Pastāsti par vietu
lv

Ita Kozakeviča

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
03.07.1955
Miršanas datums:
28.10.1990
Apglabāšanas datums:
03.11.1990
Tēva vārds:
Jerzy (Juris)
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Ita Marija Kozakeviča
Papildu vārdi:
Kozakēviča, Kazakēviča, Kozakevica, Kozakiewicz
Kategorijas:
Politiķis, Sabiedrisks darbinieks, Saeimas deputāts(-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Valodnieks, upuris
Tautība:
 latvietis, polis
Kapsēta:
Rīgas Miķeļa kapi

Ita Marija Kozakeviča (1955. gada 3. jūlijs — 1990. gada 28. oktobris) bija Latvijas poļu filoloģe, žurnāliste un sabiedriska darbiniece. LR Augstākās Padomes deputāte.

Ita Kozakeviča 1973. gadā absolvēja Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskolu, bet 1981. gadā — Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti franču filoloģijas specialitātē. Strādājusi izdevniecībās un redakcijās par tulkotāju, redaktori un žurnālisti.

I. Kozakeviča prata runāt latviešu, krievu, poļu, franču, spāņu, vācu, lietuviešu, baltkrievu, ukraiņu un mazliet gruzīnu   valodās.

Atmodas sākumā Kozakeviča bijusi Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viņa bija viena no Latvijas PSR Tautu foruma organizētājām 1988. gada decembrī, vēlāk kļuva par Latvijas nacionālo kulturas biedrību asociācijas priekšsēdētāja vietnieci.

Latvijas Tautas frontes 2. kongresā 1989. gadā ievēlēta par tās Domes valdes locekli. Nākamajā gadā ievēlēta LR Augstākajā Padomē, kļuvusi par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju, vadījusi amnestijas lietu izskatīšanu, bijusi AP Prezidija locekle. Piedalījusies poļu skolu organizēšanā. 1990. gada jūnijā Cēsis kļuvusi par gada "Sievieti Latviju".

1990. gada 28. oktobrī, apmeklējot Itāliju un Vatikānu Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferences ietvaros, Ita Kozakeviča noslīka, peldot Tirēnu jūrā pie Gaetas pilsētas.[3] Viņu apglabāja Rīgas Miķeļa kapos. Pēc viņas nāves Rīgas Poļu vidusskola tika pārsaukta par Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolu, bet desmit gadus vēlāk Polijas valdība piešķīra Itai valsts augstāko apbalvojumu - Komandora Krustu ar Nopelnu ordeņa Zvaigzni.

Miķeļa kapos ir izaudzis divmetrīgs piemineklis. Tēlniece Ligita Franckeviča-Ulmane veidojusi tam metu, akmeņkalis Ojars Breģis to iemiesojis sarkanā granītā. Pakājē iekalti vārdi: Nenāciet raudāt, nāciet spēkus smelties!

GRĀMATA; "Zvaigznei tikai stunda", Armands Melnalksnis, 2004.g.

Ita Kozakeviča piedzima 1955. gada 3. jūlijā Rīgā. Viņas tēvs pēc tautības bija polis, bet māte — latviete. Pirmoreiz precējusies ar poli Staņislavu Rišardu Lipecu. Otrreiz aprecējusies ar matemātiķi Induli Strazdiņu, kurš pēc dzīvesbiedres nāves viņas vietā ievēlēts par AP deputātu.

wikipedia

google

ITA KOZAKEVIČA   Pievienoja importer Ce, 01/01/1970 - 03:00

filoloģe, sabiedriska un valsts darbiniece, aktīvi piedalījusies Atmodas notikumos

In memoriam

Dzimusi 1955. g. 3. jūlijā Rīgā. Tēvs - polis, māte -latviete. Gājusi bojā 1990. g. 28. oktobrī Itālijā (Gaetā) Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferences laikā. Apglabāta Rīgā, Miķeļa kapos. Beigusi Rīgas A. Barbisa 11. vidusskolu (1973.g.), pēc tam LVU Filoloģijas fakultāti franču filoloģijas specialitātē (1981. g.). Strādājusi izdevniecībās un redakcijās (līdz 1990. gada aprīlim - laikraksta "Daiļrade" redakcijā) par tulkotāju, redaktori un žurnālisti. Atmodas sākumā bijusi Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viena no Latvijas PSR Tautu foruma organizētājām 1988. gada decembrī, pēc tam kļuvusi par Latvijas nacionālo kulturas biedrību asociācijas priekšsēdētāja vietnieci. LTF II kongresā ievēlēta par LTF Domes valdes locekli (1989. g.). Pēc ievēlēšanas LR AP (1990. g.) kļuvusi par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju, vadījusi amnestijas lietu izskatīšanu, bijusi AP Prezidija locekle. Piedalījusies poļu skolu organizēšanā. 1990. gada jūnijā Cēsis kļuvusi par gada "Sievieti Latviju".

Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000. 2000.gada augusts

Vecāki: Juris (Jerzy) Kozakevičs, krāsotājs un Rita Kozakeviča dz.Līdaka, grāmatvede.

