" ... Man, ja nemaldos, bija “ piešūti” kādi pieci panti, sākot no valsts nodevības un beidzot ar Padomju savienībasnomelnošanu. Ārā iznākt nebija nekādas cerības un es arī necerēju…, bet viss beidzās tā, kā tas beidzās… .". Pagaidām viņa attiecības ar padomju drošības iestādēm paliek neizskaidrotas.
1997. gadā uz sabiedriskās organizācijas "Helsinki-86" bāzes tiek izveidota politiska partija. Tieslietu ministrijā to reģistrē 1998. gada 2. janvāri. Par partijas pirmo priekšsēdētāju kļūst Heinis Lāma.
Kā politiska partija Helsinki-86 bez sekmēm mēģināja piedalīties 7. Saeimas vēlēšanās un 2001. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā.
2003. gadā uz Helsinki-86 bāzes tika izveidota jauna nacionāla politiska partija - Nacionālā Spēka Savienība (NSS), kurā līdz tās likvidācijai darbojas vairāki helsinkieši.
"Helsinki-86" biedru uzskaitījums
Cilvēktiesību aizsardzības grupas "Helsinki-86" biedri dažādos laikposmos:
- Mārtiņš Āboliņš
- Jānis Ābols †
- Mārtiņš Bariss (apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
- Jānis Barkāns
- Anta Bergmane
- Eva Biteniece (apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
- Raimonds Bitenieks (apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
- Edmunds Cirvelis
- Lita Ecētāja
- Mario Ekards
- Aija Ekarde
- Linards Grantiņš (apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
- Dzintars Geide
- Miervaldis Krims
- Heino Lāma
- Jānis Lapa †
- Konstantīns Pupurs
- Jānis Rožkalns (apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
- Jāzeps Sadovskis
- Rolands Silaraups (apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
- Ārijs Tomsons
- Jānis Vēveris (apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
- Juris Vidiņš
- Mērija Vītola
- Alfrēds Zariņš †
- Juris Ziemelis †
- Reinholds Kalnins
- Rita Prane
- Uldis Kretovs
Vēlākos gados ar Grantiņu kopā darbojās un atbalstīja viņa "patriotisko" pozīciju Edgars Dambītis, Aivars Prūsis, Konstantīns Pupurs u.c., taču redzot agresīvo un naidpilno nostāju pret citiem Latvijas patriotiem un jebkuru, kurš iedrošinājās iebilst viņam, arī šie vīri novērsās no Grantiņa, saprotot, ka tiek vienkārši izmantots viņu vārds.
