Atis Kramiņš
- Dzimšanas datums:
- 30.05.1947
- Miršanas datums:
- 04.11.1997
- Papildu vārdi:
- Modris Atis Kramiņš
- Kategorijas:
- Ierēdnis (-e), Parlamenta deputāts, Pašnāvība, Politiķis, Sabiedrisks darbinieks, Saeimas deputāts(-e)
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Modris Atis Kramiņš bija latviešu sabiedrisks darbinieks un politiķis, LR Augstākās Padomes deputāts, vēlāk — Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Partijas "Latvijas Ceļš" biedrs.
Modris Atis Kramiņš piedzima Rīgā, kā otrais bērns strādnieka un grāmatvedes ģimenē.
A. Kramiņš izglītību ieguvis Rīgas 45. vidusskolā. Skolasbiedri viņu vērtējuši kā apzinīgu skolēnu ar labām sekmēm, autoritāti savā vidū.
Vēlāk studējis Rīgas Politehniskā institūta vakara nodaļā, kur pabeidzis divus kursus.
No 1965. līdz 1990. gadam strādājis VEF par darbgalda operatoru.
Bijis LKP biedrs, vēlāk iesaistījies Latvijas Tautas frontes darbībā. Kā tās pārstāvis 1990. gadā ievēlēts un darbojies LR Augstākajā Padomē. Bijis Rūpniecības komisijas loceklis.
Iestājies partijā "Latvijas Ceļš". Kā tās biedrs 1993. gadā ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas biedru. CVK sēdē ievēlēts par priekšsēdētāju. Amatā darbojies līdz savai nāvei.
1997. gada 4. novembrī Atis Kramiņš izdarīja pašnāvību nošaujoties. Neapstiprināts iemesls - konflikts ar sievu.
Viņam bija trīs bērni — Kristaps, Kristīne un Kalvis.
Interesants fakts: pēc Kramiņa nāves par CVK priekšsēdi izvirzīja viņa kolēģi Andri Līgotni. Arī Andris Līgotnis tūlīt pēc izvirzīšanas jaunajam amatam, tika atrasts izdarījis pašnāvību nošaujoties 1997. gada 14. decembrī savā dzīvoklī.
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Hugo Kramiņš | Radinieks | ||
2 | Pauls Putniņš | Darba biedrs | ||
3 | Ita Kozakeviča | Darba biedrs | ||
4 | Brigita Zeltkalne | Darba biedrs | ||
5 | Vilnis Eglājs | Darba biedrs | ||
6 | Valdis Krisbergs | Darba biedrs | ||
7 | Valentīna Zeile | Darba biedrs | ||
8 | Andris Līgotnis | Darba biedrs, Pēctecis | ||
9 | Oskars Grīgs | Darba biedrs | ||
10 | Ruta Marjaša | Darba biedrs | ||
11 | Andrejs Krastiņš | Darba biedrs | ||
12 | Imants Daudišs | Darba biedrs | ||
13 | Ļubova Zīle | Darba biedrs | ||
14 | Aivars Berķis | Darba biedrs | ||
15 | Ingrīda Ūdre Latimira | Darba biedrs | ||
16 | Jānis Krūmiņš | Darba biedrs | ||
17 | Roberts Milbergs | Darba biedrs | ||
18 | Māris Grīnblats | Darba biedrs | ||
19 | Jānis Gailis | Darba biedrs | ||
20 | Aleksejs Vidavskis | Darba biedrs | ||
21 | Andris Grūtups | Darba biedrs | ||
22 | Ivars Silārs | Darba biedrs | ||
23 | Anna Seile | Darba biedrs | ||
24 | Pēteris Tabūns | Darba biedrs | ||
25 | Ojārs Ēriks Kalniņš | Darba biedrs | ||
26 | Pēteris Laķis | Darba biedrs | ||
27 | Jānis Straume | Darba biedrs | ||
28 | Gundars Bērziņš | Darba biedrs | ||
29 | Alfreds Čepānis | Darba biedrs | ||
30 | Emerita Buķele | Darba biedrs | ||
31 | Rišards Labanovskis | Darba biedrs | ||
32 | Andris Buiķis | Darba biedrs | ||
33 | Romāns Apsītis | Darba biedrs | ||
34 | Rolands Rikards | Darba biedrs | ||
35 | Aigars Jirgens | Darba biedrs | ||
36 | Vaira Paegle | Darba biedrs | ||
37 | Ludis Skosta | Domu biedrs | ||
38 | Arnis Cimdars | Pēctecis |
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
18.01.1991 | Latvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju
1991.gada 18.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas