Viktors Kalnbērzs

Viktors Kalnbērzs bija Krievijā dzimis latviešu izcelsmes ķirurgs un politiķis. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Dzimis 1928. gada 2. jūlijā Maskavā ārsta Konstantīna Kalnbērza ģimenē.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kopā ar vecākiem ieradās Rīgā, kur viņa tēvs ieņēma Latvijas PSR Veselības tautas komisāra vietnieka amatu.

No 1941. līdz 1945. gadam dzīvoja Baškortostānā, pēc kara studēja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē (1945—1951).

No 1951. līdz 1955. gadam bija Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta zinātniskais līdzstrādnieks,

no 1955. līdz 1959. gadam RMI Hospitālās ķirurģijas, pēc tam Traumatoloģijas, ortopēdijas un karalauka ķirurģijas katedras asistents.

1958. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju.

1959—1994 Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta direktors un

1960—1994 RMI Traumatoloģijas, ortopēdijas un karalauka ķirurģijas katedras vadītājs.

1968. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju,

1969. gadā viņu ievēlēja par RMI profesoru un PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli. Starp daudzajām Kalnbērza veiktajām operācijām īpašu publicitāti ieguva "dzimuma maiņas" (mākslīga "dzimumlocekļa" piešūšanas operācija sievietei, vienlaikus izoperējot sievišķos dzimumorgānus), kas 1970. gadā bija pirmā tāda veida operācija Padomju Savienībā. 

1987. gadā Afganistānas kara (1979—1989) laikā veica operācijas Kabulas kara hospitālī.

Operējis Anglijā, Zviedrijā, Portugālē, Itālijā, Bulgārijā, Venecuēlā, Vācijā, Čehoslovākijā, Afganistānā. 1987.gadā kļuvis par Ziemeļamerikas Traumu ķirurgu asociācijas goda locekli.

1989. gadā viņš kopā ar Jeila Universitātes profesoru Kristapu Keggi piedalījās Pasaules latviešu ārstu kongresa organizēšanā Rīgā.

2001. gadā saņēma Paula Stradiņa balvu.

No 1975. līdz 1990. gadam bija Latvijas PSR AP deputāts, vadīja Veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas pastāvīgo komisiju.

1988. gadā ievēlēts par PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli.

No 1990. līdz 1993. gadam bija LR AP deputāts no LTF, LDDP.

1992. gadā ievēlēts par Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas akadēmiķi un LZA akadēmiķi.

No 1995. līdz 1998. gadam bija 6. Saeimas deputāts no Latvijas Vienības partijas.

1998. gadā bija Nacionālās Progresa partijas kandidāts Saeimas vēlēšanās.

No 2005. līdz 2009. gadam bija Rīgas domes deputāts, Dzimtenes frakcijas priekšsēdētājs.

Ģimene

Sieva - Rita Kukaine- virusoloģe, akadēmiķe

Bērni

• ķirurgs Konstantīns Kalnbērzs - Liepa (1950)
• uzņēmēja, mediķe Maija Kalnbērza - Brante (1953)
• psihoterapeite Inga Millere, (1959)

Apbalvojumi un tituli

• Sociālistiskā darba varonis (1988. gada 1. jūlijs) - par lieliskiem pakalpojumiem medicīnas zinātnes attīstībā, zinātniskā personāla apmācībā un saistībā ar sešdesmito dzimšanas dienu 
• PSRS Valsts prēmija (1986)
• Latvijas PSR Valsts prēmija (1970)
• Triju Zvaigžņu ordenis III pakāpe (2000)
• Ļeņina ordenis (1988)
• trīs Darba sarkanā karoga ordeņi (1965, 1971, 1976)
• Tautu draudzības ordenis (1981)
• Draudzības ordenis (2009. gada 23. aprīlis, Krievija) - par nopelniem zinātniskajā darbībā un lielu ieguldījumu Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas sadarbības attīstībā medicīnas jomā 
• Kirila un Metodija ordenis (1988, NRB)
• Latvijas PSR goda zinātnieks
• Latvijas PSR nopelniem bagātais ārsts (1966)
• Akadēmiķa Paula Stradiņa balva (2001)
• Latvijas Ortopēdiskās traumatoloģijas zinātniskās biedrības sudraba un zelta skalpelis (1978, 1988)
• III pasaules plastiskās ķirurģijas kongresa medaļa Vašingtonā (1963)
• Izcila plastikas ķirurga N. A. Bogoraza medaļa (1974)
• Gdaņskas ortopēdiskās klīnikas medaļa (1976)
• ķirurga E. Bergmana medaļa (1986)
• ortopēda B. Freika medaļa (1979)
• ķirurga I.I. Džanelidzes medaļa  (1983)
• Medaļa vienam no intramedulārās osteosintēzes pamatlicējiem G. Kuntscher (1985)
• Pāvijas universitātes medaļa (1988)
• J. Purkinje medaļa (1988)
• Mantujas pašvaldības medaļa (1988)
• Kongresa medaļa (1989)
• Karakasas Militārās medicīnas akadēmijas medaļa (1992)
• 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme