Jānis Straume
- Dzimšanas datums:
- 27.08.1962
- Miršanas datums:
- 10.07.2024
- Apglabāšanas datums:
- 17.07.2024
- Papildu vārdi:
- Baķka, Батька
- Kategorijas:
- Deputāts, Parlamenta deputāts, Pašnāvība, Politiķis, Saeimas deputāts(-e), Ārsts
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Jūrmala, Jaundubultu kapi
61 gada vecumā traģiski miris latviešu ārsts un politiķis Jānis Straume, kurš ilgās politiskās karjeras laikā bijis Saeimas priekšsēdētājs, vairāku Saeimu deputāts, Latvijas Televīziju informēja Straumes tuvinieki.
Straume ilgus gadus bijis viens no partijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK līderiem, bet 2011. gadā izstājās no partijas un pēdējos gados vairs nenodarbojās ar aktīvo politiku.
Jānis Straume dzimis 1962. gada 27. augustā Siguldā politiski represēto ģimenē. Absolvējis Siguldas 1. vidusskolu un Rīgas Medicīnas institūtā ieguvis ārsta izglītību; 1986. gadā sācis strādāt par ārstu.
1988. gadā Atmodas laikā iesaistījies politikā, darbojies dažādās organizācijās, kas cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu ("Helsinki-86", LNNK, Pilsoņu kongress).
1991. gadā bijis "18. novembra savienības" prieksšēdētājs, bet vēlāk iekļāvies partijā "Tēvzemei un Brīvībai".
1993. gadā no "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta ievēlēts par 5. Saeimas deputātu. Vēlāk ievēlēts arī par 6., 7. un 8. Saeimas deputātu.
7. Saeimas laikā no 1998. līdz 2002. gadam bijis Saeimas priekšsēdētājs.
9. Saeimā vairs netika ievēlēts, un partijas priekšsēdētāja amatā viņu nomainīja Roberts Zīle.
Pēc tam Straume ieņēmis amatus vairāku valsts uzņēmumu vadībā.
2009. gadā Straume nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās; kā svītrotākais viņš palika pēdējais "tēvzemiešu" sarakstā.
2011. gada martā Straume uzrakstījis iesniegumu par izstāšanos no partijas. Neilgi pēc tam viņš aizturēts par auto vadīšanu dzērumā, jo sēdies pie stūres 1,9 promiļu alkohola reibumā. Par to viņš izcieta 10 diennakšu sodu.
"10 dienas policijas izolatorā bija kā dvēselisks ceļojums. Esmu pārdomājis dzīvi, un man būs ko teikt – arī par politiku!" pēc atbrīvošanas no soda izciešanas izolatora Latvijas Televīzijai pavēstīja Straume.
Pēc tam viņš pieņēmis lēmumu aiziet no aktīvās politikas.
"Ziniet, tāpēc man jau šobrīd bija jāvāc dvēsele, ka es biju augšā, tajos varas ešelonos. Cilvēkam ir ļoti grūti palikt cilvēkam. Viens no iemesliem, kāpēc es aizgāju no partijas [VL/TB-LNNK], bija vēlme atbrīvoties – lai mani nesaista statūti, programmas, liekulīgas politiskas intrigas. Es varu šobrīd brīvi, un es to arī darīšu," toreiz stāstīja Straume.
2014. gadā uz 12. Saeimas vēlēšanām Straume gan mēģināja atgriezties politikā, kad apvienoja spēkus ar vairākiem citiem savulaik populāriem politiķiem (Aināru Šleseru, Ivaru Godmani, Aigaru Kalvīti un Jāni Jurkānu), kandidējot no partijas "Vienoti Latvijai" saraksta. Taču šis saraksts saņēma tikai 1,2% balsu un neiekļuva Saeimā.
Kādreizējais nacionālistu līderis tolaik jau pauda pavisam citus uzskatus, piemēram, slavēja partiju "Saskaņa", ka tai Rīgas domes vēlēšanās, iekļaujot sarakstā gan latviski runājošus, gan krievvalodīgos, izdevies spert lielu soli nacionālā izlīguma virzienā. "Tas ir ceļš, kas mums jāiet valsts mērogā. Nedrīkstam dzīt Latvijas cittautiešus Putina apkampienos," skaidroja Straume.
In Memoriam. Elitas Veidemanes atvadu vārdi Jānim
Jānis vienmēr kaut ko mēģināja pierādīt. Politiski, protams. Viņš bija kaislīgs strīdnieks, un to visi zināja. Vairākus gadus mitinādamies Saeimas Jūrmalas rezidencē, Jūras ielā, viņš kopā ar draugiem un domubiedriem bija nodibinājis tādu kā klubiņu, kur tika aicināti visi, kam patika izpurināt smadzeņu krokas politiskos strīdos.
Jūras ielā tika dibinātas virtuālas partijas, slēgtas vienošanās, tur tika dalīti iespējamie amati un nosaukti kandidāti. Visam un visiem pa vidu bija Jānis. Jautrs, asprātīgs un darbīgs. Patriots, bezgala uzticīgs Latvijai.
Jānis piedzima 1962. gadā Siguldā, politiski represēto ģimenē. 1980. gadā beidza Siguldas 1. vidusskolu. 1986. gadā Rīgas Medicīnas institūtā ieguva ārsta izglītību, no 1986. līdz 1990. gadam strādāja par funkcionālās diagnostikas ārstu Rīgas 3. klīniskajā slimnīcā.
Pirms 1990. gada viņš jau bija pievērsies politikai, viņš ne tikai vēroja, bet jau piedalījās straujajos Atmodas notikumos. Tāpēc visi tie, kuri 90. gados Jāni pazina kā politiķi, jau sen bija aizmirsuši, ka viņam ir ārsta profesija, jo Jānis Straume vairuma acīs pirmām kārtām bija politiķis.
Atlika tikai atcerēties: viņš bija grupā “Helsinki - 86”, LNNK, Pilsoņu kongresā, “18. novembra savienībā” un partijā “Tēvzemei un Brīvībai”. 1993. gadā Jāni Straumi ievēlēja 5. Saeimā no saraksta “Tēvzemei un Brīvībai”. Pēc tam viņu ievēlēja arī 6. Saeimā. No 1998. līdz 2002. gadam Jānis Straume bija Saeimas priekšsēdētājs. Līdz 2006. gada decembrim partijas “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” priekšsēdētājs.
2006. gadā 9. Saeimas vēlēšanās Jānis Straume neiekļuva Saeimā. Partijas vadītāja amatā viņu nomainīja Roberts Zīle. Jānis pameta aktīvo politiku. Tomēr bez darba viņš nepalika: viņam bija amati vairāku nozīmīgu valsts uzņēmumu vadībā - Latvijas pastā, lidostā “Rīga”, Rīgas brīvostā. 2007. gadā viņš kļuva par Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka padomnieku. 2011. gada 10. martā J. Straume izstājās no partijas TB/LNNK.
Mēs nekad neuzzināsim, kāpēc Jānis aizgāja no dzīves. Visticamāk, tā bija vilšanās un nespēja realizēties. Bet patiesību zina tikai Visaugstais. Lai Jānim gaišs ceļš Mūžībā. Un Laiks lai nes mierinājumu visiem Jāņa tuvajiem.
******************
Jānis Straume (dzimis 1962. gada 27. augustā Siguldā, miris 2024. gada 10. jūlijā) bija latviešu ārsts un politiķis, vairāku Saeimu deputāts.
Laikā no 1998. līdz 2002. gadam J. Straume bija Saeimas priekšsēdētājs.
Līdz 2006. gada decembrim partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētājs, pēc neveiksmes 9. Saeimas vēlēšanās pametis aktīvo politiku, bet 2011. gadā izstājās no partijas.
Biogrāfija
J. Straume dzimis Siguldā, politiski represēto ģimenē.
1980. gadā beidzis Siguldas 1. vidusskolu.
1986. gadā Rīgas Medicīnas institūtā guvis ārsta izglītību, no 1986. līdz 1990. gadam strādājis par funkcionālās diagnostikas ārstu Rīgas 3. klīniskajā slimnīcā.
Politiskā darbība
Kopš 1988. gada J. Straume darbojies dažādās politiskās organizācijās, tostarp, "Helsinki-86", LNNK, Pilsoņu kongresā, "18. novembra savienībā" (1991. gadā kļuvis par tās priekšsēdētāju) un partijā "Tēvzemei un Brīvībai" (TB). 1993. gadā ievēlēts 5. Saeimā no "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta. Tāpat guvis vēlētāju atsaucību arī 6. Saeimas vēlēšanās, 6. Saeimā darbojies kā TB frakcijas vadītājs. 1998. gadā J. Straume amatu atstājušā kolēģa Aigara Jirgena vietā tika ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāja biedru.
7. Saeimas vēlēšanās J. Straume tika ievēlēts Saeimā jau no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (TB/LNNK) saraksta un 1998. gada 2. novembrī viņu ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju (amatu ieņēma līdz 2002. gadam). Arī šajā Saeimā J. Straume turpināja vadīt savas partijas Saeimas frakciju. 2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā, kur ieņēma Saeimas priekšsēdētāja biedra amatu. Šajā pašā gadā kļuva par TB/LNNK priekšsēdētāju, nomainot Māri Grīnblatu.
2006. gadā notikušajās 9. Saeimas vēlēšanās J. Straumes neizpelnījās vēlētāju uzticību un neiekļuva Saeimā. Arī partijas vadītāja amatā viņu nomainīja Roberts Zīle, līdz ar to bijušais Saeimas priekšsēdētājs pazuda no redzamas politiskās aprites. Tomēr viņš ieņēma amatus vairāku nozīmīgu valsts uzņēmumu politizētajās vadībās (Latvijas Pasts, Lidosta Rīga, Rīgas osta). 2007. gadā viņš kļuva par Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka padomnieku, bet 2009. gadā pats nesekmīgi piedalījās Rīgas domes vēlēšanās, taču līdz tam galvaspilsētā valdošā TB/LNNK netika ievēlēta pašvaldībā.
2011. gada 10. martā J. Straume izstājās no partijas TB/LNNK.
Skandāli
Jūrmalgeita
J. Straumes vārds parādījās 2006. gada tā sauktajā Jūrmalgeitas krimināllietā par korupciju Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanās. Šīs lietas izmeklēšanā noklausītajās telefonsarunās J. Straume figurēja ar zīmīgu iesauku "Baķka".
Automobiļa vadīšana reibumā
2011. gada 8. aprīlī policija J. Straumi aizturēja vadot auto 1,9 promiļu alkohola reibumā. Tiesa viņam par šo pārkāpumu piesprieda desmit diennakšu administratīvo arestu un 800 latu naudassodu.
Avoti: timenote.info, lsm.lv
Nav pesaistītu vietu