Ar Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu dibināts Rīgas Medicīnas institūts– šobrīd Rīgas Stradiņa universitāte

Ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Ministru Padomes 1950. gada 10. jūnija rīkojumu Nr. 8640-p un Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Ministru Padomes 1950. gada 5. jūlija lēmumu Nr. 887 uz Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes bāzes tiek organizēts Rīgas Medicīnas institūts (RMI), kas ar tā paša gada rudeni uzsāk savu darbību.

Medicīnas augstākās izglītības sākums Latvijā saistīts ar Medicīnas fakultātes izveidošanu Latvijas Augstskolas sastāvā 1919. gadā. Tomēr Latvijas Medicīnas akadēmijas kā neatkarīgas augstskolas pirmsākums saistāms ar 1950. gada 1.septembri. Šajā datumā Rīgā, Z. A. Meierovica bulvārī 12 (toreiz Padomju bulv.), namā, ko izglītības mērķiem bija dāvinājis pirmskara mecenāts Kristaps Morbergs, durvis vēra RSU priekštecis Rīgas Medicīnas institūts (RMI). To savukārt izveidoja uz Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes bāzes, kas ir pirmskara Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes tiešā pēctece. 

Sākotnēji RMI sastāvā ietilpa Ārstniecības un Stomatoloģijas fakultātes (1951. gadā atvērta arī Farmācijas fakultāte), kā arī 45 katedras. Kopš tā laika fakultāšu un realizēto studiju programmu skaits arvien ir audzis, un šodien 9 universitātes fakultātēs tiek realizētas vairāk kā 68 studiju programmas.

Būtiskākās izmaiņas notikušas kopš 1990. gada sākuma, kad institūts tika nosaukts par Latvijas Medicīnas akadēmiju (Academia Medicinae Latviensis jeb AML), bet 1998. gadā Satversmes sapulce pieņēma jauno nosaukumu — Rīgas Stradiņa universitāte, nosaucot augstskolu Stradiņu dzimtas vārdā (pazīstamākie pārstāvji ķirurgs un augstskolas pasniedzējs Pauls Stradiņš (1896—1958) un akadēmiķis, zinātņu vēsturnieks un ķīmiķis Jānis Stradiņš (1933—2019)). Medicīnas akadēmija nepilnos desmit gados bija izveidojusies par universitātes tipa augstskolu, kurā gatavoja augstas klases speciālistus gan medicīnā un farmācijā, gan rehabilitācijā, māszinībās, sabiedrības veselībā un sociālajās zinātnēs. 2002. gadā Saeima pieņēma likumu par RSU Satversmi.

RSU laika gaitā ir izveidojusies kā universitātes tipa augstskola, jo sagatavo speciālistus ne tikai visās medicīnas un farmācijas jomās, bet nodrošina studijas dažādās sociālās zinātnēs, dabas zinātnēs un sabiedrības veselības zinību jomā.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir viena no sešām Latvijas universitātēm.

Tā ir izveidota 2002. gadā uz Latvijas Medicīnas akadēmijas bāzes. Rīgas Stradiņa universitāte ir viena no vadošajām un modernākajām augstākās izglītības mācību iestādēm Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. Tās 9 fakultātēs var apgūt sociālās zinātnes un medicīnu. Rīgas Stradiņa universitātē studē 9130 studenti, no kuriem pastāvīgām studijām RSU vairāk nekā 2210 ir ieradušies no 47 ārvalstīm.

RSU ir nodarbināti vairāk nekā 1200 darbinieku, no kuriem vairāk nekā 60% ir akadēmiskais personāls. 2018. gada QS EECA universitāšu reitingā RSU dalīja 801—1000. vietu starp labākajām pasaules augstskolām.

Fakti par universitāti

Rektori

• Ernests Burtnieks (1950—1958)
• Vasilijs Kalbergs (1958—1963)
• Vladislavs Korzāns (1963—1992)
• Jānis Vētra (1992—2007)
• Jānis Gardovskis (2008—2017)
• Aigars Pētersons (ievēlēts 2017)