 

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Juris KozakēvičsJuris KozakēvičsTēvs00.02.1994
        2
        Indulis StrazdiņšVīrs31.03.193400.00.2001
        3Oskars GrīgsOskars GrīgsDarba biedrs20.01.194321.04.2017
        4Andris LīgotnisAndris LīgotnisDarba biedrs24.04.195914.12.1997
        5Ruta MarjašaRuta MarjašaDarba biedrs, Domu biedrs04.02.192729.11.2016
        6Pēteris LaķisPēteris LaķisDarba biedrs01.11.195214.11.2003
        7Vilnis Edvīns BresisVilnis Edvīns BresisDarba biedrs30.01.193825.10.2017
        8Anna SeileAnna SeileDarba biedrs27.09.193919.06.2019
        9Pauls PutniņšPauls PutniņšDarba biedrs12.11.193701.12.2018
        10Andrejs KrastiņšAndrejs KrastiņšDarba biedrs06.05.195119.05.2008
        11Eduards BerklāvsEduards BerklāvsDarba biedrs15.06.191425.11.2004
        12Gundars ValdmanisGundars ValdmanisDarba biedrs08.10.194001.01.2005
        13Atis KramiņšAtis KramiņšDarba biedrs30.05.194704.11.1997
        14Vilens TolpežņikovsVilens TolpežņikovsDarba biedrs12.07.192821.12.2008
        15Viktors SkudraViktors SkudraDarba biedrs10.07.194322.05.2011
        16Ilmārs BišersIlmārs BišersDarba biedrs01.11.193012.05.2011
        17Brigita ZeltkalneBrigita ZeltkalneDarba biedrs29.12.193706.06.2014
        18Valentīna  ZeileValentīna ZeileDarba biedrs01.03.193718.08.2018
        19Ļubova ZīleĻubova ZīleDarba biedrs03.01.192814.07.2016
        20Aleksejs  VidavskisAleksejs VidavskisDarba biedrs19.09.194301.07.2020
        21Aigars JirgensAigars JirgensDarba biedrs02.11.196016.03.2005
        22Pēteris TabūnsPēteris TabūnsDarba biedrs20.01.193719.09.2020
        23Ojārs Ēriks KalniņšOjārs Ēriks KalniņšDarba biedrs22.10.194914.10.2021
        24Gundars  BērziņšGundars BērziņšDarba biedrs26.09.195908.01.2023
        25Vaira PaegleVaira PaegleDarba biedrs06.07.194214.06.2019
        26Māris GrīnblatsMāris GrīnblatsDarba biedrs05.01.195514.03.2021
        27Jānis  KrūmiņšJānis KrūmiņšDarba biedrs26.06.195520.04.2021
        28Roberts MilbergsRoberts MilbergsDarba biedrs15.08.194200.04.2016
        29Ausma KantāneAusma KantāneDarba biedrs10.11.194129.05.2022
        30Jānis GailisJānis GailisDarba biedrs20.04.194914.03.2020
        31Roberts JurdžsRoberts JurdžsDarba biedrs11.04.196309.12.2002
        32Aivars BerķisAivars BerķisDarba biedrs24.09.193601.02.2020
        33Ivars SilārsIvars SilārsDarba biedrs28.04.193829.08.2019
        34Imants DaudišsImants DaudišsDarba biedrs15.08.194514.04.2002
        35Rolands RikardsRolands RikardsDarba biedrs15.12.194203.02.2022
        36Mariss AndersonsMariss AndersonsDarba biedrs21.04.195704.03.2021
        37Romāns ApsītisRomāns ApsītisDarba biedrs13.02.193917.02.2022
        38Pēteris Kārlis ElfertsPēteris Kārlis ElfertsDarba biedrs29.01.196128.05.2021
        39Inese BirznieceInese BirznieceDarba biedrs25.05.195127.10.2022
        40Andris  BuiķisAndris BuiķisDarba biedrs15.03.193906.10.2022
        41Modris  LujānsModris LujānsDarba biedrs05.02.196424.08.2022
        42Rišards LabanovskisRišards LabanovskisDarba biedrs15.02.194020.09.2022
        43Raits ČernajsRaits ČernajsPaziņa13.08.194803.03.2018
        44
        Aleksandrs MatulisPaziņa19.02.195225.03.2007
        45Ludis SkostaLudis SkostaDomu biedrs30.08.193624.05.2009

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Pievieno atmiņas

        10.12.1988 | Latvijas PSR Tautu forums

        Pievieno atmiņas

        06.02.1989 | LTF lietošanā tiek piešķirta ēka Vecrīgā

        1989.gada 6.februārī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu LTF (Latvijas Tautas Fronte) lietošanā tiek piešķirta ēka Vecpilsētas ielā 13/15. Vēl viens piemērs, kā izpildvara netieši sāka dot atbalstu sabiedrības pilsoniskai aktivitātei ceļā uz neatkarības atjaunošanu.

        Pievieno atmiņas

        18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Pievieno atmiņas

        Birkas